Pandēmijas laikā palielinājusies azartspēļu spēlēšana tiešsaistē, norāda asociācija

Ieņēmumi no interaktīvo azartspēļu darbības 2022. gada pirmajā ceturksnī bijuši 31,382 miljoni eiro, kas ir par 25,2% vairāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī.

Vienlaikus Covid-19 pandēmijas laikā samazinājies spēļu zāļu skaits - Latvijā 2022. gada martā reģistrētas 173 spēļu zāles, kas salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri ir par 43,3% mazāk. Tāpat arī par 52,4% samazinājies spēļu automātu skaits, un 2022. gada martā tie bija 4094 automāti. Samazinājumu ietekmējusi gan Covid-19 pandēmija, gan pašatteikušos personu reģistrs, gan cilvēku paradumu maiņa.

Psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ģintermuiža" vadītājs un valdes loceklis Artūrs Bērziņš diskusijā norādīja, ka līdz ar spēļu zāļu darbības aizliegumu Covid-19 laikā, cilvēki meklēja cita veida atkarības, jo "cilvēki, kam ir tendence uz atkarību, to meklēs". Tāpat daļa iedzīvotāju Covid-19 laikā meklēja veidu, kā kompensēt mazāku socializāciju, tādējādi nonākot pie atkarībām, tostarp azartspēlēm internetā.

Sociālantropologs Artūrs Pokšāns diskusijā sacīja, ka azartspēļu atkarība ir salīdzinoši grūtāk mērāma, un tā bieži vien tiek savilkta kopā ar citām atkarībām, tostarp alkoholu. Vienlaikus viņš norādīja, ka azartspēļu atkarība Latvijā nav tik liela mēroga problēma kā alkohols, tomēr salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, ar Poliju un Čehiju, Latvijā azartspēļu atkarību procents ir nedaudz augstāks.

Bērziņš norādīja, ka būtiski atzīmēt to, ka paralēli ir gan vielu atkarības, gan procesu atkarības, un tās ir grūti ārstēt, jo trūkst speciālistu - cilvēki reti izvēlās kļūt par narkologiem. Kā arī ir speciālisti, kas ir profesionāļi vielu atkarību ārstēšanā, bet nav tik pieredzējuši procesu atkarību ārstēšanā, tostarp datorspēļu un azartspēļu ārstēšanā.

Šī gada 25. aprīļa dati liecina, ka pašatteikušos personu reģistrā iekļautas 29 253 personas. Reģistrā tiek iekļauti arī uzturlīdzekļu nemaksātāji, un vienlaikus Vērzemnieks sacīja, ka LSBA ir piedāvājusi Veselības ministrijai (VM) šo reģistru paplašināt, piemēram, iekļaujot cilvēkus kuriem diagnosticēta kāda cita atkarība, vai cilvēkus, kam ir reģistrēts trūcīgās personas statuss.

Tāpat Vērzemnieks norādīja, ka, iespējams, nākotnē varētu apvienot Latvijas pašatteikušos personu reģistru kopā ar Lietuvas un Igaunijas reģistriem, izveidojot vienotu Baltijas pašatteikušos personu reģistru.

Biedrības "Skalbes" valdes priekšsēdētājs un direktors Raivo Vilcāns diskusijā atgādināja, ka uz nelegālo interneta vidi neattiecas pašatteikušos personu reģistrs, kā arī Bērziņš norādīja, ka reģistri neārstē slimību, tāpēc ir nepieciešams vairāk speciālistu, kas specializējas atkarību procesos, un nepieciešams azartspēļu nozares nodokļus novirzīt arī speciālistu nodrošināšanai un atkarīgo personu ārstēšanai.

Būtu nepieciešama arī rehabilitācijas pieejamība, kā arī jāstrādā pie neuzkrītoša vizuālā noformējuma azartspēļu zālēm, lai neveicinātu iedzīvotāju vēlmi doties spēļu zālēs.

Tāpat ir laikus jāstrādā ar pusaudžiem, kas spēlē dažādas spēles, kurās jau ir iekļauti azartspēļu elementi - jādomā risinājumi, lai novirzītu bērnu vēlmi spēlēt datorspēles, un jau laikus novērstu atkarību rašanās riskus. Jāveido saturīgi brīvā laika pavadīšanas veidi, tostarp arī pašvaldībās, ne tikai Rīgā.

Diskusijā tika prezentēta Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) rīkotā informatīvā kampaņa "Maldi par Valdi", lai palīdzētu sabiedrībai veidot izpratni par atbildīgu spēli, atkarības pazīmēm un kliedētu maldus par nozari.

Pēc VM pētījuma datiem, azartspēles un loterijas Latvija spēlē galvenokārt 25 līdz 34 gadus veci cilvēki. Spēlētāji visbiežāk ir vīrieši ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kuru sarunu valoda ir latviešu. Savukārt starp tiem, kas jebkad ir spēlējuši azartspēles par naudu, visvairāk jeb 52% ir ar vidējo izglītību un 49% ar augstāko izglītību.

Kampaņas nosaukumā minētais Valdis ir tēls, kurš saskaņā ar VM datiem atspoguļo tipisko Latvijas azartspēļu spēlētāja profilu. Valdis kliedē stereotipus par šo izklaides veidu, tostarp vai azartspēļu atkarību var viegli pamanīt, vai spēlē tikai nabadzīgi cilvēki, vai azartspēļu aizliegšana visu atrisina, vai visi kļūst atkarīgi, kā arī - vai pašatteikušos personu reģistrs strādā.

Tāpat arī kampaņas ietvaros Valdis skaidro, kā atpazīt, kad radusies atkarība, kā arī, kur vērsties pēc palīdzības, lai pēc iespējas ātrāk risinātu problēmu.

LSBA ir sabiedriska organizācija, kuras sastāvā ir lielākie spēļu biznesa uzņēmumi Latvijā - "Admirāļu klubs", "Alfor", "Klondaika", "JOKER LTD", "Olympic Casino Latvia" -, kas iestājas par atbildīgu izklaidi un kvalitatīvu spēļu biznesa veidošanu Latvijā. Saskaņā ar asociācijas darbības kodeksu tiek veicināta droša un atbildīga spēle. Viens no LSBA mērķiem ir veicināt sabalansētas azartspēļu nozares politikas un stabilas regulatīvās vides izveidi azartspēļu nozarē.