POZITĪVAS ATTIEKSMES PRET SPORTU VEICINĀŠANA SPORTA STUNDĀS (3.klases)

Hipotēze: Skolēnu pozitīvā attieksme pret sportu, sekmējas, ja sporta stundas ievada un nobeiguma daļās tiek pielietoti rotaļu kopumi, kas palīdz bērniem veidot pozitīvu pašizjūtu. Tādas rotaļas palīdz bērniem izklaidēties un tādā paša laikā attīstīties.

Pētījuma objekts: sporta stundas mācību process.

Pētījuma priekšmets: pozitīvas attieksmes veidošanās sporta stundā.

Pētījuma subjekts: 3. klases skolēni.

Pētījuma mērķis: Rotaļu kopuma izveide pozitīvas attieksmes pret sporta stundu sekmēšanai 3. klasei skolēniem.

1) Konstatēt skolēnu attieksmi pret sporta nodarbībām un sportu. Konstatēt attieksmi pret sporta stundām un sportu var ar anketēšanu, kura iekļauti jautājumi saistīties ar to, kā jaunāko klašu skolēni attiecas pret sporta nodarbībām, kā viņi jūtas sporta stundās. 

2) Izstrādāt un aprobēt rotaļu kopumu 3. klasei pozitīvas attieksmes pret sportu sekmēšanai.

Pēc jaunāko klašu skolēnu attieksmes pret sporta stundu izpētīšanas, varēja konstatēt, kādas patīkamas nodarbošanās ir sporta stundās, kādi ir viedokļi. Pamatojoties uz visu to, tika  izveidotas rotaļas, kuras radītu labvēlīgāku atmosfēru stundā.

3) Izvērtēt skolēnu attieksmes pret sporta stundu.

Jaunajam rotaļu komplektam, kurš netika izmantots sporta stundās pirms eksperimenta, bija jārada interese jaunāko klašu skolēniem, jo tas pozitīvi viņu attieksmi pret sporta stundu un, līdz ar to, arī pret sportu.   

Pētījuma metodes:

literatūras analīze;

anketēšana;

eksperiments;

rezultātu statistikā apstrāde.

Aizstāvēšanai tiek izvirzīts: rotaļu kopums izsaukt pozitīvas attieksmes pret sportu stundu veidošanas sekmēšanai 3. klašu skolēniem.

Atslēgas vārdi: rotaļa, sporta stunda, motivācija, pozitīva attieksme.

Pētījuma rezultāti: Pētījuma apliecināja darba hipotēzi - skolēnu pozitīvā attieksme pret sportu, sekmējas, ja sporta stundas ievada un nobeiguma daļās tiek pielietoti rotaļu kopumi, kas palīdz bērniem veidot pozitīvu pašizjūtu.

Secinājumi:

1. Veicot jaunāko klašu skolēnu anketēšanu, tika noskaidrota skolēnu attieksme pret sporta stundām, viņu izjūtas sporta stundā. No anketas datus analīzes izriet tas, ka  vairums aptaujāto respondentu uzskata, ka sporta stunda ir interesanta. 50% skolēniem patīk sporta stunda un nodarboties ar sportu. Tomēr daļa skolēnu atbildēja, ka viņiem sporta stunda nav interesanta un arī sports viņiem nepatīk, tas sastāda 5% no aptaujātiem skolēniem.  Liela daļa skolēnu, kuri bija aptaujāti, 45% nevārēja izteikt savu attieksmi pret sporta stundām, tāpēc atbildēja – „nezinu”.  Skolēni uzskatīja, ka sporta stundā viņi gribētu rotaļāties un vēl viņiem patīk izpildīt vingrinājumus. Arī var konstatēt, ka 3. klašu skolēni apvieno jēdzienu „sports” un „sporta stunda”. Tāpēc no pozitīvās attieksmes pret sporta stundām, skolēniem var attīstīt arī pozitīvu attieksmi pret sportu.

2. Izvēlētajā 10 kustību rotaļām, kuru mērķis bija sekmēt pozitīvu attieksmi pret sporta stundām 3. klases skolēniem, veicināt sadarbības prasmes. Rotaļai ir jāatbilst stundas uzdevumiem, skolēnu sagatavotībai, fiziskam spējam, emocionālajam noskaņojumam un vides apstākļiem. Eksperiments notika sporta stunda laikā stundas ievada un nobeigumā daļā, jo skolēniem būs pozitīvas emocijas. Sākumskolas skolēni uzzināja daudz jaunu rotaļu, jo pirms eksperimenta viņi bija pieraduši pie konkrētām darbībām. Jaunā viela skolēnus ieinteresēja, un viņi sāka nodarboties aktīvāk. Aprobācija noritēja raiti, nekādas grūtības aprobācijas laikā netika novērotas. Sporta stundas, izmantojot rotaļas vai to elementus kļūst interesantākas, saturīgāks un rada skolēnos interesi gan par sporta stundām, gan par sportu, līdz ar to radot pozitīvu attieksmi.

3.  3.klašu skolēnu skaits, kuriem ir pozitīva attieksme pret sporta stundām un, attiecīgi, pret sportu manāmi palielinājās par 14%. Uzmanīgi izpētot atbildes uz visiem jautājumiem pēc eksperimenta, var secināt, ka interese un pozitīva attieksme pret sportu jaunāko klašu skolēniem dinamiski palielinājās. Samazinājās to skolēnu skaits, kuriem sporta stundās nepatika kaut ko izpildīt. Līdz eksperimentam šo skolēnu skaits procentuāli bija 85%, bet pēc eksperimenta šo skolēnu skaits samazinājās par 17%. Mērķis bija izveidot rotaļu kopumu pozitīvas attieksmes pret sporta stundu sekmēšanai 3.klases skolēniem. Ar pārliecību var teikt, ka mērķis tika sasniegts, jo palielinājās jaunāko klašu skolēnu skaits par 10%, kuri gribētu, lai sporta stunda būtu katru dienu, 3-4 reizes nedēļā - 10 % skolēnu, bet 20% skolēnu bez sporta stundām, kuras ir pēc saraksta, gribētu vēl papildstundas. Tas ir rādītājs, ka skolēniem interese par sporta stundām ir palielinājusies, tātad, arī pret sportu.