HANDBOLA NOTEIKUMI

NOTEIKUMS 1

Spēles laukums

 

1:1 Spēles laukums (skat. 1.zīm.) ir 40 m garš un 20 m plats taisnstūris, kurā ietilpst divi vārtu laukumi

(skat.1:4 un 6) un spēles zona. Garākās laukumu ierobežojošās līnijas sauc par sānu līnijām, bet īsākās

par gala līnijām (abās pusēs vārtiem līdz sānu līnijām), kā arī par vārtu līnijām (starp vārtu stabiem).

Ap spēles laukumu ir jābūt drošības zonai – vismaz 1 m platai gar sānu līnijām un vismaz 2m platai aiz gala un vārtu līnijām.

Spēles laukuma iekārtojumu spēles laikā nedrīkst mainīt par labu vienai no komandām.

 

1:2 Vārti (2.a zīm. un 2.b zīm.) ir novietoti gala līniju centrā. Tiem jābūt stingri piestiprinātiem pie grīdas

vai sienas aiz vārtiem. Vārtu iekšpusē to augstums ir 2 m un platums 3 m.

Vārtu stabi ir savienoti ar horizontālu pārliktni. Vārtu stabu aizmugurei ir jāsakrīt ar gala līnijas ārējo malu.

Vārtu stabiem un pārliktnim jābūt ar kvadrātveida šķērsgriezumu un 8 cm platām malām. Trīs no laukuma

redzamajām pusēm vārtiem jānokrāso divās kontrastējošās krāsās joslu veidā, kuras savukārt skaidri atšķiras no vārtu aizmugures fona.

Vārtiem ir jābūt apvilktiem ar tīklu tā, lai vārtos iemesta bumba tur arī paliktu.

 

1:3 Visas līnijas ietilpst tajā laukuma daļā, kuru tās ierobežo. Vārtu līnijām jābūt 8 cm platām starp vārtu

stabiem (2a. zīm.), turpretī visām pārējām līnijām ir jābūt 5 cm platām.

Līnijas starp divām blakusesošām laukuma zonām drīkst aizvietot ar šo zonu iekrāsojumu dažādās krāsās.

 

1:4 Abu vārtu priekšā ir vārtu laukumi (skat. 1. zīm.). Vārtu laukums ir ierobežots ar vārtu laukuma līniju

(6 m līniju), kuru iezīmē sekojoši: a) 6 m attālumā no vārtu līnijas ārējās malas un paralēli tai velk 3 m garu

līniju tieši pret vārtiem; b) no vārtu stabu aizmugures iekšējiem stūriem ar R=6m velk divas ceturtdaļaploces,

kas savieno 3m garo līniju ar gala līniju (1.zīm. un 2a.zīm.).

 

1:5 Brīvmetienu līnija (9m līnija) ir pārtraukta līnija, kas novilkta 3m attālumā no vārtu laukuma līnijas.

Svītru un pārtraukumu garums ir 15cm (1.zīm.).

 

1:6 7m līnija ir 1m gara līnija tieši pret vārtiem. Tā ir paralēla vārtu līnijai un novilkta 7m attālumā no vārtu

līnijas ārējās malas līdz 7m līnijas priekšējai malai (1.zīm.).

 

1:7 Vārtsarga robežlīnija (4m līnija) ir 15cm gara līnija tieši pret vārtiem. Tā ir paralēla vārtu līnijai un novilkta

4m attālumā no vārtu līnijas ārējās malas līdz 4m līnijas priekšējai malai (1.zīm.).

 

1:8 Centra līnija savieno sānu līniju viduspunktus (1.zīm. un 3.zīm.).

 

1:9 Maiņas līnija (daļa no sānu līnijas) katrai komandai stiepjas no centra līnijas 4,5 m attālumā un nobeidzas ar

līniju, kura ir paralēla centra līnijai un novilkta 15 cm garumā laukuma iekšpusē un 15cm garumā laukuma ārpusē

(1.zīm. un 3.zīm.).

Piezīme.

Sīkāki tehniskie dati par spēles laukumu un vārtiem ir atrodami atsevišķā pielikumā “Norādījumi spēles laukumu

un vārtu iekārtošanā”.

 

NOTEIKUMS 2

Spēles laiks, spēles beigu signāls un spēles laika apturēšana

 

Spēles laiks

 

2:1 Spēles laiks visām komandām ar spēlētāju vecumu virs 16 gadiem un vairāk gadu sastāv no diviem

puslaikiem pa 30 minūtēm ar pārtraukumu 10 minūtes.

Spēles laiks jauniešu komandām vecuma grupā 12-16 gadi ir 2x25 minūtes un vecuma grupā 8-12 gadi – 2x20 minūtes.

Abos gadījumos ar pārtraukumu starp puslaikiem 10 minūtes.

 

2:2 Ja spēle beigusies neizšķirti un ir nepieciešams noteikt uzvarētāju, tad pēc piecu minūšu pārtraukuma

tiek nozīmēts pagarinājums. Pagarinājums sastāv no diviem puslaikiem pa 5 minūtēm ar 1 minūtes

pārtraukumu starp puslaikiem.

Ja pēc pirmā pagarinājuma spēle atkal ir noslēgusies neizšķirti, otrais pagarinājums tiek sākts pēc

5 minūšu pārtraukuma. Šim pagarinājumam tāpat ir divi puslaiki, kas ilgst 5 minūtes katrs ar 1 minūtes

pārtraukumu starp puslaikiem.

Ja spēle arī pēc otrā pagarinājuma ir noslēgusies neizšķirti, uzvarētājs tiek noteikts atbilstoši konkrēto sacensību nolikumam.

Ja uzvarētāja noteikšanai ir nolemts izmantot 7m soda metienus, jārīkojas atbilstoši tam, kā tas ir noteikts sekojošajā komentārā.

 

• Komentāri.

Ja uzvarētāju nosaka ar 7m soda metieniem, tos izpilda spēlētāji, kuri spēlei beidzoties nav noraidīti, diskvalificēti vai noraidīti uz visu spēli. Katra komanda izvēlas 5 spēlētājus. Šie spēlētāji katrs izpilda vienu metienu, mainoties ar pretinieku komandas spēlētājiem. Komandām netiek prasīta iepriekš noteikta metienu izpildītāju secība. Vārtsargi var tikt brīvi izvēlēti un mainīti starp piedalīties tiesīgajiem spēlētājiem. Spēlētāji drķst piedalīties metienu izpildē gan kā izpildītāji gan vārtsargi.

Tiesneši izvēlas vārtus. Pēc tiesnešu veiktās izlozes komanda, kura šo izlozi ir uzvarējusi, izvēlas mest vai nu pirmā vai otrā. Ja abas komandas ir izpildījušas 5 metienus katra, bet rezultāts joprojām ir neizšķirts, metieni ir jāturpina un komandu spēlētāji tos izpilda pretējā secībā. Šādam turpinājumam katra komanda atkal izvēlas 5 spēlētājus. Visi vai daži no viņiem drīkst būt tie paši, kas pirmajā metienu sērijā. Šāda 5 spēlētāju izvēle var turpināties tik ilgi, cik vien tas nepieciešams. Tomēr tagad uzvarētājs tiek noteikts tiklīdz ir konstatēta vārtu starpība pie vienāda abu komandu izpildīto metienu skaita.

Spēlētāji var tikt diskvalificēti no tālākas līdzdalības metienu izpildē nopietnas vai atkārtotas nesportiskas uzvedības gadījumā (16:13). Ja tas attiecas uz spēlētāju, kurš ietilpst piecu spēlētāju grupā, komandai ir jānozīmē cits metienu izpildītājs.

 

Spēles beigu signāls

 

2:3 Spēles laiks sākas pēc tiesneša signāla ar sākuma metienu. Tas noslēdzas ar automātisko spēles beigu signālu pēc pulksteņa uz rezultātu tablo vai arī ar laika ņēmēja spēles beigu signālu. Ja šādu signālu nav, tiesnesis ar svilpes signālu nosaka, ka spēles laiks ir beidzies (17:10).

 

• Komentārs.

Ja netiek lietots tablo pulkstenis ar automātisko signālu, laika ņēmējam ir jāizmanto galda pulkstenis vai hronometrs un jādod spēles beigu signāls (18:2, otrā rindkopa).

 

2:4 Pārkāpumi un nesportiska uzvedība pirms vai vienlaicīgi ar beigu signālu (puslaikam vai spēlei, arī pagarinājumā) ir jāsoda, un brīvmetiens (atbilstoši 13:1) vai 7m metiens ir jāizpilda arī tad, ja signāls ir atskanējis.

Līdzīgi, metiens ir jāatkārto, ja beigu signāls (puslaikam vai spēlei, arī pagarinājumā) atskan brīvmetiena vai 7m metiena izpildes laikā vai arī bumba pēc šo metienu izpildes atrodas gaisā.

Abos gadījumos tiesneši nobeidz spēli tikai pēc brīvmetiena vai 7m metiena izpildīšanas (vai atkārtošanas) un šī metiena rezultāta noskaidrošanas.

 

2:5 Izpildot (vai atkārtojot) brīvmetienus atbilstoši noteikumam 2:4, tiek pielietoti speciāli ierobežojumi spēlētāju izvietojumam un maiņai. Kā izņēmums normālai spēlētāju maiņai pēc noteikuma 4:4, metienu izpildošās komandas sastāvā ir atļauta tikai viena spēlētāja nomaiņa. Pārkāpumi tiek sodīti atbilstoši noteikuma 4:5 pirmajai rindkopai. Turklāt metiena izpildītāja komandas biedram ir jābūt no viņa vismaz 3m attālumā un ārpus pretinieku brīvmetienu līnijas (13:7, 15:6, skat. arī skaidrojumu Nr.1).

 

2:6 Spēlētāji un komandu pārstāvji ir pakļauti personīgajam sodam par pārkāpumiem, konstatētiem brīvmetiena vai 7m metiena izpildes laikā apstākļos, kas aprakstīti noteikumā 2:4-5. Pārkāpums šāda brīvmetiena izpildes laikā tomēr neprasa brīvmetiena izpildi pretējā virzienā.

 

2:7 Ja tiesneši nolemj, ka laika ņēmējs devis spēles beigu signālu (puslaikam vai spēlei, arī pagarinājumā) par ātru, spēletāji paliek laukumā un izspēlē atlikušo laiku.

Komanda, kura pārvaldīja bumbu pāragrā beigu signāla laikā, spēli atsākot, turpina pārvaldīt bumbu. Ja bumba bija ārpus spēles, tad spēle jāatsāk ar metienu, atbilstošu situācijai. Ja bumba bija spēlē, tad spēle jāatsāk ar brīvmetienu saskaņā ar 13:4a-b.

Ja spēles pirmais puslaiks (vai papildlaika puslaiks) ir noslēdzies par vēlu, otrais puslaiks attiecīgi jāsaīsina. Ja spēles otrais puslaiks (vai papildlaika puslaiks) ir noslēdzies par vēlu, tiesnešiem nav iespējams neko mainīt.

 

Spēles laika apturēšana

 

2:8 Spēles laiks ir jāaptur obligāti, ja:

a) tiek piešķirts 2 minūšu noraidījums, diskvalifikācija vai noraidījums uz visu spēli;

b) tiek piešķirts minūtes pārtraukums (taimauts);

c) atskan laika ņēmēja vai spēles inspektora svilpes signāls;

d) nepieciešamas tiesnešu savstarpējas konsultācijas saskaņā ar noteikumu 17:7.

Spēles laiks parasti ir jāaptur arī citās noteiktās situācijās atkarībā no apstākļiem (skat. skaidrojumu Nr.2).

Pārkāpumiem spēles pārtraukumā ir tādas pat sekas kā pārkāpumiem spēles laikā (16:13 pirmā rindkopa).

 

2:9 Principā tiesneši nosaka, kad pulkstenis tiek izslēgts un ieslēgts apturot spēles laiku. Spēles laika apturēšana laika ņēmējam tiek darīta zināma ar trīs īsiem svilpes signāliem un tiesneša žestu Nr.16.

Tomēr taimauta gadījumā, kad spēle ir apturēta ar laika ņēmēja vai spēles inspektora svilpes signālu (2:8b-c), laika tiesnesim oficiālais pulkstenis ir jāaptur nekavējoties, negaidot tiesnešu apstiprinājumu.

Atsākot spēli pēc spēles laika apturēšanas, vienmēr ir jādod svilpes signāls (15:5b).

 

• Komentāri.

 

Laika ņēmēja vai inspektora signāls efektīvi pārtrauc spēli. Pat ja tiesneši un spēlētāji tūlīt neaptver, ka spēle ir apturēta, jebkura darbība laukumā pēc svilpes signāla ir spēkā neesoša. Tas nozīmē, ja vārti tiek gūti pēc svilpes signāla no galdiņa, tie netiek ieskaitīti. Līdzīgi, lēmums piešķirt komandai tiesības uz metienu (7m metiens, brīvmetiens, iemetiens, sākuma metiens vai metiens no vārtiem) ir spēkā neesošs. Tā vietā spēle ir jāatsāk veidā, kas atbilst situācijai, kāda bija laika ņēmēja vai inspektora svilpes signāla brīdī. (Ir jāpatur prātā, ka tipiski iemesli, lai iejauktos spēlē, ir taimauts vai nepareiza spēlētāju maiņa).

Tomēr, jebkurš tiesnešu piešķirtais personīgais sods laikā starp svilpes signālu no galdiņa un tiesnešu svilpes signālu darbības apturēšanai paliek spēkā. To pielieto neskatoties uz pārkāpuma veidu un neskatoties uz soda bardzību.

2:10 Katrai komandai ir tiesības izmantot vienu 1 minūtes pārtraukumu – taimautu - katrā puslaikā normālajā spēles laikā, bet ne pagarinājumā (skaidrojums Nr.3).

 

NOTEIKUMS 3

Bumba

 

3:1 Bumba ir izgatavota no ādas vai sintētiska materiāla. Tai jābūt apaļai. Bumbas virsma nedrīkst būt spoža un slidena (17:3).

 

3:2 Bumbas izmēri, t.i., apkārtmērs un svars, ko lieto dažādas komandu kategorijas, ir sekojoši:

- 58-60cm un 425-475g (IHF izmērs 3) vīriešiem un jauniešiem (virs 16 gadiem);

- 54-56cm un 325-375g (IHF izmērs 2) sievietēm, jaunietēm (virs 14 gadiem) un zēniem (12-16 gadi);

- 50-52cm un 290-330g (IHF izmērs 1) meitenēm (8-14 gadi) un zēniem (8-12 gadi).

 

• Komentāri.

 

Tehniskie noteikumi bumbām, kuras lieto visās oficiālajās starptautiskajās sacensībās ir ietverti “IHF noteikumos par bumbu”.

Minihandbolā lietojamo bumbu izmēru un svaru spēles noteikumi nenosaka.

 

3:3 Katrai spēlei nepieciešamas divas bumbas. Rezerves bumbai ir jābūt nekavējoši pieejamai pie tiesnešu galdiņa visu spēles laiku. Bumbām ir jāatbilst punktu 3:1-2 prasībām.

 

3:4 Tiesneši izlemj, kad lietot rezerves bumbu. Tādos gadījumos tiesnešiem vajadzētu iesaistīt rezerves bumbu spēlē ātri, lai izvairītos no pārtraukumiem.

 

NOTEIKUMS 4

Komanda, maiņas, ietērps

 

4:1 Komandā var būt līdz 14 spēlētājiem.

Ne vairāk kā septiņi spēlētāji vienlaicīgi drīkst atrasties laukumā. Pārējie ir rezerves spēlētāji.

Visu spēles laiku komandai laukumā ir jābūt vienam spēlētājam, kurš izpilda vārtsarga pienākumus. Šis spēlētājs jebkurā brīdī var kļūt par laukuma spēlētāju. Līdzīgi laukuma spēlētājs jebkurā brīdī var kļūt par vārtsargu (skat. tomēr 4:4 un 4:7).

Sākot spēli komandai laukumā jābūt vismaz 5 spēlētājiem.

Spēles laikā, ieskaitot pagarinājumus, spēlētāju skaits var tikt papildināts līdz 14.

Spēle tiek turpināta arī tad, ja kādai no komandām spēlētāju skaits kļūst mazāks par pieciem. Vienīgi tiesneši lemj vai un kad spēli jāpārtrauc pavisam (17:12).

 

4:2 Komandā spēles laikā var būt ne vairāk par 4 komandas oficiālajiem pārstāvjiem. Spēles gaitā šos komandas pārstāvjus nevar mainīt. Viens no viņiem ir jāatzīmē spēles protokolā par komandas atbildīgo pārstāvi. Vienīgi viņš ir tiesīgs griezties pie sekretāra un laika ņēmēja un, iespējams, pie tiesnešiem (skat. tomēr skaidrojumu Nr.3; taimauts).

Komandas pārstāvjiem vispār nav atļauts spēles laikā ieiet laukumā. Šī noteikuma pārkāpšana ir jāsoda kā nesportiska uzvedība (skat.8:4, 16:1c, 16:3d un 16:6a). Spēli atsāk pretinieku komanda ar brīvmetienu (13:1a-b; skat. tomēr skaidrojumu Nr.9).

Komandas atbildīgajam pārstāvim ir jābūt pārliecinātam, ka spēlei sākoties maiņas zonā atrodas tikai pieteiktie komandas pārstāvji (ne vairāk kā 4) un spēlēt tiesīgie spēlētāji (skat. 4:3). Par šī noteikuma pārkāpumu ar progresīvo sodu tiek sodīts komandas atbildīgais pārstāvis (16:1c, 16:3d un 16:6a).

 

4:3 Spēlētājs vai komandas pārstāvis ir tiesīgs piedalīties, ja viņš ir ieradies uz spēles sākumu un ierakstīts spēles protokolā.

Spēlētājiem un komandas pārstāvjiem, kuri ierodas pēc spēles sākuma, tiesības piedalīties spēlē jāsaņem no sekretāra vai laika ņēmēja un jābūt ierakstītiem spēles protokolā.

Spēlētājs, kurš ir tiesīgs piedalīties spēlē, jebkurā laikā var ieiet laukumā komandas maiņas zonas robežās (skat. tomēr 4:4 un 4:6).

Komandas atbildīgajam pārstāvim ir jābūt pārliecinātam, ka vienīgi spēlēt tiesīgie spēlētāji iziet laukumā. Šī noteikuma pārkāpums ir jāsoda kā komandas atbildīgā pārstāvja nesportiska uzvedība (13:1a-b, 16:1c, 16:3d un 16:6a; skat. tomēr skaidrojumu Nr.9).

Spēlētāju maiņas

 

4:4 Rezerves spēlētāji drīkst iziet laukumā (skat. tomēr noteikumu 2:5) jebkurā laikā un atkārtoti, nepiesakoties pie sekretāra un laika ņēmēja, ja vien maināmie spēlētāji jau ir atstājuši laukumu (4:5).

Spēlētāji, kuri iesaistīti maiņā, vienmēr atstāj laukumu un iziet laukumā pāri savas komandas maiņas līnijai (4:5). Šī prasība attiecas arī uz vārtsargu maiņu (skat. arī 4:7 un 14:10).

Maiņas noteikumi ir spēkā arī tad, ja spēles laiks ir apturēts (izņemot taimautu).

 

Komentāri.

Jēdziena "maiņas līnija" nolūks ir nodrošināt godīgas un kārtīgas spēlētāju maiņas. Tas tomēr nevar būt par iemeslu sodiem citās situācijās, kad spēlētājs pārkāpj sānu vai gala līniju nevienam nekaitējot un bez jebkāda nolūka iegūt priekšrocības ( piemēram, paņemot ūdeni vai dvieli tieši aiz maiņas līnijas, vai atstājot laukumu pēc noraidījuma, sportiskā veidā šķērsojot sānu līniju pie soliņa, bet tieši aiz 15cm līnijas). Taktiska un neatļauta ārpus laukuma esošās zonas izmantošana ir izskatīta atsevišķā noteikumā 7:10.

 

4:5 Nepareiza spēlētāju maiņa ir jāsoda ar 2 minūšu noraidījumu, ko saņem vainīgais spēlētājs. Ja vairāk kā viens spēlētājs no vienas un tās pašas komandas ir vainīgi nepareizā spēlētāju maiņā vienā un tai pašā situācijā, tikai pirmais no pārkāpumā iesaistītajiem spēlētājiem tiek sodīts.

Spēle tiek atsākta ar brīvmetienu, ko izpilda pretinieku komanda (13:1a-b; skat. tomēr skaidrojumu Nr.9).

 

4:6 Ja rezerves spēlētājs ieiet laukumā (kā astotais spēlētājs) vai, ja rezerves spēlētājs neatļauti iejaucas spēlē no maiņas zonas, viņš jāsoda ar 2 minūšu noraidījumu. Tādā veidā komandā uz laukuma turpmākās 2 minūtes ir par vienu spēlētāju mazāk (nemaz nerunājot par to, ka liekajam spēlētājam ir jāatstāj laukums).

Ja spēlētājs ieiet laukumā 2 minūšu noraidījuma laikā, viņam atkārtoti jāsaņem 2 minūšu noraidījums. Šim noraidījumam ir jāsākas nekavējoši, un komandā spēlē vēl par vienu spēlētāju mazāk atlikušo laiku līdz pirmā noraidījuma beigām.

Abos gadījumos spēle tiek atsākta ar brīvmetienu, ko izpilda pretinieku komanda (13:1a-b; skat. tomēr skaidrojumu Nr.9).

Ietērps

 

4:7 Visiem vienas komandas laukuma spēlētājiem jābūt tērptiem vienādos sporta tērpos. Abu komandu tērpu krāsu kombinācijām un dizainam ir jābūt skaidri atšķirīgiem. Visiem komandas vārtsarga pozīcijā izmantojamiem spēlētājiem ir jābūt tērptiem vienādas krāsas tērpos, lai atšķirtu tos no abu komandu laukuma spēlētājiem un pretinieku komandas vārtsargiem (17:3).

4:8 Spēlētāju numuru augstumam ir jābūt ne mazākam par 20cm krekla mugurpusē un ne mazākam par 10cm uz krūtīm. Numuriem vajadzētu būt no 1 līdz 20. Spēlētājam, kurš tiek izmantots kā laukuma spēlētājs un vārtsargs, abās pozīcijās ir jābūt vienam un tam pašam numuram.

Numuru krāsai jābūt skaidri atšķirīgai no tērpu krāsas.

 

4:9 Spēlētājiem ir jāvalkā sporta apavi.

Nav atļauts valkāt priekšmetus, kas varētu būt bīstami spēlētājiem. Te ietilpst, piemēram, galvas sargi, sejas maskas, aproces, pulksteņi, gredzeni, redzami ķermenī caurdurti priekšmeti, kaklarotas vai ķēdītes, auskari, brilles bez saitēm vai ar masīviem ietvariem, kā arī jebkuri citi priekšmeti, kas varētu būt bīstami (17:3). Līdzeni gredzeni, mazi auskari un redzami ķermenī caurdurti priekšmeti var būt atļauti, ja tie ir nosegti tādā veidā, lai nebūtu bīstami pārējiem spēlētājiem. Atļauts lietot galvas saites, ja tās ir izgatavotas no mīksta, elastīga materiāla.

Spēlētāji, kuri neievēro šīs prasības, nedrīkst piedalīties spēlē līdz pārkāpuma novēršanai.

 

4:10 Spēlētājam, kurš asiņo, vai kuram ir asinis uz ķermeņa vai ietērpa, nekavējoši un labprātīgi jāatstāj laukums (veicot spēlētāju maiņu), lai apturētu asiņošanu, apsaitētu ievainojumu un notīrītu ķermeni un ietērpu. Spēlētājs nedrīkst atgriezties laukumā pirms tas nav veikts.

Spēlētājs, kurš neseko tiesnešu norādījumiem par šo piesardzību, ir uzskatāms par vainīgu nesportiskā uzvedībā (8:4, 16:1c un16:3c).

 

4:11 Traumas gadījumā tiesneši var atļaut (ar žestiem Nr.16 un17) divām personām, tiesīgām piedalīties spēlē (skat. 4:3), ieiet laukumā pie apturēta spēles laika vienīgi nolūkā palīdzēt savas komandas traumētajam spēlētājam.

Papildus personu ieiešana laukumā bez tām divām, kuras jau tur atrodas, ir jāsoda kā neatļauta ieiešana laukumā. Ja vainīgs spēlētājs - pēc noteikumiem 4:6 un 16:3a, ja vainīgs komandas pārstāvis - pēc noteikumiem 4:2, 16:1c, 16:3d un 16:6a. Ja persona, kurai atļauts ieiet laukumā lai palīdzētu savainotajam spēlētājam, tā vietā dod instrukcijas spēlētājiem, iesaistās saskarē ar pretinieku vai tiesnešiem, u.t.t., ir jāuzskata par vainīgu nesportiskā uzvedībā (16:1c, 16:3c-d un 16:6a).

 

NOTEIKUMS 5

Vārtsargs

 

Vārtsargam atļauts:

 

5:1 skart bumbu ar jebkuru ķermeņa daļu, aizsargājot vārtus vārtu laukumā;

 

5:2 pārvietoties vārtu laukumā bez ierobežojumiem, kādi attiecas uz laukuma spēlētājiem (7:2-4, 7:7); vārtsargam tomēr nav atļauts vilcināties ar metienu no vārtiem (6:4-5, 12:2 un15:5b);

 

5:3 atstāt vārtu laukumu bez bumbas un piedalīties spēlē; šajā gadījumā vārtsargs pakļaujas tiem pašiem noteikumiem kā laukuma spēlētāji.

Vārtsargs skaitās atstājis vārtu laukumu, tiklīdz viņš ar kādu ķermeņa daļu pieskaras grīdai ārpus vārtu laukuma līnijas;

 

5:4 atstāt vārtu laukumu ar bumbu un spēlēt ar to atkal spēles zonā, ja bumba nav bijusi pilnīgā viņa kontrolē.

Vārtsargam nav atļauts:

 

5:5 apdraudēt pretinieku fiziski, veicot aizsardzības darbības(8:2, 8:5);

 

5:6 atstāt vārtu laukumu kontrolējot bumbu; seko brīvmetiens (atbilstoši 6:1, 13:1a un 15:7 trešā rindkopa), ja tiesneši ir devuši svilpes signālu metiena no vārtiem izpildīšanai; citādi metiens no vārtiem ir vienkārši jāatkārto (15:7 otrā rindkopa); skatīt tomēr priekšrocības interpretāciju noteikumā 15:7, ja vārtsargs bija zaudējis bumbu ārpus vārtu laukuma pēc līnijas šķērsošanas ar bumbu rokās;

 

5:7 pieskarties ārpus vārtu laukuma uz grīdas stāvošai vai ripojošai bumbai, atrodoties vārtu laukumā (6:1, 13:1a);

 

5:8 paņemt ārpus vārtu laukuma uz grīdas stāvošu vai ripojošu bumbu, atrodoties vārtu laukumā (6:1, 13:1a);

 

5:9 atgriezties no spēles zonas vārtu laukumā ar bumbu (6:1, 13:1a) ;

 

5:10 pieskarties bumbai ar pēdu vai kāju zem ceļgala, ja bumba stāv uz grīdas vārtu laukumā vai pārvietojas spēles zonas virzienā (13:1a);

 

5:11 šķērsot vārtsarga robežlīniju (4m līniju) vai viņas projekciju uz vienu vai otru pusi, pirms bumba ir atstājusi metiena izpildītāja roku 7m metiena laikā (14:9).

 

• Komentārs

Kāmēr vārtsarga viena pēda atbalstās uz vai aiz vārtsarga robežlīnijas (4m līnijas), viņam ir atļauts gaisā pārvietot otru kāju vai jebkuru citu ķermeņa daļu pāri šai līnijai.

 

NOTEIKUMS 6

Vārtu laukums

 

6:1 Vārtu laukumā drīkst atrasties vienīgi vārtsargs (skat. tomēr 6:3). Vārtu laukums, ieskaitot vārtu laukuma līniju, skaitās šķērsots tad, ja kāds no laukuma spēlētājiem to skar ar jebkuru ķermeņa daļu.

 

6:2 Ja laukuma spēlētājs ieiet vārtu laukumā, tad seko:

a) metiens no vārtiem, ja uzbrūkošās komandas spēlētājs ieiet vārtu laukumā ar bumbu, vai arī bez bumbas, bet, darot to, iegūst priekšrocības (12:1);

b) brīvmetiens, ja aizsargājošās komandas spēlētājs ieiet vārtu laukumā un iegūst priekšrocības, bet neizjauc vārtu gūšanas iespēju (13:1b); skatīt arī skaidrojumu Nr.5.1;

c) 7m metiens, ja aizsargs ieiet vārtu laukumā un šī iemesla dēļ tiek izjaukta nepārprotama iespēja gūt vārtus (14:1a).

 

6:3 Ieiešana vārtu laukumā netiek sodīta, ja:

a) spēlētājs ieiet vārtu laukumā ar inerci pēc metiena vai piespēles un ar šādu rīcību nerada pretiniekam traucējumu;

b) spēlētājs ieiet vārtu laukumā bez bumbas un negūst no tā priekšrocības.

 

6:4 Ir jāuzskata, ka bumba atrodas "ārpus spēles", ja vārtu laukumā ar savām plaukstām to kontrolē vārtsargs (12:1). Bumba ir jāievada atpakaļ spēlē ar metienu no vārtiem (12:2).

 

6:5 Bumba paliek spēlē, ja tā ripo pa grīdu vārtu laukumā. To pārvalda vārtsarga komanda un vienīgi vārtsargs drīkst tai pieskarties. Vārtsargs drīkst pacelt bumbu, tādā veidā izvadot to no spēles, un tad ievadīt to atpakaļ spēlē atbilstoši noteikumiem 6:4 un 12:1-2 (skat. tomēr 6:7b). Ja bumbai, kura ripo vārtu laukumā, ir pieskāries vārtsarga komandas biedrs, seko brīvmetiens (13:1a, skat. tomēr 14:1a kopā ar skaidrojumu 8c), bet spēle tiek turpināta ar metienu no vārtiem (12:1 (3)), ja tai ir pieskāries pretinieks.

Bumba ir ārpus spēles, ja tā guļ uz grīdas vārtu laukumā (12:1 (2)). To pārvalda vārtsarga komanda un vienīgi vārtsargs drīkst tai pieskarties. Vārtsargam bumba ir jāievada atpakaļ spēlē atbilstoši noteikumiem 6:4 un 12:2 (skat. tomēr 6:7b). Ja bumbai ir pieskāries abu komandu jebkurš cits spēlētājs ir jānozīmē metiens no vārtiem (12:1 otrā rindkopa, 13:3).

 

6:6 Spēle tiek turpināta (ar metienu no vārtiem atbilstoši 6:4-5), ja aizsargājošās komandas spēlētājs aizsardzības nolūkā pieskaras bumbai un tā nokļūst vārtsarga rokās, vai arī apstājas vārtu laukumā.

 

6:7 Ja spēlētājs atspēlē bumbu savā vārtu laukumā, tad seko:

a) vārti, ja bumba ieiet vārtos;

b) brīvmetiens, ja bumba apstājas vārtu laukumā vai arī, ja vārtsargs pieskaras bumbai un tā neieiet vārtos (13:1a-b);

c) iemetiens, ja bumba iziet pāri gala līnijai (11:1);

d) spēle turpinās, ja bumba, šķērsojot vārtu laukumu, atgriežas spēles zonā un vārtsargs tai nav pieskāries.

 

6:8 Bumba, kura atgriežas spēles zonā no vārtu laukuma, skaitās spēlē.

 

NOTEIKUMS 7 Spēle ar bumbu, pasīva spēle

 

Spēle ar bumbu

Atļauts:

7:1 mest, ķert, apturēt, grūst vai sist bumbu lietojot plaukstas (atvērtas vai savilktas), rokas, galvu, ķermeni, augšstilbus un ceļgalus;

7:2 turēt bumbu ne ilgāk par 3 sekundēm; arī tad, ja tā ir uz grīdas (13:1a);

7:3 ar bumbu rokās spert ne vairāk kā 3 soļus (13:1a); viens solis skaitās veikts, ja:

a) spēlētājs, stāvot ar abām kājām uz grīdas, vienu kāju paceļ un atkal noliek vai pārvieto kāju no vienas vietas uz otru;

b) spēlētājs ar vienu kāju ir saskarē ar grīdu, satver bumbu un pēc tam skar grīdu ar otru kāju;

c) spēlētājs pēc lēciena skar grīdu ar vienu kāju, pēc tam ar to pašu kāju izdara lēcienu vai arī ar otru kāju skar grīdu;

d) spēlētājs pēc lēciena skar grīdu ar abām kājām vienlaicīgi, pēc tam vienu kāju paceļ un noliek vai arī pārvieto kāju no vienas vietas uz otru.

 

• Komentārs.

Tikai viens solis skaitās sperts, ja viena kāja ir pārvietota no vienas vietas uz otru, bet otra kāja pielikta klāt.

 

7:4 stāvot uz vietas vai skrējienā:

a) atsist bumbu vienu reizi pret grīdu un satvert to ar vienu vai abām plaukstām;

b) atsist bumbu atkārtoti ar plaukstu (driblēt) un pēc tam satvert to vai pacelt ar vienu vai abām plaukstām;

c) ripināt bumbu pa grīdu atkārtoti ar vienu plaukstu un pēc tam satvert to vai pacelt ar vienu vai abām plaukstām.

No brīža, kad bumba tiek turēta vienā vai abās plaukstās, to jāizspēlē 3 sekunžu laikā vai arī ne vairāk kā pēc 3 soļiem (13:1a).

Bumbas atsišana vai driblēšana skaitās uzsākta, kad spēlētājs ar jebkuru ķermeņa daļu virza bumbu pret grīdu.

Pēc tam, kad bumba ir skārusi citu spēlētāju vai vārtu stabus un pārliktni, ir atļauts atsist vai driblēt bumbu un to atkal satvert (skat. tomēr 14:6).

 

7:5 pārlikt bumbu no vienas plaukstas otrā.

 

7:6 spēlēt bumbu atrodoties uz ceļiem, sēdus vai guļus uz grīdas; tas nozīmē, ka ir atļauts izpildīt metienu (piemēram, brīvmetienu) veidā, kas atbilst noteikuma 15:1 prasībām, ieskaitot prasību, lai daļa no vienas pēdas būtu pastāvīgā saskarē ar grīdu.

Nav atļauts:

 

7:7 pēc tam, kad bumba ir bijusi pārvaldīta pieskarties tai vairāk kā vienu reizi, pirms tā pa to laiku nav skārusi grīdu, citu spēlētāju vai vārtu stabus un pārliktni (13:1a); tomēr pieskaršanās vairāk kā vienu reizi netiek sodīta, ja spēlētājs, mēģinot bumbu satvert vai apturēt, izdara ķeršanas kļūdu;

 

7:8 pieskarties bumbai ar pēdu vai kāju zem ceļgala, izņemot gadījumu, ja bumbu ir metis pretinieku komandas spēlētājs (13:1a-b).

 

7:9 Ja bumba skar tiesnesi laukumā, spēle turpinās.

 

7:10 Ja spēlētājs ar bumbu pārvietojas ārpus spēles laukuma ar vienu vai abām kājām (kamēr bumba vēl ir laukumā), piemēram, lai tiktu garām aizsardzības spēlētājam, seko brīvmetiens pretinieku komandas labā (13:1a).

Ja bumbu pārvaldošās komandas spēlētājs bez bumbas ieņem pozīciju ārpus laukuma, tiesnešiem ir jānorāda šim spēlētājam, lai viņš pārvietojas laukumā. Ja spēlētājs to nedara vai arī šī pati komanda tādu akciju atkārto vēlāk, ir jānozīmē brīvmetiens pretinieku komandas labā (13:1a) bez jebkādiem atkārtotiem brīdinājumiem. Šādām akcijām neseko personīgais sods atbilstoši noteikumiem 8 un 16.

Pasīva spēle

 

7:11 Komandai nav atļauts pārvaldīt bumbu neveicot nekādu acīmredzamu mēģinājumu uzbrukt vai mest pa vārtiem. Līdzīgi, nav atļauts vienai un tai pašai komandai atkārtot sākuma metiena, brīvmetiena, iemetiena vai metiena no vārtiem izpildīšanu (skat. skaidrojumu Nr.4). Šāda situācija tiek kvalificēta kā pasīva spēle, kura ir jāsoda ar brīvmetienu pret komandu, kura pārvaldīja bumbu, ja vien pasīvās spēles tendence netiek pārtraukta (13:1a).

Brīvmetienu izpilda no vietas, kurā bumba atradās spēles pārtraukšanas brīdī.

 

7:12 Kad pasīvas spēles tendence ir konstatēta, tiek parādīts brīdinājuma signāls (žests Nr.18). Tas dod iespēju komandai, kura pārvalda bumbu, mainīt uzbrukuma veidu, lai izvairītos no bumbas zaudēšanas. Ja pēc brīdinājuma signāla parādīšanas uzbrukuma veids netiek mainīts vai arī metiens pa vārtiem netiek veikts, tiek nozīmēts brīvmetiens pret komandu, kura pārvaldīja bumbu (skat. skaidrojumu Nr.4).

Zināmās situācijās tiesneši var nozīmēt brīvmetienu pret komandu, kura pārvalda bumbu, arī bez iepriekšēja brīdinājuma signāla, piemēram, kad spēlētājs tīši atturas izmantot nepārprotamu vārtu gūšanas iespēju.

 

NOTEIKUMS 8

Pārkāpumi un nesportiska uzvedība

Atļauts:

 

8:1 a) lietot rokas un plaukstas, lai bloķētu vai iegūtu bumbu;

b) lietot atvērtu plaukstu, lai spēlētu bumbu jebkurā virzienā prom no pretinieka;

c) kavēt pretinieku ar ķermeni arī tad, ja pretiniekam nav bumba;

d) iekļauties ķermeniskā saskarē ar pretinieku ar saliektām rokām, atrodoties ar seju pret to, kā arī uzraudzīt un sekot pretiniekam.

 

Nav atļauts:

8:2 a) raut vai sist bumbu ārā no pretinieka rokām;

b) bloķēt vai spiest pretinieku prom ar plaukstām, rokām vai kājām;

c) apķert, turēt (ķermeni vai ietārpu), grūst, uzskriet vai uzlēkt pretiniekam;

d) apdraudēt pretinieku (ar vai bez bumbas).

 

8:3 Pārkāpumi saistībā ar 8:2 drīkst atkārtoties cīņā par bumbu, tomēr pārkāpumi, kad darbība galvenokārt vai vienīgi virzīta uz pretinieku un nevis uz bumbu, ir jāsoda progresīvi.

Tas nozīmē, ka papildus brīvmetienam vai 7m metienam šeit nepieciešams arī personīgais sods, kas iesākas ar brīdinājumu (16:1b, turpinoties pieaugoši bargākos sodos, tādos kā noraidījumi (16:3b) un diskvalifikācijas (16:6f).

Nesportiska uzvedība arī ir tiesājama progresīvi saskaņā ar 16:1c, 16:3c, 16:6f.

Kā atzīmēts noteikuma 16:3 komentārā, tiesnešiem tomēr ir tiesības noteikt, ka sevišķs pārkāpums attaisno nekavējošu 2 minūšu noraidījumu pat tad, ja spēlētājs iepriekš nav bijis brīdināts

 

8:4 Fiziskas un mutiskas izpausmes, kas nav savienojamas ar labu sportisko garu, uzskatāmas par nesportisku uzvedību (piemēram skat. skaidrojumu Nr. 5).Tas attiecas gan uz spēlētājiem, gan komandas pārstāvjiem uz laukuma vai ārpus tā. Nesportiska uzvedība arī ir sodāma progresīvi (16:1c, 16:3c-d un 16:6a).

 

8:5 Spēlētājs, kurš uzbrūkot pretiniekam, apdraud tā veselību ir nepārprotami jādiskvalificē (16:6b), ja viņš:

a) no sāniem vai aizmugures sit pa pretinieka roku vai rauj to atpakaļ spēlētājam, kurš tajā brīdī met vai piespēlē bumbu;

b) veic jebkuru darbību, kuras rezultātā pretinieks ir notriekts zemē uz galvas vai kakla;

c) tīši sit pretiniekam pa ķermeni ar kāju, celi vai jebkurā citā veidā; te ietilpst arī klupināšana;

d) grūž pretinieku skrējiena vai lēciena brīdī, kā arī uzbrūk pretiniekam tādā veidā, ka viņš zaudē kontroli pār savu ķermeni; tas attiecas arī uz vārtsargu, kurš atstājis savu vārtu laukumu laikā, kad pretinieks dodas pretuzbrukumā;

e) met aizsargam pa galvu ar bumbu, izpildot brīvmetienu ar tiešo metienu vārtos, pie noteikuma, ka aizsargs nepakustējās; vai līdzīgi, met pa galvu vārtsargam, izpildot 7m metienu, pie noteikuma, ka vārtsargs nepakustējās.

 

• Komentārs.

Pie pārkāpuma pat ar niecīgu fizisku sadursmi ir iespējamas ļoti smagas sekas, ja pārkāpuma laikā pretinieks nav spējīgs aizsargāties un ir pārsteigts nesagatavots. Tas ir spēlētāja risks, kurš to novērtē kā šķietami mazsvarīgāku ķermeņu kontakta veidu, bet varētu pamudināt piešķirt pat diskvalifikāciju.

 

8:6 Nopietna nesportiska uzvedība no spēlētāja vai komandas pārstāvja puses (piemēram skat. skaidrojumu Nr.6) ir jāsoda ar diskvalifikāciju (16:6c).

 

8:7 Spēlētājs, kurš ir vainojams personas aizskaršanā spēles laikā, ir jānoraida uz visu spēli (16:9-11). Personas aizskaršana ārpus spēles laika (skat 16:13) ir sodāma ar diskvalifikāciju (16:6d, 16:14b). Komandas pārstāvis, kurš vainojams personas aizskaršanā, ir jādiskvalificē (16:6e).

 

• Komentars.

Personas aizskaršana, kā to paredz šis noteikums, ir definējama kā spēcīgs un tīšs uzbrukums citas personas ķermenim (spēlētāja, tiesneša, sekretāra, laika ņēmēja, komandas pārstāvja, inspektora, skatītāja u.t.t.). Citiem vārdiem, tā nav vienkārši atbildes akcija vai paviršības un pārmērības rezultāts. Spļaušana uz citu personu, ja tai patiesi ir trāpīts, ir uzskatāma par specifisku personas aizskaršanu.

 

8:8 Pārkāpumiem atbilstoši 8:2-7 seko 7m metiens pretinieku labā (14:1), ja pārkāpums tieši vai netieši bijis par cēloni tam, ka pretiniekiem izjaukta nepārprotama iespēja gūt vārtus.

Citos gadījumos pārkāpumam seko brīvmetiens pretinieku labā (skat. 13:1a-b, skat. arī 13:2 un 13:3).

 

NOTEIKUMS 9

Vārtu gūšana

 

9:1 Vārti ir iegūti, ja bumba pilnīgi šķērsojusi vārtu līniju (3. zīm.), pieņemot, ka metiena izpildītājs vai viņa komandas biedrs nav pārkāpuši noteikumus pirms metiena vai metiena brīdī. Tiesnesis pie vārtiem ar diviem īsiem svilpes signāliem un žestu Nr.12 apstiprina, ka vārti ir iegūti.

Vārti ir jāieskaita, ja aizsargs izdara noteikumu pārkāpumu, bet bumba tomēr ieiet vārtos.

Vārtus nevar ieskaitīt, ja tiesnesis vai laika ņēmējs ir apturējuši spēli, pirms bumba pilnīgi šķērsojusi vārtu līniju.

Vārti ir iegūti pretinieku labā, ja spēlētājs iemet bumbu savos vārtos, izņemot gadījumu, kad vārtsargs izpilda metienu no vārtiem (12:2 otrā rindkopa).

 

• Komentārs

Vārti ir jāieskaita, ja kāds, vai kaut kas nepiederīgs spēlei uz laukuma (skatītāji u.t.t.) traucē bumbai ieiet vārtos un tiesneši ir pārliecināti, ka citādi bumba būtu bijusi vārtos.

 

9:2 Vārti, kas ir ieskaitīti, nevar tikt anulēti, ja tiesnesis ir devis svilpes signālu sekojošam sākuma metienam.

Tiesnešiem skaidri jāparāda (bez sākuma metiena), ka vārti ir ieskaitīti, ja spēles vai puslaika beigu signāls atskan tūlīt pēc gūtajiem vārtiem un pirms tā brīža, kad vajadzēja izpildīt sākuma metienu.

 

• Komentārs.

Vārtu guvums jāieraksta protokolā tiklīdz to apstiprinājuši tiesneši.

 

9:3 Uzvar komanda, kura guvusi vairāk vārtus. Spēle beidzas neizšķirti, ja abas komandas guvušas vienādu vārtu skaitu, vai arī nav guvušas nevienus vārtus (skat. 2:2).

 

NOTEIKUMS 10

Sākuma metiens

 

10:1 Spēli sākot, sākuma metienu izpilda komanda, kura pēc izlozes izvēlas tiesības pārvaldīt bumbu. Pretiniekiem ir tiesības izvēlēties laukuma pusi. Ja komanda pēc izlozes izvēlas laukuma pusi, pretinieki izpilda sākuma metienu.

Spēles otrajā puslaikā komandas maina laukuma puses. Sākot otro puslaiku, sākuma metienu izpilda komanda, kura to neizpildīja spēles sākumā.

Jauna izloze ir jāveic pirms katra spēles pagarinājuma, un viss iepriekš minētais noteikumā 10:1 attiecas arī uz spēles pagarinājumiem.

 

10:2 Pēc gūtajiem vārtiem spēli ar sākuma metienu uzsāk komanda, kura zaudējusi vārtus (skat. tomēr 9:2 otro rindkopu).

 

10:3 Sākuma metienu izpilda jebkurā virzienā no laukuma centra (ar pielaidi uz sāniem apmēram 1,5m). To izpilda pēc svilpes signāla 3 sekunžu laikā (13:1a, 15:7 trešā rindkopa). Sākuma metienu izpildot, vismaz vienai spēlētāja pēdai jāatrodas uz centra līnijas un otrai pēdai uz līnijas vai aiz tās (15:6) un jāpaliek šajā pozīcijā līdz brīdim, kamēr bumba nav atstājusi viņa plaukstu (13:1a, 15:7 trešā rindkopa, skat. arī skaidrojumu Nr.7).

Metiena izpildītāja komandas biedriem nav atļauts pārkāpt centra līniju pirms svilpes signāla (15:6) .

 

10:4 Pirms sākuma metiena katra puslaika sākumā (ieskaitot pagarinājumus) spēlētājiem jāatrodas savā laukuma pusē.

Tomēr pirms sākuma metiena, pēc vārtu gūšanas, metiena izpildītāja pretiniekiem ir atļauts atrasties abās laukuma pusēs.

Abos gadījumos pretiniekiem jāatrodas vismaz 3m no spēlētāja, kurš izpilda sākuma metienu (15:4, 15:9, skaidrojums Nr.5.2b).

 

NOTEIKUMS 11

Iemetiens

 

11:1 Iemetiens tiek nozīmēts, ja bumba pilnīgi šķērsojusi sānu līniju vai arī, ja aizsargājošās komandas laukuma spēlētājs pēdējais ir skāris bumbu, pirms tā šķērsojusi viņa komandas gala līniju. Iemetiens tiek nozīmēts arī tad, ja bumba ir skārusi griestus vai konstrukcijas virs spēles laukuma.

 

11:2 Iemetienu bez tiesnešu svilpes signāla (skat. tomēr 15:5b) izpilda tās komandas pretinieki, kuras spēlētājs pēdējais ir skāris bumbu, pirms tā šķērsojusi līniju, kā arī skārusi griestus vai konstrukcijas.

 

11:3 Iemetiens tiek izpildīts no vietas, kur bumba šķērsojusi sānu līniju vai, ja tā šķērsojusi gala līniju, no sānu līnijas un gala līnijas krustpunkta attiecīgajā laukuma pusē. Gadījumā, ja bumba ir skārusi griestus vai konstrukcijas, iemetienu izpilda no tuvākā punkta griestu skaršanas vietai uz tuvākās sānu līnijas.

 

11:4 Iemetiena izpildītāja pēdai jāatrodas uz sānu līnijas (15:6) un jāpaliek pareizā pozīcijā, kamēr bumba nav atstājusi viņa plaukstu (15:7 otrā un trešā rindkopa, 13:1a). Nav ierobežojumu otras pēdas novietojumam.

 

11:5 Iemetiena izpildes brīdī pretinieki nedrīkst būt tuvāk par 3m no metiena izpildītāja (15:4, 15:9, skaidrojums Nr. 5.2b).

Viņiem tomēr ir vienmēr atļauts atrasties cieši pie vārtu laukuma līnijas pat tad, ja attālums starp viņiem un metiena izpildītāju ir mazāks par 3m.

 

NOTEIKUMS 12

Metiens no vārtiem

 

12:1 Metiens no vārtiem tiek piešķirts, ja

1) pretinieku komandas spēlētājs ir iegājis vārtu laukumā, pārkāpjot noteikumu 6:2a;

2) vārtsargs pārvalda bumbu vārtu laukumā (6:4-5);

3) pretinieku komandas spēlētājs ir pieskāries bumbai, kura ripo vai stāv uz grīdas vārtu laukumā (6:5 pirmā rindkopa);

4) bumba ir šķērsojusi gala līniju un pēdējais to ir skāris vārtsargs vai pretinieku komandas spēlētājs.

Tas nozīmē, ka visās šajās situācijās ir jāuzskata - bumba atrodas ārpus spēles un spēle tiek atsākta ar metienu no vārtiem (13:3), ja ir pieļauts pārkāpums pēc metiena vārtiem nozīmēšanas un pirms tā izpildes.

 

12:2 Metienu no vārtiem izpilda vārtsargs bez tiesneša svilpes signāla (skat. tomēr 15:5b) no vārtu laukuma ārā pāri vārtu laukuma līnijai.

Metiens no vārtiem ir izpildīts, kad vārtsarga mestā bumba pilnīgi ir šķērsojusi vārtu laukuma līniju.

Pretinieku komandas spēlētājiem ir atļauts atrasties cieši pie vārtu laukuma līnijas, bet viņiem nav atļauts pieskarties bumbai, kamēr tā nav pilnīgi šķērsojusi vārtu laukuma līniju (15:4, 15:9, skaidrojums Nr. 5.2b).

 

NOTEIKUMS 13

Brīvmetiens

 

Brīvmetiena piešķiršana

 

13:1 Tiesneši pārtrauc spēli un atsāk to ar brīvmetienu pretinieku labā, ja:

a) komanda, kura pārvalda bumbu, izdara noteikumu pārkāpumu, kas paredz bumbas zaudēšanu (skat. 4:2-3, 4:5-6, 5:6-10, 6:5,6:7b, 7:2-4, 7:7-8, 7:10, 7:11, 8:8, 10:3, 11:4, 13:7, 14:4-7, 15:7 pirmā rindkopa un 15:8);

b) Komanda aizsardzībā izdara noteikumu pārkāpumu un tā rezultātā komanda, kura pārvaldīja bumbu, zaudē to (skat. 4:2-3, 4:5-6, 5:5, 6:2b, 6:7b, 7:8, 8:8).

 

13:2 Tiesnešiem vajadzētu atļaut spēlēt, atturoties priekšlaicīgi pārtraukt spēli ar lēmumu par brīvmetienu.

Tas nozīmē, ka tiesnešiem nevajadzētu piešķirt brīvmetienu sekojot 13:1a, ja aizsardzībā esošā komanda iegūst bumbu tūlīt pēc tam, kad uzbrucēji izdarījuši pārkāpumu.

Līdzīgi, sekojot 13:1b, tiesnešiem nevajadzētu iejaukties kamēr kļūst skaidrs, ka uzbrucēji ir zaudējuši bumbu vai arī nav spējīgi turpināt uzbrukumu aizsargājošās komandas izraisītā pārkāpuma dēļ.

Ja tiek dots personīgais sods par noteikumu pārkāpumu, tiesneši var pārtraukt spēli nekavējoši, ja tas neatņem priekšrocības pārkāpumu izraisījušās komandas pretiniekiem. Citiem vārdiem, sodu vajadzētu atlikt, kamēr šis spēles moments ir pagājis.

Noteikums 13:2 neattiecas uz gadījumiem, ja tiek pārkāpti noteikumi 4:2-3 vai 4:5-6, kad spēli jāpārtrauc nekavējoši, parasti ar laika ņēmēja iejaukšanos.

 

13:3 Ja pārkāpums, pēc kura parasti seko brīvmetiens saistībā ar 13:1a-b, notiek, kad bumba ir ārpus spēles, spēle tiek atsākta ar metienu,atbilstošu pārtraukšanas iemeslam.

 

13:4 Papildus tām situācijām, kas atzīmētas noteikumā 13:1a-b, brīvmetiens tiek lietots arī kā veids, lai atsāktu spēli noteiktās situācijās, kur spēle ir pārtraukta (t.i., kad bumba ir spēlē), pat ja noteikumu pārkāpums nav bijis:

a) ja viena komanda pārvalda bumbu pārtraukuma brīdī, šī komanda saglabā tiesības pārvaldīt bumbu;

b) ja neviena komanda nepārvalda bumbu, tad tiesības to darīt atkal tiek dotas komandai, kura pēdējā pārvaldīja bumbu.

“Priekšrocības noteikums” saistībā ar 13:2 netiek pielietots situācijās, kas paredzētas noteikumā 13:4.

 

13:5 Ja ir piešķirts brīvmetiens pret komandu, kura pārvalda bumbu brīdī, kad atskan tiesneša svilpe, spēlētājam ar bumbu ir nekavējoši jāļauj tai nokrist vai jānoliek uz grīdas vietā, kur viņš atrodas (16:3e).

 

Brīvmetiena izpildīšana

 

13:6 Parasti brīvmetiens tiek izpildīts bez tiesneša svilpes signāla (skat. tomēr 15:5b) un, principā, no vietas, kur noticis pārkāpums Izņēmumi šim noteikumam ir sekojoši.

Situācijās, kas aprakstītas 13:4a-b, brīvmetiens tiek izpildīts pēc svilpes signāla, principā, no vietas, kur bumba atradās spēles pārtraukšanas brīdī.

Ja tiesnesis vai inspektors (no IHF, kontinenta vai nacionālās federācijas) pārtrauc spēli tādēļ, ka pārkāpumu ir izdarījis aizsargājošās komandas spēlētājs vai komandas pārstāvis uz rezervistu soliņa, un tā rezultātā tiek iedots mutisks brīdinājums vai personīgais sods, tad brīvmetiens ir jāizpilda no vietas, kur bumba atradās spēles pārtraukšanas brīdī, ja tā ir izdevīgāka nekā vieta, kur notika pārkāpums.

Tāds pats izņēmums kā iepriekšējā rindkopā, attiecas arī uz gadījumu, kad laika ņēmējs pārtrauc spēli tādēļ, ka notikusi nepareiza spēlētāju maiņa vai arī neatļauta ieiešana laukumā saskaņā ar noteikumiem 4:2-3 vai 4:5-6.

Kā atzīmēts noteikumā 7:11, brīvmetieni par pasīvu spēli ir jāizpilda no vietas, kur bumba atradās spēles pārtraukšanas brīdī.

Neskatoties uz pamatprincipiem un darbībām, kas formulētas iepriekšējās rindkopās, brīvmetiens nekad nevar tikt veikts no metiena izpildītājas komandas vārtu laukuma vai pretinieku komandas 9m zonā. Ikvienā situācijā, uz kuru var attiecināt vienu no šiem abiem gadījumiem, metiena izpildes vieta ir jāpārnes uz tuvāko punktu ārpus šīs zonas.

 

• Komentāri.

Ja pareizā brīvmetiena izpildes vieta ir pie aizsargājošās komandas brīvmetienu līnijas, metiena izpildei būtībā jānotiek no viena precīzi norādīta punkta. Tomēr, attālinoties no aizsargājošās komandas brīvmetienu līnijas, palielinās metiena izpildes vietas atļautā pārvietošanas robeža no šī precīzā punkta. Robeža pakāpeniski pieaug līdz 3m, ja brīvmetiens nozīmēts tieši pie metienu izpildošās komandas vārtu laukuma līnijas.

Tikko izskaidrotais neattiecas uz pārkāpumiem saskaņā ar noteikumu 13:5, ja šie pārkāpumi tiek sodīti pēc skaidrojuma 5.3a. Šādos gadījumos metiena izpildes vietai ir jābūt precīzai.

 

13:7 Metienu izpildošās komandas spēlētājs nedrīkst pieskarties vai šķērsot pretinieku brīvmetiena līniju pirms brīvmetiens ir izpildīts. Skatīt arī speciālo ierobežojumu saskaņā ar noteikumu 2:5.

 

Tiesnešiem ir jāizlabo to metienu izpildošās komandas spēlētāju izvietojums, kuri pirms brīvmetiena izpildes atrodas starp 9m līniju un vārtu laukuma līniju, ja nepareizs izvietojums ietekmē spēli (15:3, 15:6). Atkārtotais brīvmetiens tiek izpildīts pēc svilpes signāla (15:5b). Tāda pati procedūra tiek pielietota (noteikums 15:7 otrā rindkopa), ja metienu izpildošās komandas spēlētājs ieiet aizliegtajā zonā metiena izpildes laikā (pirms bumba atstājusi metiena izpildītāja roku) un pirms tam nav bijis svilpes signāls..

Gadījumā, kad brīvmetiena izpilde tiek veikta pēc svilpes signāla un uzbrucēji pieskaras vai šķērso brīvmetiena līniju pirms bumba ir atstājusi metiena izpildītāja plaukstu, tiek piešķirts brīvmetiens aizsargājošās komandas labā (15:7 trešā rindkopa, 13:1a).

13:8 Pie brīvmetiena izpildes pretiniekiem ir jāatrodas vismaz 3 metru attālumā no metiena izpildītāja. Ja metiens tiek izpildīts pie 9m līnijas, viņiem ir atļauts stāvēt cieši pie savas vārtu laukuma līnijas. Brīvmetienu izpildes traucēšana tiek sodīta atbilstoši noteikumam 15:9 un skaidrojumam 5.2b.

 

NOTEIKUMS 14 7m

metiens

 

7m metiena nozīmēšana

 

14:1 7m metiens tiek nozīmēts, ja:

a) nepārprotamu iespēju gūt vārtus no jebkuras vietas laukumā izjauc spēlētājs vai komandas pārstāvis;

b) dots neattaisnojams svilpes signāls laikā, kad ir nepārprotama iespēja gūt vārtus;

c) nepārprotamu iespēju gūt vārtus izjauc kāds, kurš nepiedalās spēlē, piemēram, skatītājs, izejot laukumā vai apturot spēlētājus ar svilpes signālu (izņemot 9:1 komentārā minēto). Līdzīgi, šis noteikums tiek pielietots ārkārtas gadījumos, ja pēkšņi tiek pārtraukta elektrības padeve, kas aptur spēli tieši tad, kad ir nepārprotama iespēja gūt vārtus.

Par definīciju nepārprotama iespēja gūt vārtus skat. skaidrojumā Nr.8.

 

14:2 Nav iemesla 7m metiena nozīmēšanai, ja uzbrucējs, neskatoties uz pārkāpumu pēc 14:1a, saglabā pilnīgu kontroli pār bumbu un ķermeni arī tādā gadījumā, ja nepārprotama iespēja gūt vārtus netiek izmantota.

Gadījumos, kad iespējams nozīmēt 7m metienu, tiesnešiem vienmēr vajadzētu atturēties no iejaukšanās līdz viņi var skaidri nolemt, ka 7m metiens ir attaisnots un nepieciešams. Ja uzbrucējs gūst vārtus, neskatoties uz aizsargu neatļautu iejaukšanos, acīmredzot nav iemesla nozīmēt 7m metienu. Turpretī, ja spēlētājs neapšaubāmi pārkāpuma dēļ reāli zaudē bumbu vai kontroli pār savu ķermeni un nepārprotama iespēja gūt vārtus ir zaudēta, tiek nozīmēts 7m metiens.

 

14:3 Pēc 7m metiena nozīmēšanas tiesneši drīkst apturēt spēles laiku, bet vienīgi pēc būtiskas vilcināšanās, piemēram, ja to izraisījusi vārtsarga vai metiena izpildītāja maiņa un lēmums par laika apturēšanu atbilst principiem un kritērijiem, noteiktiem skaidrojumā Nr.2.

7m metiena izpildīšana

 

14:4 7m metienu izpilda kā metienu vārtos 3 sekunžu laikā pēc tiesneša svilpes signāla (15:7 trešā rindkopa, 13:1a).

 

14:5 Spēlētājam, kurš izpilda 7m metienu, ir jāieņem vieta aiz 7m līnijas, ne tālāk kā 1m aiz tās (15:1, 15:6). Pēc tiesneša svilpes signāla metiena izpildītājs nedrīkst pieskarties vai šķērsot 7m līniju pirms bumba nav atstājusi viņa plaukstu (15:7 trešā rindkopa, 13:1a).

 

14:6 7m metiena izpildes laikā metiena izpildītājs vai viņa komandas biedri nedrīkst atkal spēlēt bumbu, pirms tā nav skārusi pretinieku vai vārtus (15:7 trešā rindkopa, 13:1a).

 

14:7 7m metiena izpildes laikā metiena izpildītāja komandas biedriem ir jāizvietojas ārpus brīvmetienu līnijas un jāatrodas tur līdz brīdim, kad bumba atstāj metiena izpildītāja plaukstu (15:3,

15:6). Ja šis nosacījums netiek ņemts vērā, jānozīmē brīvmetiens pret komandu, kura izpildīja 7m metienu (15:7 trešā rindkopa, 13:1a).

 

14:8 7m metiena izpildes laikā pretinieku komandas spēlētājiem ir jāatrodas ārpus brīvmetienu līnijas un vismaz 3m attālumā no 7m līnijas, pirms bumba atstāj metiena izpildītāja plaukstu. Ja šis nosacījums netiek ievērots, 7m metiens jāatkārto pie nosacījuma, ka bumba nav iegājusi vārtos un nav piešķirts personīgais sods.

 

14:9 7m metiens ir jāatkārto, ja vārti nav gūti un vārtsargs ir šķērsojis savu robežlīniju, t.i., 4m līniju (1:7, 5:11) pirms bumba atstāj metiena izpildītāja plaukstu. Tomēr tas nav iemesls, lai piešķirtu personīgo sodu vārtsargam.

 

14:10 Nav atļauta vārtsargu maiņa, ja metiena izpildītājs ir gatavs 7m metienam, stāvot pareizā pozīcijā ar bumbu plaukstā. Jebkurš mēģinājums izdarīt maiņu šādā situācijā ir jāsoda kā nesportiska uzvedība (8:4, 16:1c un 16:3c).

 

NOTEIKUMS 15

Galvenās instrukcijas metienu izpildei (sākuma metiens, iemetiens, metiens no vārtiem, brīvmetiens un 7m metiens)

 

Metiena izpildītājs

 

15:1 Pirms metiena tā izpildītājam ir jābūt noteiktā pozīcijā, kāda paredzēta šim metienam. Bumbai jābūt metiena izpildītāja plaukstā (15:6).

Izpildot metienu, izņemot metienu no vārtiem, metiena izpildītāja pēdas kādai daļai ir jābūt pastāvīgā saskarē ar grīdu metiena izpildes laikā. Otra pēda var tikt pacelta atkārtoti un atkal nolikta (skat. arī noteikumu 7:6). Metiena izpildītājam ir jāatrodas pareizā pozīcijā kamēr metiens ir izpildīts (15:7 otrā un trešā rindkopa).

 

15:2 Metiens uzskatāms par izpildītu, ja bumba ir atstājusi metiena izpildītāja plaukstu (skat. tomēr 12:2).

Metiena izpildītājs nedrīkst atkārtoti pieskarties bumbai pirms tā nav skārusi citu spēlētāju vai vārtus (15:7, 15:8). Skatīt arī tālākos ierobežojumus noteikumā 14:6.

Vārtus var gūt tieši ar jebkuru metienu, izņemot, ka par vārtu guvumu nevar skaitīt ar metienu no vārtiem tieši savos vārtos ievirzītu bumbu, t.i., ja bumba iekrīt pašu vārtos.

Metiena izpildītāja komandas biedri

 

15:3 Komandas biedriem jāieņem vietas, kādas ir noteiktas konkrētam metienam (15:6).

Spēlētājiem ir jāpaliek pareizās vietās līdz brīdim, kad bumba atstāj metiena izpildītāja plaukstu, izņemot noteikuma 10:3 otrajā rindkopā minēto gadījumu. Metiena izpildes laikā komandas biedrs nedrīkst saņemt bumbu no rokas rokā vai arī tai pieskarties (15:7 otrā un trešā rindkopa).

 

Aizsardzības spēlētāji

 

15:4 Aizsardzības spēlētājiem jāieņem vietas, kādas noteiktas metienam un jāpaliek pareizās vietās līdz brīdim, kad bumba atstāj metiena izpildītāja plaukstu (15:9).

Nepareizs aizsardzības spēlētāju izvietojums pie sākuma metiena, iemetiena vai brīvmetiena nav jālabo, ja uzbrucēji, izpildot metienu nekavējoši, nezaudē priekšrocības. Priekšrocības zaudēšanas gadījumā izvietojums ir jālabo.

Svilpes signāls spēles atjaunošanai

 

15:5 Tiesnesim ir jādod svilpes signāls spēles atjaunošanai:

a) vienmēr izpildot sākuma metienu (10:3) un 7m metienu (14:4);

b) pie iemetiena, metiena no vārtiem vai brīvmetiena:

• atsākot spēli pēc laika apturēšanas;

• pie brīvmetiena saskaņā ar noteikumu 13:4;

• ja kavējas metiena izpilde;

• pēc spēlētāju izvietojuma korekcijas;

• pēc mutiska brīdinājuma vai brīdinājuma.

Jebkurās citās situācijas, kad tas nepieciešams skaidrības labad, tiesneši drīkst dot svilpes signālu spēles atsākšanai.

Principā tiesnesis nedod svilpes signālu spēles atsākšanai, ja vien tas nav nepieciešams atbilstoši noteikumiem 15:1, 15:3 un 15:4 par spēlētāju izvietojumu (skat. tomēr 13:7 otro rindkopu un 15:4 otro rindkopu). Ja tiesnesis dod svilpes signālu metienam neskatoties uz vienas spēlētāju daļas nepareizu izvietojumu, tad šiem spēlētājiem ir pilnas tiesības iesaistīties spēlē.

Pēc svilpes signāla metiena izpildītājam bumba jāievada spēlē 3 sekunžu laikā.

Sankcijas

 

15:6 Metiena izpildītāja un viņa komandas biedru pārkāpumi pirms metiena, t.i., parasti nepareizas izvietošanās veidā vai arī, ja komandas biedrs pieskaras bumbai, ir jākoriģē (skat. tomēr 13:7 otro rindkopu).

 

15:7 Metiena izpildītāja un viņa komandas biedru pārkāpumu sekas (15:1-3) izpildot metienu vispirms atkarājas no tā, vai pirms izpildes ir bijis svilpes signāls spēles atsākšanai.

Principā jebkurš pārkāpums izpildes laikā, ja nav bijis atsākšanas signāls, ir jāizlabo koriģējot un atkārtojot metienu pēc svilpes signāla. Tomēr šeit ir jāievēro priekšrocības princips līdzīgi kā noteikumā 13:2. Ja metiena izpildītāja komanda nekavējoties pēc metiena izpildes zaudē bumbu, ir vienkārši jāuzskata, ka metiens ir izpildīts un spēle turpinās.

Principā jebkurš pārkāpums izpildes laikā pēc atsākšanas signāla ir jāsoda. Tas attiecas, piemēram, uz metiena izpildītāja lēcienā izpildītu metienu, bumbas turēšanu ilgāk par 3 sekundēm vai arī, kustoties prom no pareizās pozīcijas pirms bumba atstājusi plaukstu. Tas attiecas uz komandas biedriem, kuri pēc svilpes signāla pārvietojas un ieņem neatļautu pozīciju vēl pirms bumba ir atstājusi metiena izpildītāja plaukstu (ievērot 10:3 otro rindkopu). Šādos gadījumos tiesības uz metienu ir zaudētas un pretinieki izpilda brīvmetienu (13:1a) no pārkāpuma vietas (skat. tomēr noteikumu 2:6). Priekšrocības noteikums tiek lietots saskaņā ar 13:2, t.i., ja metienu izpildošā komanda zaudē bumbu pirms tiesnešiem ir iespēja iejaukties un spēle ir jāturpina.

 

15:8 Principā katram pārkāpumam saistībā ar metiena izpildi nekavējoties seko sods. Tas attiecas uz pārkāpumiem pēc 15:2 otrajā rindkopā teiktā, t.i., metiena izpildītājs otro reizi pieskaras bumbai pirms to ir skāris cits spēlētājs vai bumba skārusi vārtus. Tas var izpausties driblēšanas formā vai bumbas sagrābšanā vēlreiz, kad tā atrodas gaisā vai arī bijusi nolikta uz grīdas. Tas tiek apstiprināts ar brīvmetienu (13:1a) pretinieku komandas labā. Kā noteikts 15:7 trešajā rindkopā, uz visu minēto attiecas priekšrocības noteikums.

 

15:9 Izņemot noteikumos 14:8, 14:9, 15:4 otrajā rindkopā un 15:5 trešajā rindkopā noteikto, aizsardzības spēlētājs, kurš traucē pretiniekam izpildīt metienu, piemēram, sākuma stadijā ieņemot nepareizu pozīciju vai arī pēc tam pārvietojoties nepareizā pozīcijā, ir jāsoda. Tas attiecas gan uz gadījumiem pirms metiena izpildes, gan izpildes laikā (pirms bumba ir atstājusi metiena izpildītāja plaukstu). Sods pielietojams, ja pirms metiena ir bijis svilpes signāls un arī tad, ja nav bijis. Skaidrojums Nr.5:2b ir pielietojams savienojumā ar noteikumiem 16:1 un 16:3c. Metiens, kura izpildi negatīvi iespaidojusi aizsargu iejaukšanās, ir jāatkārto.

 

NOTEIKUMS 16

 

Sodi

Brīdinājums

 

16:1 Var brīdināt par:

a) kļūdām un vienkāršiem pārkāpumiem saskarē ar pretinieku (5:5 un 8:2), kuri nav pieskaitāmi progresīvi sodāmajiem noteikumā 8:3;

Jābrīdina par:

b) pārkāpumiem, kas jāsoda progresīvi (8:3);

c) spēlētāja vai komandas pārstāvja nesportisku uzvedību (8:4, skaidrojums Nr.5.1-2).

 

• Komentāri

Katru spēlētāju nevar brīdināt vairāk kā vienu reizi, bet komandu nevar brīdināt vairāk kā 3 reizes; pēc tam sodam ir jābūt vismaz 2 minūšu noraidījumam.

Spēlētājs, kuram ir bijis 2 minūšu noraidījums, vairs nevar saņemt brīdinājumu.

Ne vairāk kā vienu brīdinājumu var saņemt komandas pārstāvji.

 

16:2 Tiesnesim ir jāparāda brīdinājums vainīgajam spēlētājam vai komandas pārstāvim un laika ņēmējam vai sekretāram paceļot dzelteno kartīti. (žests Nr.13).

Noraidījums

 

16:3 Jānoraida uz 2 minūtēm:

a) par nepareizu spēlētāju maiņu, ja lieks spēlētājs ieiet laukumā vai arī, ja spēlētājs neatļauti iejaucas spēlē no maiņas zonas (4:5-6);

b) par atkārtotiem pārkāpumiem, kuri jāsoda progresīvi (skat. 8:3, 16:1 komentāri);

c) par spēlētāja atkārtotu nesportisku uzvedību laukumā vai ārpus laukuma (skat. 8:4, 16:1 komentāri);

d) nesportiskas uzvedības gadījumā, ko izdara jebkurš no komandas pārstāvjiem pēc tam, kad viens no viņiem ir saņēmis brīdinājumu saskaņā ar noteikumu 8:4 un 16:1c; skat. noteikuma 16:1 komentārus;

e) par tāda veida nesportisku uzvedību, kāda visos gadījumos tiek vērtēta ar 2 minūšu noraidījumu (8:4, skaidrojums Nr.5.3); skat. arī noteikuma 16:3 komentārus;

f) kā spēlētāja vai komandas pārstāvja diskvalifikācijas sekas (16:8 otrā rindkopa, skat. tomēr 16:14b);

g) par nesportisku uzvedību spēlētāju, kurš tikko jau ir saņēmis 2 minūšu noraidījumu un spēle vēl nav atsākta (16:12a).

 

• Komentāri

Kā norādīts b), c) un d) punktos, noraidījums vispār domāts atkārtotas kļūdas vai nesportiskas uzvedības gadījumiem. Tomēr tiesnešiem ir tiesības noteikt, ka īpašs pārkāpums atļauj nekavējošu noraidījumu, pat ja spēlētājam nav bijis iedots brīdinājums un komandai kopā vēl nav 3 brīdinājumi.

Līdzīgi komandas pārstāvim drīkst iedot noraidījumu pat tad, ja komandas pārstāvji iepriekš nav saņēmuši brīdinājumu. Tomēr nav iespējams komandas pārstāvjiem piešķirt vairāk kā vienu 2 minūšu noraidījumu.

Pēc 2 minūšu noraidījuma piešķiršanas komandas pārstāvim atbilstoši 16:3b, viņam ir atļauts palikt maiņas zonā un pildīt savus pienākumus, bet spēlētāju skaits laukumā uz 2 minūtēm tiek samazināts.

 

16:4 Pēc spēles laika apturēšanas tiesnesim ir skaidri jāparāda noraidījums vainīgajam spēlētājam un sekretāram vai laika ņēmējam ar noteiktu roku signālu, t.i., pacelta roka ar diviem taisniem pirkstiem (žests Nr.14).

 

16:5 Noraidījums vienmēr ir 2 minūtes spēles tīrā laika. Trešais noraidījums vienam un tam pašam spēlētājam vienlaikus nozīmē arī viņa diskvalifikāciju (16:6f).

Noraidītajam spēlētājam nav atļauts piedalīties spēlē visu noraidījuma laiku un komandai nav atļauts izmantot viņu pie spēlētāju maiņām laukumā.

Noraidījuma laiks sākas pēc svilpes signāla spēles atsākšanai.

Ja noraidījuma laiks nav beidzies pirmajā puslaikā, tad atlikušais noraidījuma laiks tiek pārnests uz otro puslaiku. Tas pats attiecas uz soda laika pārnešanu pēc spēles laika beigām uz spēles pagarinājumu un pagarinājuma laikā. Ja 2 minūšu noraidījuma laiks pagarinājuma beigās vēl nav beidzies, tas nozīmē, ka spēlētājs nav tiesīgs piedalīties sekojošajās 7m soda metienu sērijās atbilstoši noteikuma 2:2 komentāriem.

 

Diskvalifikācija

 

16:6 Jādiskvalificē:

a) nesportiskas uzvedības gadījumā no jebkura komandas pārstāvja puses, ja pirms tam kāds no viņiem jau saņēmis brīdinājumu un 2 minūšu noraidījumu saskaņā ar noteikumiem 8:4, 16:1 un16:3d;

b) par pārkāpumiem, kuri apdraud pretinieka veselību (8:5);

c) par spēlētāja vai komandas pārstāvja nopietnu nesportisku uzvedību laukumā vai ārpus laukuma (8:6, skaidrojums Nr.6) un speciālā gadījumā par nopietnu vai atkārtotu nesportisku uzvedību 7m metienu sēriju izpildes laikā (2:2 komentāri un 16:3);

d) spēlētājs par personas aizskaršanu pirms spēles vai pie uzvarētāja noteikšanas ar 7m metieniem (2:2 komentāri, 8:7, 16:14b);

e) komandas pārstāvis par personas aizskaršanu (8:7);

f) par trešo noraidījumu vienam un tam pašam spēlētājam (16:5);

 

16:7 Pēc spēles laika apturēšanas tiesnešiem ir skaidri jāparāda diskvalifikācija vainīgajam spēlētājam vai komandas pārstāvim un sekretāram vai laika ņēmējam paceļot sarkano kartīti (žests Nr.13).

 

16:8 Spēlētāja vai komandas pārstāvja diskvalifikācija vienmēr attiecas uz visu atlikušo spēles laiku. Spēlētājam vai komandas pārstāvim nekavējoties ir jāatstāj laukums un maiņas zona. Visu atlikušo spēles laiku spēlētājam vai komandas pārstāvim nav atļauts jebkurā veidā kontaktēties ar komandu.

Spēlētāja vai komandas pārstāvja diskvalifikāciju spēles laikā laukumā vai ārpus tā vienmēr pavada 2 minūšu noraidījums komandai. Tas nozīmē, ka spēlētāju skaits komandā tiek par vienu samazināts (16:3f). Tomēr spēlētāju skaita samazinājums par vienu var turpināties 4 minūtes, ja spēlētājs ir diskvalificēts tādu iemeslu dēļ, kuri atzīmēti noteikumā 16:12b-d.

Diskvalifikācija samazina komandas izmantojamo spēlētāju vai pārstāvju skaitu (izņemot 16:14b). Beidzoties 2 minūšu noraidījumam, komandai atkal ir atļauts palielināt spēlētāju skaitu laukumā.

Diskvalifikācija attiecas principā tikai uz spēli, kurā tā ir piešķirta. Tas tiek uzskatīts par tiesnešu lēmumu, kurš balstīts uz viņu novērojumiem. Šeit nebūs diskvalifikācijas tālākās sekas pēc spēles. Izņēmums ir diskvalifikācijas gadījumi, kas radušies pēc personas aizskaršanas (16:6d-e), vai arī pēc spēlētāja vai komandas pārstāvja nopietnas nesportiskas uzvedības (16:6c) un pakļaujas skaidrojuma Nr.6 a), d) vai g) punktiem. Šādas diskvalifikācijas ir jāpaskaidro spēles protokolā (17:10).

Noraidījums uz visu spēli

 

16:9 Jānoraida uz visu spēli:

ja spēlētājs ir vainīgs personas aizskaršanā (kā definēts noteikumā 8:7) spēles laikā (skat. 16:13 pirmo rindkopu un 2:6) laukumā vai ārpus spēles laukuma.

 

16:10 Pēc spēles laika apturēšanas tiesnešiem ir skaidri jāparāda noraidījums uz visu spēli vainīgajam spēlētājam un sekretāram vai laika ņēmējam ar noteiktu roku signālu, t. i., tiesnesis sakrusto rokas virs galvas (žests Nr.15).

 

16:11 Noraidījums uz visu spēli attiecas uz atlikušo spēles laiku, kuru komanda turpina spēlēt laukumā mazākumā. Ja spēlētājs, kurš saņēmis noraidījumu uz visu spēli, jau izcieš (vai tikko saņēmis) 2 minūšu sodu vai arī bijis par iemeslu spēlētāju skaita samazināšanai saskaņā ar noteikumu 16:12, tad šādu noraidījumu vai spēlētāju skaita samazināšanu vajadzētu iekļaut noraidījumā uz visu spēli. Tas nozīmē, ka paliekošais spēlētāju skaita samazinājums ir tas, kuram par iemeslu bija noraidījums uz visu spēli.

Uz visu spēli noraidītais spēlētājs nevar tikt nomainīts un viņam nekavējoši jāatstāj laukums un maiņas zona. Visu atlikušo spēles laiku spēlētājam nav atļauts jebkurā veidā kontaktēties ar komandu.

Noraidījums uz visu spēli tiesnešiem ir jāpaskaidro spēles protokolā (17:10).

Vairāki pārkāpumi vienā un tajā pašā situācijā

 

16:12 Ja spēlētājs vai komandas pārstāvis ir vainīgs vairākos pārkāpumos vienlaicīgi vai secīgi pirms spēle tiek atsākta, turklāt šie pārkāpumi būtu jāsoda dažādi, tad principā ir jāpiemēro bargākais no sodiem. Tas vienmēr attiecas uz gadījumiem, kad viens no pārkāpumiem ir personas aizskaršana.

Šeit tomēr ir daži īpaši izņēmumi, kad visos gadījumos komandai laukumā jāspēlē mazākumā 4 minūtes:

a) ja spēlētājs,kurš tikko noraidīts uz 2 minūtēm, ir vainīgs vēl arī nesportiskā uzvedībā pirms spēle tiek atsākta, viņš saņem papildus 2 minūšu noraidījumu (16:3g); ja šis papildus noraidījums spēlētājam ir jau trešais, viņš tiek diskvalificēts;

b) ja spēlētājs, kurš tikko diskvalificēts (tieši vai arī pēc trešā noraidījuma), ir vainīgs nesportiskā uzvedībā pirms spēle tiek atsākta, komanda saņem papildus sodu un spēlēs mazākumā 4 minūtes (16:8 otrā rindkopa);

c) ja spēlētājs, kurš tikko noraidīts uz 2 minūtēm, ir vainīgs nopietnā nesportiskā uzvedībā pirms spēle tiek atsākta, viņš turklāt tiek diskvalificēts (16:6c); šis sods kopā noved pie 4 minūšu mazākuma (16:8 otrā rindkopa);

d) ja spēlētājs, kurš tikko diskvalificēts (tieši vai pēc trešā noraidījuma) un, pirms spēle tiek atsākta, ir vainojams arī nopietnā nesportiskā uzvedībā, tad komanda saņem papildus sodu un spēlēs mazākumā 4 minūtes (16:8 otrā rindkopa).

 

16:13 Noteikumos 16:1, 16:3, 16:6 un 16:9 aprakstītās situācijas ietver pārkāpumus spēles laikā. Šie noteikumi paredz, ka “spēles laikā” ietilpst arī pagarinājumi, taimauti, visi puslaiku pārtraukumi, spēles laika apturēšanas un, kā minēts 16:6, arī citas uzvarētāja noteikšanas procedūras (tādas kā 7m metieni).

Šādu uzvarētāja noteikšanas procedūru laikā tiesnešiem jāievēro, ka specifiskai sodīšanai uz laiku nav nozīmes, bet pēc jebkuras nopietnas vai atkārtotas nesportiskas uzvedības jāseko diskvalifikācijai no tālākas līdzdalības šajās procedūrās (2:2 komentāri).

Pārkāpumi ārpus spēles laika

 

16:14 Nesportiska uzvedība, nopietna nesportiska uzvedība vai personas aizskaršana no spēlētāja vai komandas pārstāvja puses telpās, kur notiek spēle, bet ārpus spēles laika, ir jāsoda sekojoši:

Pirms spēles:

a) nesportiskas uzvedības gadījumā jābrīdina (16:1c);

b) vainīgais spēlētājs vai komandas pārstāvis atkārtotas vai nopietnas nesportiskas uzvedības vai personas aizskaršanas gadījumā jādiskvalificē, bet komandai ir atļauts uzsākt spēli ar 14 spēlētājiem un 4 komandas pārstāvjiem; noteikuma 16:8 otrā rindkopa attiecas vienīgi uz pārkāpumiem spēles laikā, tādēļ diskvalifikācijai neseko 2 minūšu noraidījums.

Šāds sods par pārkāpumu pirms spēles var tikt izpildīts jebkurā brīdī spēles laikā, kad ir noskaidrots, ka vainīgā persona ir spēles dalībnieks un šo faktu nebija iespējams noskaidrot vēl incidenta laikā.

Pēc spēles:

c) rakstisks ziņojums.

 

NOTEIKUMS 17

 

Tiesneši

 

17:1 Spēli vada divi tiesneši ar vienādām tiesībām. Viņiem palīdz laika ņēmējs un sekretārs.

 

17:2 Tiesneši seko spēlētāju uzvedībai telpās, kur notiek spēle, no spēlētāju un komandas pārstāvju ierašanās brīža līdz telpu atstāšanas brīdim.

 

17:3 Tiesneši ir atbildīgi par spēles laukuma, vārtu un bumbu pārbaudi pirms spēles. Viņi izvēlas bumbu spēlei (noteikumi 1 un 3:1).

Tiesneši arī konstatē abu komandu klātbūtni un tērpu piemērotību. Viņi pārbauda spēles protokolu un spēlētāju ietērpu. Viņi pārliecinās, vai spēlētāju un komandas pārstāvju skaits maiņas zonā ir atbilstošs atļautajam un konstatē katras komandas atbildīgā pārstāvja klātbūtni un izskatu. Jebkuras pretrunas ir jālabo (4:1-2 un 4:7-9).

 

17:4 Izlozi (10:1) veic viens no tiesnešiem otra tiesneša un abu komandu atbildīgo pārstāvju klātbūtnē, vai arī katras komandas pārstāvja vai spēlētāja klātbūtnē, kurus nozīmējuši komandu atbildīgie pārstāvji.

 

17:5 Principā, visu spēli ir jāvada vieniem un tiem pašiem tiesnešiem.

Viņi ir atbildīgi par to, lai spēle ritētu atbilstoši noteikumiem un viņiem ir jāsoda katrs pārkāpums (skat. tomēr 13:2 un 14:2).

Ja viens no tiesnešiem nespēj pabeigt spēli, otrs tiesnesis turpina spēli viens (IHF un kontinentu sacensībās jārīkojas atbilstoši attiecīgajiem nolikumiem).

 

17:6 Ja abi tiesneši dod svilpes signālu un ir vienoti par to, kura komanda jāsoda, bet ir dažādos uzskatos par soda bardzību, tad no diviem sodiem jāizvēlas bargākais.

 

17:7 Ja abi tiesneši dod svilpes signālu par pārkāpumu vai arī, ja bumba ir atstājusi laukumu un abi tiesneši ir pretējos uzskatos, kam vajadzētu pārvaldīt bumbu, viņiem jāpanāk vienots lēmums pēc savstarpējām konsultācijām. Ja vienošanos nav iespējams panākt, noteicošais ir laukuma tiesneša viedoklis.

Laika apturēšana ir obligāta. Pēc vienota lēmuma pieņemšanas tiesneši parāda skaidri saprotamus žestus un atsāk spēli ar svilpes signālu (2:8d, 15:5).

 

17:8 Abi tiesneši ir atbildīgi par spēles rezultātu.

Viņi atzīmē arī brīdinājumus, noraidījumus, diskvalifikācijas un noraidījumus uz visu spēli.

 

17:9 Abi tiesneši ir atbildīgi par spēles laika kontroli.

Ikvienā šaubu gadījumā par laika ņēmēja precizitāti tiesneši pieņem vienotu lēmumu (skat. arī 2:3).

 

17:10 Tiesneši pēc spēles ir atbildīgi par spēles protokola aizpildīšanas pareizību.

Noraidījumi uz visu spēli (16:11) un diskvalifikācijas, kuras norādītas noteikuma 16:8 ceturtajā rindkopā, ir jāpaskaidro spēles protokolā.

 

17:11 Tiesnešu pieņemtie lēmumi, kas pamatoti uz faktu konstatāciju vai vērtējumiem, ir izšķiroši.

Protesti var tikt iesniegti par lēmumiem, kuri ir pretrunā ar noteikumiem.

Spēles laikā vienīgi komandu atbildīgajiem pārstāvjiem ir tiesības vērsties pie tiesnešiem.

 

17:12 Tiesnešiem ir tiesības apturēt spēli īslaicīgi vai pārtraukt to pavisam.

Ir jāpieliek visas pūles, lai turpinātu spēli, pirms tiek pieņemts lēmums par spēles pārtraukšanu pavisam.

 

17:13 Melni tērpi galvenokārt ir paredzēti tiesnešiem.

 

NOTEIKUMS 18

Laika ņēmējs un sekretārs

 

18:1 Principā laika ņēmējs ir atbildīgs par spēles laiku, spēles laika apturēšanu un noraidīto spēlētāju noraidījuma laiku.

Sekretārs ir atbildīgs par spēlētāju sarakstu, protokolu, par spēlētāju iesaistīšanos spēlē, kuri ierodas pēc spēles sākuma un par spēlētāju ieiešanu laukumā, kuriem nav tiesības piedalīties.

Citi uzdevumi, tādi kā spēlētāju un komandas pārstāvju skaita kontrole maiņas zonā, spēlētāju nonākšana no laukuma un uziešana laukumā maiņu laikā, pakļaujas kopējai atbildībai.

Parasti tikai laika ņēmējs (un, ja vajadzīgs, atbildīgās federācijas inspektors) var pārtraukt spēli, kad tas ir nepieciešams.

Jāņem vērā arī skaidrojumā Nr.9 uzskaitītās iejaukšanās darbības, laika ņēmējam un sekretāram pildot iepriekš minētos pienākumus.

 

18:2 Ja netiek lietots tablo pulkstenis, laika ņēmēja pienākums ir informēt abu komandu atbildīgos pārstāvjus par nospēlēto laiku vai atlikušo laiku, sevišķi spēles laika apturēšanas brīžos.

Ja tablo pulkstenim nav automātiskais signāls, laika ņēmējs uzņemas atbildību par puslaika un spēles beigu signāla došanu (skat. 2:3).

Ja uz tablo nav iespējams parādīt arī noraidījuma laiku (vismaz trīs katrai komandai IHF spēlēs), laika ņēmējam uz tiesnešu galdiņa jānovieto kartīte, kurā norādītas katra noraidījuma laika beigas kopā ar spēlētāja numuru.

 

TIESNEŠU ŽESTI

 

Pēc brīvmetiena vai iemetiena tiesnešiem nekavējoties ir jāparāda virziens, kurā tiks izpildīts metiens (žesti Nr.7 vai Nr.9).

Obligāti jālieto atbilstošs žests, lai parādītu personīgo sodu (žesti Nr.13-15).

Ja izskatās, ka būtu nepieciešams parādīt iemeslu lēmumam par brīvmetienu vai 7m metienu, tad var lietot vienu no žestiem Nr.1-6 unNr.11 papildus informācijai (tomēr žestu Nr.11 vienmēr vajadzētu rādīt situācijās, kad pirms lēmuma nozīmēt brīvmetienu par pasīvu spēli, nav parādīts žests Nr.18)

Žesti Nr.12, 16 un 17 ir obligāti norādītajās situācijās.

Žesti Nr.8, 10 un18 tiek lietoti, ja tiesneši to uzskata par nepieciešamu.

1. Ieiešana vārtu laukumā

2. Dubultdribls

3. Soļu kļūda vai 3 sekunžu kļūda

4. Apķeršana, turēšana, grūšana

5. Sišana

6. Uzbrucēja kļūda

7. Iemetiens – virziens

8. Metiens no vārtiem

9. Brīvmetiens – virziens

10. 3m distance

11. Pasīva spēle

12. Vārti

13. Brīdinājums (dzeltena), diskvalifikācija (sarkana)

14. Noraidījums uz 2 minūtēm

15. Noraidījums uz visu spēli

16. Spēles laika apturēšana, taimauts

17. Atļauja divām personām(tiesīgām piedalīties spēlē) ieiet spēles laukumā pie apturēta spēles laika

18. Brīdinājums par pasīvu spēli

 

SKAIDROJUMI PIE SPĒLES NOTEIKUMIEM

 

1. Brīvmetiena izpildīšana pēc beigu signāla (2:4-6)

Daudzos gadījumos komanda, kurai ir iespēja izpildīt brīvmetienu pēc spēles laika, nav ieinteresēta gūt vārtus vai nu tādēļ, ka spēles rezultāts jau ir skaidrs, vai arī brīvmetiena izpildes vieta ir tālu no pretinieku vārtiem. Lai gan noteikumi mehāniski prasa brīvmetiena izpildi, tiesnešiem vajadzētu parādīt labu izpratni un uzskatīt brīvmetienu par izpildītu, ja spēlētājs, kurš atrodas aptuveni pareizā vietā, vienkārši izlaiž bumbu no rokas vai atdod rokās tiesnešiem.

Tajos gadījumos, kad komanda vēlas gūt vārtus, tiesnešiem vajag atrast līdzsvaru starp šādas izdevības atļaušanu (pat, ja iespējas ir ļoti niecīgas) un garantiju, ka situācija nepārvērtīsies par laika kavēšanu un sliktu “teātri”. Tas nozīmē, ka tiesnešiem abu komandu spēlētāji jānostāda pareizās vietās ātri un ar stingrību tā, lai brīvmetiens varētu tikt izpildīts bez kavēšanās. Jaunie ierobežojumi noteikumā 2:5 par spēlētāju izvietojumu un maiņām ir jāizpilda (4:5 un 13:7).

Tiesnešiem jābūt arī ļoti modriem pie abu komandu pārkāpumiem. Pastāvīga aizsardzības spēlētāju distances neievērošana ir jāsoda (15:4, 15:9 16:1c, 16:3c). Uzbrucēji, savukārt, bieži pārkāpj noteikumus izpildot metienu, piemēram, viens vai vairāki spēlētāji šķērso brīvmetiena līniju pēc svilpes, bet pirms metiena (13:7 trešā rindkopa), vai arī metiena izpildītājs īstenībā pārvietojas vai lec metiena brīdī (15:1, 15:3).

Ir ļoti svarīgi neļaut gūt vārtus pretēji noteikumiem.

 

2. Spēles laika apturēšana (2:8)

Nerunājot nemaz par situācijām, kas minētas noteikumā 2:8, kad laika apturēšana ir obligāta, no tiesnešiem tiek gaidīti lēmumi par laika apturēšanu arī citās situācijās. Dažas tipiskas situācijas, kad laika apturēšana nav obligāta, bet tomēr normālos apstākļos uz to vērsta:

a) ārējo apstākļu iespaidā, piemēram, nepieciešams notīrīt grīdu;

b) spēlētājs izskatās traumēts;

c) komanda acīmredzami velk laiku, piemēram, kavējas izpildīt kādu no metieniem, vai arī spēlētājs aizmet bumbu vai necenšas no tās atbrīvoties;

d) ja bumba skar griestus vai konstrukcijas virs laukuma (11:1) un bumba novirzās tālu prom no iemetiena izpildes vietas, radot kavēšanos.

Ja ir noteikta nepieciešamība laika apturēšanai šajās un arī citās situācijās, tiesnešiem vispirms vajadzētu pievērst uzmanību, vai spēles pārtraukšana bez laika apturēšanas neradīs kādai no komandām priekšrocību zaudēšanu. Piemēram, ja komandai ir liels rezultāta pārsvars spēles beigu posmā, tad nebūtu nepieciešams apturēt laiku pie īsa spēles pārtraukuma laukuma notīrīšanai. Līdzīgi, ja komanda, kura zaudētu priekšrocības apturot laiku, pati dažādu iemeslu dēļ ir vainojama šajā laika kavēšanā vai vilcināšanā, tad, acīmredzot, te nav nepieciešams laiku apturēt.

Cits svarīgs faktors ir pārtraukuma ilgums. Pārtraukuma ilgumu traumas dēļ ļoti bieži ir grūti noteikt, tādēļ drošāk būtu apturēt laiku. Pavisam pretēji, tiesnešiem nevajadzētu pārāk steigties apturēt laiku tādēļ, ka bumba atstājusi laukumu. Tādos gadījumos bieži bumba tiek atgriezta laukumā un ir gatava spēlei gandrīz nekavējoši. Ja ne, tad tiesnešiem vajadzētu koncentrēties uz rezerves bumbas ātru ievadīšanu spēlē (3:4), lai laika apturēšana nebūtu nepieciešama.

Obligātā laika apturēšana pie 7m metiena ir atcelta. Drīkst tomēr apturēt spēles laiku dažos gadījumos uz subjektīvu spriedumu pamata saskaņā ar apspriestajiem principiem. Tās var būt situācijas, kad viena no komandām nepārprotami kavē metiena izpildīšanu, tajā skaitā, piemēram, ar vārtsarga vai metiena izpildītāja nomaiņu.

 

3. Taimauts (2:10)

Katrai komandai ir tiesības saņemt vienu vienas minūtes pārtraukumu (taimautu) katrā puslaikā normālajā spēles laikā (izņemot pagarinājumu).

Ja komanda vēlas pieprasīt taimautu, komandas pārstāvis novieto uz tiesnešu galdiņa zaļo karti pretī laika ņēmējam. Ieteicamie zaļās kartes izmēri ir apmēram 15x20cm ar attēlotu lielo burtu “T” uz abām pusēm.

Komanda var pieprasīt taimautu tikai tad, ja tā pārvalda bumbu (kad bumba ir spēlē vai spēle ir pārtraukta). Pieņemot, ka komanda nezaudē bumbu līdz laika ņēmēja svilpes signālam, taimauts komandai tiek piešķirts nekavējoties. Pretējā gadījumā zaļā karte tiek atdota atpakaļ komandai.

Laika ņēmējs dod svilpes signālu un aptur pulksteni (2:9). Viņš parāda žestu Nr.16 un ar izstieptu roku norāda tās komandas virzienā, kura taimautu ir pieprasījusi.

Ja valda troksnis un satraukums, laika tiesnesis to dara piecēlies kājās. Zaļā karte tiek novietota uz tiesnešu galdiņa tās komandas pusē, kura pieprasīja taimautu, un atrodas tur līdz taimauta beigām.

Tiesneši apliecina taimauta piešķiršanu un laika ņēmējs ieslēdz atsevišķu pulksteni laika kontrolei. Sekretārs ieraksta protokolā taimauta piešķiršanas laiku un komandu, kura taimautu pieprasīja.

Taimauta laikā spēlētāji un komandu pārstāvji atrodas pie savām maiņas zonām gan laukumā, gan maiņas zonā. Tiesneši stāv laukuma centrā, bet viens no viņiem konsultāciju nolūkā drīkst pieiet pie tiesnešu galdiņa.

Pārkāpumiem taimauta laikā ir tādas pašas sekas kā spēles laikā. Šajā sakarā nav svarīgi vai spēlētāji atrodas laukumā vai ārpus tā; pēc noteikumiem 8:4 un 16:3c noraidījums var tikt iedots par nesportisku uzvedību.

Pēc 50 sekundēm laika ņēmējs dod akustisku signālu norādot, ka spēli jāturpina pēc 10 sekundēm.

Komandām ir jābūt gatavām atsākt spēli, kad taimauts beidzas. Spēle tiek atsākta ar metienu, atbilstošu situācijai, kāda bija laika apturēšanas brīdī, vai arī, ja bumba bija spēlē, ar brīvmetienu komandai, kura pieprasīja taimautu un no vietas, kurā atradās bumba laika apturēšanas brīdī.

Pēc tiesneša svilpes laika ņēmējs ieslēdz pulksteni.

 

4. Pasīva spēle (7:10-11)

Vispārējie norādījumi

Noteikumu pielietojuma mērķis, ņemot vērā pasīvu spēli, ir aizkavēt nepievilcīgas spēles veidu un intensīvu laika vilcināšanu. Tas prasa, lai tiesneši visā spēles laikā būtu konsekventi, nosakot un tiesājot pasīvu spēli.

Pasīva spēle var izraisīties visās komandas uzbrukuma fāzēs, t. i., kad bumba tiek pārvietota līdz laukuma galam kā sākuma fāzē tā beigu fāzē.

Visbiežāk pasīvais spēlēšanas veids vērojams sekojošās situācijās:

• komanda ir nelielā pārsvarā tuvu spēles beigām;

• komandai ir noraidīts spēlētājs;

• kad pretinieku aizsardzība ir labāka.

 

Brīdinājuma žesta lietošana

 

Brīdinājuma žestu vajadzētu rādīt īpaši sekojošās situācijās:

 

1. Maiņas notiek lēni vai arī bumba lēni kustas līdz laukuma galam.

Tipiskās pazīmes ir:

• spēlētāji stāv laukuma vidū, gaidot maiņas beigas;

• spēlētājs kavē brīvmetiena izpildi (spēlējot ar bumbu vai izliekoties nezinot pareizo metiena izpildes vietu), sākuma metiena izpildi (vārtsargam pārņemot bumbu savā kontrolē, izpildot ekscentrisku piespēli uz centru vai lēni soļojot ar bumbu uz centru), metiena no vārtiem vai iemetiena izpildi pēc tam, kad komanda jau iepriekš ir bijusi brīdināta par šādu laika vilkšanas taktiku;

• spēlētājs stāv driblējot bumbu;

• bumba tiek spēlēta atpakaļ savā laukuma pusē, neraugoties uz to, ka pretinieki neveic nekādu spiedienu.

 

2. Savienojumā ar novēlotu spēlētāju maiņu, kad uzbrukuma sākuma fāze jau sākusies.

Tipiskās pazīmes ir:

• visi spēlētāji jau ieņēmuši uzbrukuma pozīcijas;

• komanda uzsāk sākuma fāzi ar sagatavošanās spēli gar pretinieka aizsardzību;

• komanda līdz pat šim posmam nav uzsākusi spēlētāju maiņu.

Komentārs.

Komandai, kura mēģinājusi veikt ātru pretuzbrukumu no savas laukuma puses, bet tai pretinieku laukuma pusē neizdodas izmantot vārtu gūšanas iespēju, ir jāatļauj šajā posmā ātru spēlētāju maiņu.

 

3. Pārmērīgi ilgas sākuma fāzes laikā

Principā komandai vienmēr vajag atļaut sākuma fāzē izmantot sagatavošanās spēli gar pretinieku aizsardzību pirms tā var uzsākt plānotu uzbrukumu. Tipiskas pazīmes ilgai sākuma fāzei ir:

• komandas uzbrukums nenoved ne pie kādas plānotas uzbrukuma akcijas; Komentārs.

Plānota uzbrukuma akcija pastāv it īpaši, ja uzbrucēji lieto taktiskās metodes pārvietojoties tā, lai iegūtu telpiskās priekšrocības pret aizsargiem, vai arī paaugstina uzbrukuma tempu salīdzinājumā ar sākuma fāzi;

• spēlētāji atkārtoti saņem bumbu stāvot nekustīgi vai kustoties prom no vārtiem;

• driblē bumbu stāvot nekustīgi;

• saduroties ar pretinieku, uzbrucējs priekšlaicīgi izvairās, gaida, kad tiesneši pārtrauks spēli, vai arī neiegūst telpiskas priekšrocības pār aizsargu;

• aktīvas aizsardzības akcijas: aktīvas aizsardzības paņēmieni kavē pretiniekiem palielināt tempu, jo aizsargi bloķē plānoto bumbas kustību un pārvietošanos;

• uzbrūkošā komanda nesasniedz skaidru palielinājumu tempā no sākuma fāzes uz beigu fāzi.

 

4. Pēc brīdinājuma žesta parādīšanas

Pēc brīdinājuma žesta parādīšanas tiesnešiem vajadzētu atļaut sākuma fāzi (jāatzīmē, ka jaunākiem spēlētājiem un zemāka līmeņa komandām var dot vairāk laika). Ja pēc sākuma fāzes nav skaidra palielinājuma tempā un plānotas uzbrukuma akcijas nav saskatāmas, tiesnešiem ir jāsecina, ka komanda vainojama par pasīvu spēli.

Komentārs.

Ttiesnešiem jābūt uzmanīgiem veicot darbības pret pasīvu spēli tieši tad, kad uzbrucēji mēģina mest vai uzsāk kustību, virzītu uz pretinieku vārtiem.

Kā brīdinājuma žests ir jāparāda

Ja tiesnesis (laukumā vai aiz gala līnijas) konstatē pasīvu spēli, viņš paceļ roku (žests Nr.18). Otram tiesnesim arī jārāda brīdinājuma žests (tiesnešiem žestu vajadzētu parādīt ar roku, kura ir tuvāk rezervistu soliņam). Žests apstiprina spriedumu, ka komanda, kura pārvalda bumbu, necenšas veidot vārtu gūšanas iespējas vai atkārtoti kavē spēles atsākšanu. Brīdinājuma žests ir jārāda kamēr: 1.uzbrukums ir beidzies vai - 2.brīdinājuma žests vairs nav spēkā (skat. zemāk).

Ja komanda, kura pārvalda bumbu, neveic acīmredzamu mēģinājumu veidot pozīciju metienam pa vārtiem, viens no tiesnešiem dod svilpes signālu par pasīvu spēli un nozīmē brīvmetienu pretiniekiem.

Uzbrukums, kurš sākas komandai iegūstot bumbu, uzskatāms par pabeigtu, kad komanda ir guvusi vārtus vai zaudējusi bumbu.

Brīdinājuma žests parasti attiecas uz visu atlikušo uzbrukumu. Tomēr uzbrukuma laikā ir divas situācijas, kurās pasīvas spēles vērtējums vairs ilgāk nav spēkā un brīdinājuma žests ir jāpārtrauc nekavējoties: 1.komanda, kura pārvalda bumbu, izpilda metienu pa vārtiem un bumba atlec pie komandas no vārtiem vai vārtsarga (tieši vai iemetiena veidā) vai - 2.aizsargājošās komandas spēlētājs vai komandas pārstāvis ir saņēmis progresīvo sodu saskaņā ar noteikumu 16 par pārkāpumu vai nesportisku uzvedību. Šajās divās situācijās komandai, kura pārvaldīja bumbu, ir atļauts veidot jaunu uzbrukumu.

5. Nesportiska uzvedība (8:4, 16:1c, 16:3e)

Pie sodiem pēc noteikuma 16, nesportiska uzvedība ietilpst vienā no trīs zemāk minētajām kategorijām:

5.1 Progresīvais sods pie atkārtota pārkāpuma (16:1c)

5.2 Progresīvais sods jau pirmajā reizē (16:1c)

5.3 Īpašais sods vienmēr 2 minūšu noraidījums (16:3e)

Sekojošajās īpašajās situācijās ir norādīts, kad trīs kategorijas vajadzētu lietot:

 

5.1

Kad aizsargi vārtu laukumu lieto kā savu aizsardzības pozīciju bāzi (t.i., ne tieši kā pēkšņu reakciju atsevišķā situācijā, saduroties ar spēlētāju metiena pozīcijā);

 

5.2

a) pretinieka vai komandas biedra nomocīšana ar provokatīva satura vārdiem vai žestiem; īpašs piemērs: kliegšana uz pretinieku, kurš izpilda 7m metienu;

b) pretinieka kavēšana izpildot nozīmētos metienus, parasti, neievērojot 3m distanci vai, piemēram, kad vārtsargs neatdod bumbu 7m metiena izpildītājam (skat. tomēr noteikumus 14:8, 14:9, 15:4 otro rindkopu un 15:5 trešo rindkopu);

c) ar viltus paņēmienu ("teātri") tiesnešu maldināšana par pretinieku darbībām (piemēram, izliekoties, ka izdarīts pārkāpums);

d) aktīva metiena vai piespēles bloķēšana, lietojot pēdu vai apakšstilbu; (refleksā kustība, tāda kā pēdu instinktīva savirzīšana kopā, kad bumba lido virsū, kā arī bumbas bloķēšana ar normālu kāju kustību, kad viss ķermenis kustas pretim pretiniekam, nav jāsoda); skat. arī noteikumu 7:8;

 

5.3

a) kad ir bijis lēmums pret komandu, kura pārvalda bumbu un spēlētājs ar bumbu to nekavējoties nenoliek vai nenomet uz grīdas; līdzīgi, ja bumba jau atrodas uz grīdas un spēlētājs aizsper bumbu prom;

b) spēlētāju un komandas pārstāvju iejaukšanās spēlē no maiņas zonas, piemēram, pāri sānu līnijai sniedzoties iekšā laukumā vai neatbrīvojot bumbu, kura nokļuvusi maiņas zonā.

 

6. Nopietna nesportiska uzvedība (8:6, 16:6c)

 

Tālāk būs piemēri par darbībām, kurām seko sodi tiešās diskvalifikācijas veidā atbilstoši noteikumam 16:6c. Pēc analoģijas arī citas darbības tiesneši varētu uzskatīt par piederīgām šai kategorijai:

a) apvainojoša izturēšanās (mutiski, ar sejas grimasēm, žestiem vai ķermeņa kontaktiem), kas vērsta pret jebkuru personu (tiesnesi, laika ņēmēju, sekretāru, inspektoru, komandas pārstāvi, spēlētāju, skatītāju, u.t.t.);

b) demonstratīva bumbas aizmešana vai aizsperšana, kad tiesneši pieņēmuši lēmumu;

c) vārtsargs demonstratīvi izvairās apturēt 7m metienu;

d) revanša akcija par nodarīto pārestību;

e) tīšs metiens pretiniekam ar bumbu laikā, kad spēle pārtraukta; (ja tas ir izdarīts ar lielu spēku un no neliela attāluma, tas vairāk atbilst personas aizskaršanai);

f) komandas pārstāvja vai rezerves spēlētāja ieiešana laukumā (4:2, 4:3, 4:6), kā arī komandas pārstāvja vai spēlētāja iesniegšanās laukumā no maiņas zonas, izjaucot nepārprotamu iespēju gūt vārtus;

g) ja spēlētājs spēles pēdējā minūtē lieto metodes, kuras varētu uzskatīt par atbilstošām noteikumos 8:5 vai 8:6 minētajām, vienkārši, lai kavētu pretiniekam iegūt laiku vārtu gūšanas situācijas izveidošanai (uzvarētu vai spēlētu neizšķirti, arī lai iegūtu nepieciešamo vārtu starpību) vai kavētu izveidot situāciju, kurā varētu piešķirt 7m metienu.

 

7. Sākuma metiens (10:3)

 

Kā pamatprincips noteikuma 10:3 izpratnei tiesnešiem jāpatur prātā mērķis – iedrošināt komandas ātrai sākuma metiena izpildei. Tas nozīmē, ka tiesnešiem nevajadzētu būt pedantiskiem un nemeklēt iespējas iejaukties vai sodīt komandu, kura cenšas metienu izpildīt ātri.

 

Piemēram, tiesnešiem vajag izvairīties no rakstu darbiem vai citiem uzdevumiem, kas traucē ātri kontrolēt spēlētāju ieņemtās vietas. Laukuma tiesnesim vajadzētu būt gatavam dot svilpes signālu nekavējoties, ja metiena izpildītājs sasniedzis pareizu vietu, pieņemot, ka nav nepieciešams labot pārējo spēlētāju ieņemtās vietas. Tiesnešiem arī jāpatur prātā, ka metiena izpildītāja komandas biedriem ir atļauts pārvietoties pāri centra līnijai tiklīdz atskanējusi svilpe (tā ir atkāpe no metienu izpildes pamatprincipa).

 

Lai gan noteikumi nosaka, ka metiena izpildītāja vienai pēdai jābūt uz centra līnijas un 1,5m robežās no centra, tiesnešiem nevajadzētu būt pārmērīgi precīziem un rūpēties par centimetriem. Galvenais ir izvairīties no negodīguma un nenoteiktības pret pretiniekiem, raugoties, kad un kā sākuma metiens tiek izpildīts.

 

Turklāt lielākai daļai laukumu nav centra punkta atzīmes un dažiem laukumiem centra līnija ir pārtraukta centrā reklāmu dēļ. Šādos gadījumos gan metiena izpildītājam, gan tiesnesim acīmredzami vajag novērtēt pareizo vietu un jebkura neatlaidīga prasība pēc precizitātes varētu būt nereāla un nepiemērota.

8. Nepārprotamas vārtu gūšanas iespējas definīcija (14:1)

Skaidrojot noteikumu 14:1, “nepārprotama iespēja gūt vārtus” ir tad, ja:

a) spēlētājam, kuram ir bumba pie pretinieka vārtu laukuma līnijas un viņš pārvalda savu ķermeni, ir iespēja izdarīt metienu vārtos bez jebkādas iespējas atļautā veidā pretiniekam pārtraukt šo metienu;

b) spēlētājs, kuram ir bumba un viņš pārvalda savu ķermeni, skrien (driblē) viens pret vārtsargu un nevienam citam nav nekāda iespēja stāties viņam ceļā un apturēt šo pretuzbrukumu;

c) spēlētājs ir situācijā, kas atbilst vai nu pirmajai vai otrajai no iepriekšminētajām, izņemot to, ka spēlētājs vēl nepārvalda bumbu, bet ir gatavs nekavējošai tās saņemšanai; tiesnešiem jābūt pārliecinātiem, ka nevienam no pretiniekiem nav iespējams pārtraukt bumbas saņemšanu atļautā veidā;

d) vārtsargs ir atstājis vārtu laukumu un pretiniekam, kuram ir bumba un viņš kontrolē savu ķermeni, ir nepārprotama un netraucēta iespēja iemest bumbu tukšos vārtos. Tas attiecas arī uz situāciju, kad aizsargi atrodas starp metiena izpildītāju un vārtiem, bet tiesnešiem vajag ņemt vērā šo spēlētāju iespējas iejaukties atļautā veidā.

9. Laika ņēmējs pārtrauc spēli (18:1)

Ja laika ņēmējs pārtrauc spēli par nepareizu spēlētāju maiņu vai neatļautu ieiešanu laukumā atbilstoši noteikumiem 4:2-3, 5:6, spēle tiek atsākta ar brīvmetienu, ko izpilda pretinieki, parasti no pārkāpuma vietas. Ja tomēr bumba spēles pārtraukšanas brīdī bija pretiniekiem izdevīgākā vietā, tad brīvmetiens tiek izpildīts no šīs vietas (skat. 13:6 trešo un ceturto rindkopu).

 

Šādu pārkāpumu gadījumos laika ņēmējam jāpārtrauc spēli nekavējoties, neskatoties uz galvenajiem priekšrocības noteikumiem 13:2 un 14:2. Ja šī iemesla dēļ tiek izjaukta nepārprotama vārtu gūšanas iespēja, kam par iemeslu bijis pārkāpums aizsargājošās komandas laukuma pusē, tad, atbilstoši noteikumam 14:1a tiek nozīmēts 7m metiens.

Cita tipa pārkāpumu gadījumā, par kuriem nepieciešams informēt tiesnešus, laika ņēmējam vispār būtu jāgaida līdz nākošajam spēles pārtraukumam. Ja laika ņēmējs tomēr pārtrauc spēli, šāda iejaukšanās nenoved pie bumbas zaudēšanas. Spēli jāatsāk ar brīvmetienu, kuru izpilda komanda, kas pārvaldīja bumbu spēles pārtraukšanas brīdī. Ja tomēr pārtraukšanas iemesls ir pārkāpums aizsargājošās komandas laukuma pusē un tiesneši novērtē, ka priekšlaicīga spēles pārtraukšana izjaukusi pretiniekiem nepārprotamu iespēju gūt vārtus, ir jānozīmē 7m metiens saskaņā ar noteikumu 14:1b. Svarīgi ir tas, ka pārkāpumiem, ko redz un fiksē laika ņēmējs un sekretārs (izņemot tos, kas minēti noteikumos 4:2-3 un 5:6), neseko personīgie sodi.

Rūpes par 7m metiena nozīmēšanu atbilstoši noteikumam 14:1a, kā atzīmēts otrajā rindkopā, attiecas arī uz gadījumiem, ja spēli pārtrauc tiesnesis vai inspektors (no IHF, kontinenta vai nacionālās federācijas) par pārkāpumu, kas noved pie aizsargājošās komandas spēlētāja vai komandas pārstāvja brīdinājuma vai soda tajā brīdī, kad komandai, kura pārvalda bumbu, ir nepārprotama iespēja gūt vārtus.

 

MAIŅAS ZONAS NOTEIKUMI

 

1. Maiņas zonas atrodas ārpus sānu līnijas pa kreisi un pa labi no centra līnijas līdz attiecīgās komandas rezerves spēlētāju soliņa galam, un arī aiz soliņiem, ja ir pietiekami plaša telpa (spēles noteikumi: 1.zīm.).

IHF un kontinentu sacensību nolikumos norādīts, ka rezerves spēlētāju soliņiem jāsākas 3,5m attālumā no centra līnijas. Tā ir arī rekomendācija visu pārējo līmeņu spēlēm.

Nekas nedrīkst atrasties pie sānu līnijas pret rezerves spēlētāju soliņiem (vismaz 8m no centra līnijas).

2. Vienīgi protokolā ierakstītie spēlētāji un komandas pārstāvji drīkst atrasties maiņas zonā (4:1-2).

Ja nepieciešams tulks, viņš drīkst atrasties aiz rezerves spēlētāju soliņa.

3. Komandas pārstāvjiem maiņas zonā ir jābūt tērptiem treniņtērpos vai uzvalkos.

4. Laika ņēmējam un sekretāram ir jāpalīdz tiesnešiem sekot spēlētāju un pārstāvju skaitam pirms spēles un spēles laikā.

Ja pirms spēles ir kādi pārkāpumi, kas attiecas uz maiņas zonu, spēli nedrīkst sākt, pirms tie nav novērsti. Ja tas notiek spēles laikā, tad nākošajā spēles pārtraukumā, neatsākot spēli, tie ir jānovērš.

5. Komandas pārstāvjiem ir tiesības un pienākums vadīt savu komandu godīgā un sportiskā garā visu spēles laiku noteikumu robežās. Galvenokārt viņiem ir jāsēž uz rezerves spēlētāju soliņa.

Tomēr pārstāvjiem ir atļauts pārvietoties maiņas zonā lai:

• mainītu spēlētājus;

• dotu padomus spēlētājiem laukumā un uz soliņa;

• sniegtu medicīnisko palīdzību;

• sazinātos ar sekretāru un laika ņēmēju; tas attiecas vienīgi uz komandas atbildīgo pārstāvi un vienīgi sarežģītās situācijās (skat. 4:2).

Visu spēles laiku atļauja pārvietoties maiņas zonā attiecas tikai uz vienu komandas pārstāvi. Turklāt komandas pārstāvim, kurš pārvietojas maiņas zonā, ir jāievēro šīs zonas robežas, kā tas definēts šo noteikumu pirmajā punktā. Tāpat komandas pārstāvim ir jārūpējas, lai sekretāram un laika ņēmējam netiktu traucēta redzamība.

Spēlētājiem maiņas zonā uz rezervistu soliņa galvenokārt ir jāsēž.

Spēlētājiem tomēr ir atļauts:

• iesildoties pārvietoties bez bumbas aiz soliņa, ja ir pietiekami daudz vietas un tas netraucē.

Komandas pārstāvjiem un spēlētājiem nav atļauts:

• iejaukties tiesnešu darbībā, apvainot tiesnešus, inspektorus, sekretāru, laika ņēmēju, spēlētājus, komandas pārstāvjus vai skatītājus ar provokācijām, protestiem un cita veida nesportisku uzvedību (runa, mīmika, žesti);

• atstāt komandas maiņas zonu ar nolūku iejaukties spēlē;

• stāvēt uz sānu līnijas vai pārvietoties pa to iesildīšanās laikā.

Komandas pārstāvjiem un spēlētājiem vispār ir jāatrodas komandas maiņas zonā. Ja komandas pārstāvis tomēr atstāj maiņas zonu un ieņem citu vietu, viņš zaudē tiesības pārzināt un vadīt savu komandu un viņam ir jāatgriežas maiņas zonā, lai savas tiesības atgūtu.

Vēl svarīgāk ir tas, ka spēlētāji un komandas pārstāvji paliek tiesnešu jurisdikcijā visu spēles laiku un noteikumi par personīgajiem sodiem attiecas arī uz spēlētāju vai komandas pārstāvi, kurš ir nolēmis izvēlēties vietu prom no laukuma un maiņas zonas. Tādēļ nesportiska uzvedība, nopietna nesportiska uzvedība un personas aizskaršana ir jāsoda tādā pašā veidā kā tad, ja pārkāpums būtu izdarīts laukumā vai maiņas zonā.

6. Ja maiņas zonas noteikumi tiek pārkāpti, tiesnešu pienākums ir reaģēt atbilstoši noteikumiem 16:1c, 16:3c-d vai 16:6a,c (brīdinājums, noraidījums, diskvalifikācija).

7. Ja tiesneši nereaģē uz maiņas zonas noteikumu pārkāpumiem, tad sekretāram un laika ņēmējam tas jādara zināms tiesnešiem nākošajā spēles pārtaukumā.

IHF, kontinenta federācijas vai nacionālās federācijas pārstāvim, kurš atbild par spēles norisi, ir tiesības vērst tiesnešu uzmanību (nākošajā spēles pārtraukumā) uz iespējamiem rupjiem noteikumu pārkāpumiem vai kļūdām, kas saistītas ar maiņas zonas noteikumiem, izņemot gadījumus, kad tiesneši pieņem lēmumus saskaņā ar viņu novērotajiem faktiem.

Šajos gadījumos spēli jāatsāk ar metienu, kas atbilst spēles situācijai.

Tomēr, ja IHF, kontinenta vai nacionālās federācijas pārstāvis uzskata par nepieciešamu pārtraukt spēli nekavējoties par vienas komandas pārkāpumu, spēli atsāk pretinieki (brīvmetiens, bet pie nepārprotamas izdevības gūt vārtus – 7m metiens).

Spēlētājus un komandu pārstāvjus, kuri iesaistīti pārkāpumā, jāsoda tiesnešiem, detaļas jāieraksta spēles protokolā.

8. Ja tiesneši nevēršas pret noteikumu pārkāpumiem maiņas zonā pat tad, kad šie pārkāpumi viņiem ir darīti zināmi, IHF, kontinenta vai nacionālās federācijas pārstāvim ir jāiesniedz ziņojums attiecīgajai instancei (disciplinārajai komisijai). Šī instance lemj par gadījumiem sakarā ar maiņas zonu un par tiesnešu attieksmi pret tiem.