“Viņi tīri labi uzservēja, kas mūs atrāva nost no tīkla, un ar četrām rokām blokā cīnīties bija grūti,” lūgts atcerēties turnīra pirmo cīņu ar Franciju, spēles raksturu skaidroja izlases treneris Aldis Jaundžeikars. “Arī uzbrukumā viņi bija stabilāki, bet mums malējie uzbrucēji neatvērās, un tad ir grūti gūt punktus. Bloks bija labs, aizsardzībā bumbas cēlām augšā, bet nevarējām tās pārvērst punktos.”
Šodien bija cita spēle, un “blokā sākumā īsti netikām līdzi, un abi viņu līderi (“diagonāles” un “pusītes”) tīkla malās guva punktus. Pēc tam salikām punktus uz i, izskaidrojām puišiem, kas jāmaina, un turpmāk blokā nospēlējām labi. Tāpat aizsardzībā, un atšķirībā no pirmās spēles gandrīz viss aizsardzībā paveiktais pārvērtās punktos. Bija prieks skatīties.”
Visos trijos vinnētajos setos latviešiem bija stiprāki nervi galotnē. “Domāju, ka uzvarējām ar pašaizliedzību,” saka Jaundžeikars. “Visi, kas iesaistījās spēlē, deva savu artavu un papildināja viens otru. Visi bija gatavi, kad devās laukumā. Vairāk gribējām uzvarēt.”
Trešajā spēlē šodien jātiekas ar slovēņiem, kas pirmajā mačā izcīnīja punktiņu pret mājiniekiem, iespaidīgi servējot. “Slovēnija ir līdzīga Melnkalnei, ar labiem līderiem. Ja tos neitralizēsim, varam spēlēt. Tas, ka viņi zaudēja Francijai pārliecinošāk nekā mēs un ka viņiem ir divi zaudējumi, neko nenozīmē. Slovēņi neatlaidīgi cīnās par katru punktu. Latvijas puišiem šodien jāizbauda uzvara un labi jāizguļas. Rīt viss atkal sāksies no 0:0, bet mēs (treneri) šonakt pastrādāsim pie plāna.”
Izmantotie resursi:volejbols.lv
