Blogs: Somu piloti Formulā 1

Visu laiku pirmais autosportists no Somijas, kas stājies uz starta F1 čempionāta sacensībās. Iepriekš guvis panākumus rallijā un šosejas izturības sacīkstēs, kur 1970. gadā pat palīdzējis "Porsche" izcīnīnīt pasaules čempionu titulu, Formulā 1 Kinnunens debitēja 1974. gadā.

Taču viņa kajera izrādījās īsta - ar lēno "Surtees-Cosworth" formulu no sešām sacīkstēm izdevās kvalificēties tikai vienai. Patiesībā, arī šajā posmā Kinnunens kvalificējās vienu pozīciju "aiz strīpas", taču tika pielaists startam, jo posms notika Zviedrijā. Sacīkstē komanda uzpildīja mašīnu tikai desmit apļiem, jo zināja, ka līdz finišam tā vienalga neizturēs. Astoņu apļu laikā Kinnunens apdzina piecas mašīnas, bet drīz pēc tam izstājās dēļ problēmām ar aizdedzes sveci.

Interesanti, ka Kinnunenam bija cerības sākt F1 karjeru jau 1970. gadā, kad ar Johena Rindta palīdzību notika sarunas ar spēcīgo "Lotus" vienību. Diemžēl, Rinds sacīkstēs Moncā gāja bojā un līdz ar to pārtrūka arī Kinnunena pārrunas ar komandu. Ja var ticēt Kinnunena teiktajam, tad Rindta tā laika menedžeris Bernijs Eklstouns vēlējās, lai Kinnunens startē bez algas, taču tā kā viņš sevi uzskatīja par profesionālu sportistu, no šādas iespējas atteicās.

Kinnunens arī ierakstījis savu vārdu F1 vēsturē - viņš bija pēdējais pilots, kurš uz starta izgājis ar vecā stila ķiveri, kurai priekša nav aizsegta un tā vietā tiek lietotas aizsagbrilles.

Šis ir otrais somu pilots, kurš nokļuva līdz F1 pakājei, taču centieni kvalificēties divām sacīkstēm 1977. gadā beidzās neveiksmīgi un uz starta Kozarovickis tā arī neizgāja. Lielbritānijas GP kvalifikācijā sportists sadūrās ar trasē avarējušo Rūpertu Kīgenu un lauza roku, nekad vairs neatgriežoteis Formulā 1.

Tomēr jau 1978. gadā F1 čempionātā parādījās trešais soms - Keke Rosbergs. Šobrīd viņš ir viens no trim populārākajiem Somijas pārstāvjiem Formulā 1 un ne velti - viņa kontā 114 starti, piecas uzvaras un arī viens tituls, ko izdevās izcīnīt 1982. gadā "Williams" komandas sastāvā. Tā bija viena no saspringtākajām sezonām F1 vēsturē, kad neviens pilots neizcīnīja vairāk par divām uzvarām.

Vēlāk Rosbergs braucis arī slavenajā "McLaren" komandā, taču tās sastāvā uzvaras neguva un 1986. gadā karjeru noslēdza.

Keke ir pašreizējā "Mercedes" pilota Niko Rosberga tēvs, lai gan viņa dēls startē zem Vācijas karoga. Niko Rosberga māte ir vāciete, viņš ir dzimis Vācijā, lielāko daļu bērnības pavadot Monako, turklāt somiski runā tikai nedaudz.

Jurki Jarvilehto, kurš sacīkstēs bija pazīstams ar segvārdu Džei Džei Lehto, Formulā 1 brauca no 1989. līdz 1994. gadam, taču lielus panākumus neguva.

Pirmās sezonas pavadījis mazajās komandās, 1994. gadā viņam bija iespēja startēt "Benetton" vienībā kopā ar Mihaelu Šūmaheru, kurš tosezon ieguva savu pirmo F1 titulu. Tomēr pirmssezonas testos Lehto savainoja kaklu un pirmos posmus izlaida. Tikai daļēji sadziedējis savainojumus, Lehto aizvadīja dažas sacīkstes, bet pēc kāda laika atkal tika nomainīts un šīs traumas, iespējams, liedza viņam parādīt visu uz ko sportists bija spējīgs. Tā arī bija viņa pēdējā sezona F1.

2010. gada jūnijā Lehto dzēruma stāvoklī atradās motorlaivā, kad notika negadījums un viņa draugs, kas arī atradās laivā, gāja bojā. Sportistam piesprieda 26 mēnešu cietumsodu par laivas vadīšanu dzērumā un slepkavību aiz neuzmanības, taču Lehto iesniedza apelāciju un tika attaisnots, jo tiesa nespēja atrast pierādījumus tam, ka tieši viņš vadījis laivu negadījuma brīdī.

Panākumiem bagātākais F1 pilots no Somijas. Čempionātā startēja no 1991. līdz 2001. gadam un šajā laikā pārstāvēja tādas slavenas komandas kā "Lotus" un "McLaren".

Hakinens aizvadīja 161 sacīksti, uzvarot 20 no tām, kā arī 1998. un 1999. gadā kļuva par F1 pasaules čempionu. Hakinens izpelnījies īpašu fanu mīlestību sava vienkāršā un nosvērtā rakstura dēļ, kamēr trasē soms vienmēr bijis cīnītājs. Septiņkārtējais F1 čempions Mihaels Šūmahers viņu savulaik nosauca par savu visu laiku spēcīgāko konkurentu, taču abu sportistu attiecības no tā necieta un ārpus trases viņi allaž izrādīja viens otram lielu cieņu.

Par Hakinena atgriešanos F1 baumoja līdz pat 2007. gadam, kad sportists paziņoja par profesionālās kajeras beigšanu. Kopš tā laika Hakinens strādā par jauno pilotu menedžeri un šobrīd vada arī F1 debitanta Valeteri Botasa karjeru.

Ap to laiku Formulā 1 startēja arī Hakinena vārda brālis Mika Salo. No 1994. līdz 2002. gadam (ar pārtraukumu) viņš aizvadīja 109 sacīkstes un guva divus pjedestālus, taču pazīstams šis sportists ir ar kādu citu faktu.

1999. gadā, kad avārijā Silverstounā Mihaels Šūmahers lauza kājas, Salo tika dota iespēja viņu aizstāt "Ferrari" komandā. Jau savā otrajā sacīkstē Hokenheimā leģendārās itāļu komandas sastāvā Salo izvirzījās sacensību vadībā, taču komanda viņam pavēlēja pirms finiša atdot pirmo pozīciju komandas biedram Edijam Īrvainam, kurš togad cīnījās par titulu ar Hakinenu. Īrvains pēc finiša pasniedza Salo uzvarētāja kausu, kā pateicību, taču, kā vēlāk izrādījās, labais žests neko Salo dzīvē neizmainīja uz labo pusi. Tā arī bija viņa vienīgā iespēja izcīnīt uzvaru F1 posmā un vēlāk intervijās sportists atzina, ka nožēlo izdarīto un labāk nebūtu palaidis Īrvainu priekšā, kurš sezonas izskaņā vienalga piekāpās Hakinenam.

Šobrīd populārākais somu autosportists karjeru F1 uzsāka 2001. gadā un zīmīgi, ka pirms tam viņš zemāko sēriju formulās bija aizvadījis tikai 23 sacīkstes un uzvarējis 13 no tām. Balstoties uz to, "Sauber" deva iespēju Raikonenam debitēt F1. Kopš tā laika Kimi pārstāvējis arī abas slavenākās F1 komandas "McLaren" un "Ferrari", kuras sastāvā 2007. gadā kļuva par F1 čempionu. Uz šo brīdi, 177 sacīkstēs viņš guvis jau 20 uzvaras, kas ir tik pat, cik slavenajam tautietim Hakinenam. Turklāt Raikonens šobrīd ir viens no fanu visvairāk iemīļotākajiem autosportistiem pasaulē un īpašu popularitāti ārpus trases ieguvis pateicoties savam brīvajam dzīves stilam, kas ietver pamatīgas iedzeršanas un nevēlēšanos pakļauties vispārpieņemtajai mūsdienu F1 kultūras dzīvei - uzvalkiem, saviesīgiem pasākumiem, nevainojami skaistām runām un citiem uzspīlējumiem

Kovalainenam bija jākļūst par Hakinena un Raikonena veiksmes stāsta turpinātāju un viņam šāda iespēja arī tika dota, taču šogad jau sportistam vieta Formulā 1 vairs nav atradusies. Jauks puisis, kurš arī ieguvis visai plašu atbalstītāju pulku, kopš 2007. gada paspēja iemēģināt spēkus arī spēcīgajās "Renault" un "McLaren" komandās, taču partneri Fernando Alonso un Luiss Hamiltons viņa talantu pamanījās aizēnot. Vienu uzvaru Kovalainens izcīnīja, taču jau pēdējos trīs gadus pārstāvēja vājo "Caterham" komandu, kurai mainījās gan nosaukumi, gan īpašnieki, kas nedeva iespēju cīnīties par punktiem. Šogad Kovalainena vietā tika nolīgti piloti, kas par startiem spējīgi maksāt vairāk.

F1 komandas "Williams" sastāvā šogad debitē 23 gadus jaunais Valteri Botass. Sacensībās Melburnā viņš kvalifikācijā pārspēja daudz pieredzējušāko komandas biedru Pastoru Maldonado un sacensībās finišēja 14. vietā, kamēr Maldonado izstājās. Kā viņam ies tālāk, to redzēsim sezonas atlikušajā daļā, taču daudzi Botasam paredz izcilu nākotni, iespējams, pat Hakinena vai Raikonena līmenī.

Pirms tam Botass jau divus gadu bija "Williams" testpilots un stabili gāja uz mērķi startēt F1. Savukārt zemākajās formulu sērijās viņam ne viens vien tituls - Botass kļuvis par čempionu "Formula Renault 2.0 Eurocup" un "Formula Renault 2.0 NEC" čempionātos, divreiz uzvarējis prestižajās "Masters of Formula 3" sacensībās, bet 2011. gadā savā īpašumā ieguva GP3 galveno balvu. Atšķirībā no citiem pilotiem, viņš savā karjerā nav izgājis ne "Formula Renault 3.5", ne arī GP2 skolu, bet uzreiz no F3 un GP3 ielēcis Formulā 1.