"Bokss pie mums izmirst," uzskata Briedis. "Ne visi psiholoģiski to var izdarīt, lai gan fiziski varētu. Ir grūti sagatavoties un iziet ringā. Ne velti ir teiciens: vari būt pasaules čempions boksā pa maisiem, bet ringā - nekā. Latvijā ringā latvieši ir mazākumā. Tā ir audzināšana, mentalitāte. Piemēram, Kaukāza tautām zēni cīnās kopš bērnības, viņu nacionālais sporta veids ir cīnīšanās, bet mums - hokejs, basketbols un tautas dejas."
Profesionālais bokss ir arī skatuve. "Citi dejo, taisa šova elementus. Es neesmu nekāds šovmenis," saka latvietis. "Uzskatu, ka vajag parādīt sevi ringā, nevis pirms tā. Ir jābūt džentlmenim. Amerikā pretinieki viens otru nolamā, aizvaino viņu mātes un brāļus. Tie ir psiholoģiskie gājieni, lai otrs kļūtu dusmīgs un agresīvs, tātad, lai nespētu sevi līdz galam kontrolēt. Ir bijušas situācijas, kad mani aizvaino. Atbildēšu ringā. Es daru."
Tagad viņš ir pasaules čempions IBA versijā, bet tā vēl nav augstākā virsotne. "Pusaudža gados septiņas reizes pēc kārtas biju Latvijas čempions, un tad domāju: esmu vislabākais, visspēcīgākais, nepieveicams. Bet tad dabūju nokautu, un notirinājās man tās zvaigznes lejā. Aizbraucu uz nometnēm ārvalstīs un sapratu, ka man šajā sporta veidā vēl tāls ceļš ejams, lai kļūtu par labāko bokseri pasaulē. Tagad man saka: o, tu esi zvaigzne! Es uzskatu, ka zvaigzne būsi tad, kad parādīsi visu, uz ko esi spējīgs. Kā, piemēram, brāļi Vitālijs un Vladimirs Kļičko," norāda Mairis Briedis. "Tiekšos uz saviem mērķiem boksā. Mani var apstādināt tikai mans ķermenis. Kamēr tas strādā un darbojas, es trenēšos un darīšu, ko vien varēšu. Un pēc tam, ja sanāks nopelnīt, vēlos palīdzēt Latvijai. Pilnveidot šo sporta veidu, izveidot boksa klubu un vēl daudz citu ko labu gribu izdarīt mūsu valstij, piemēram, veikt remontu kādā slimnīcā."
Izmantotie resursi:Žurnāls "Mājas Viesis"
