Eiropas līmeņa viesmīlību izjutu vēl dienu pirms spēles, kad kopā ar pārējiem Sportacentrs.com pārstāvjiem nesaņēmu uzaicinājumu uz pirmsspēles preses konferencēm. Iespējams, arī pārējiem medijiem nekāds aicinājums nebija atnācis, taču katram personīgi jautājis neesmu. Šeit gan jāatzīmē, ka Eirokausu pirmajās kārtās preses konferenču rīkošana [arī pēc spēles] nav obligāta. Pats biju ļoti pārsteigts, ka vienīgais Virslīgas klubs, kurš šogad nerīkoja pirmssezonas preses konferenci, pirms starta Čempionu līgā aizdomājās par šāda pasākuma nepieciešamību.
Spēles dienā kluba pārstāvis skaidroja, ka uzaicinājumu nesaņēmu tādēļ, ka biju nosūtījis akreditācijas pieteikumu uz veco kluba e-pastu. Ja kāds nezin, "Spartakam" šogad ir tapusi jauna mājaslapa, kurai tātad arī ir piesaistīta jaunā elektroniskā adrese. No savas puses atzīmētu, ka par gaidāmajiem mediju pasākumiem ir jāinformē ne tikai caur e-pastu, bet arī caur to pašu kluba mājaslapu. Tāpat vēlētos padalīties ar kluba vadības atbildi uz manu aizrādījumu par pirmssezonas prezentācijas nerīkošanu: "Liec mūs mierā! Esam taču pirmajā vietā turnīra tabulā, lai arī sastāvā nav neviena izlases futbolista!" Vēlāk sekoja vēl viens komentārs, kurš tika izteikts jau publiskā sarunā [ar aculieciniekiem]: "Arkādij, jums gadījumā nav problēmu ar aknām!? Pārāk daudz žults priekš jaunā puiša."
Labi, uz kādu laiku liksim preses konferences mierā un pāriesim pie pašas spēles. Uz spēli braucu vienā vilcienā kopa ar kādiem 20 kazahu studentiem, kuri bija apņēmības pilni atbalstīt savas valsts komandu. Jāsaka, ka viņiem tas godam izdevās! Spēles laikā jaunieši aktīvi vicināja kazahu karogus un kliedza: "Alga ["uz priekšu" - no kazahu val.], Astana! Tvumasi!"
Pie stadiona futbola interesentus sagaidīja diezgan savāds skats – Jūrmalas "Spartaks" pārdod biļetes uz spēli teltī… ar RFS kluba simboliku. Vēlāk uzzināju, ka jūrmalniekiem dienu pirms spēles tika piedāvāts iegādāties/izīrēt vienkāršu baltās krāsas telti par nieka 45 eiro. Taču šoreiz klubs izlēma ieekonomēt un par telti nemaksāt. Te gribētu atzīmēt faktu, ka abu klubu ģenerāldirektori [Maksims Krivuņecs un Edgars Gauračs] ir gājuši vienā klasē Rēzeknes 2. vidusskolā. Burvīga sagadīšanās, kas palīdzēja ietaupīt [te tiešām bez ironijas]! Vēl viena sagadīšanās, ka akreditācijas karti dabūju no jau sava bijušā klasesbiedra Riharda, kurš "Spartakā" pilda preses sekretāra funkcijas.
Mana cerība dzirdēt kāroto Čempionu līgas himnu izdzisa spēles informatora garajā stāstā par abu komandu sākumsastāviem. Lai arī to varēja dzirdēt tiešraidē, jāatgādina, ka spēles apmeklētāji saņēma paziņojumus par maiņām, brīdinājumiem un vārtu guvumu latviešu un krievu valodās. Medijiem atvēlētajā vietā bija iespēja nedaudz aprunāties ar kazahu žurnālistiem, kuru šajā spēlē bija pat vairāk nekā pašmāju mediju pārstāvju. Viņu bija pietiekoši daudz, lai varētu noīrēt mikroautobusu, ko kazahu mediju aroda meistari arī izdarīja. Ciemiņi bija pārsteigti, ka neviens latviešu žurnālists neapmeklēja "Spartaka" pirmsspēles preses konferenci, kā arī vairākkārt pārjautāja, vai tiešām neviens Latvijas mediju pārstāvis nedosies uz Astanu. Jo tur bez futbola būs arī Expo!
Mediju sarunās lēnā garā tika aizvadīts spēles puslaiks. Jevgeņijs Nerugals, šķiet, bija vienīgais, kurš lika skatītājiem atdzīvināties. Jā, visas spēles garumā slavas dziesmas Jūrmalas [vai arī Maskavas?] "Spartakam" dziedāja vietējie fani, kuriem uz Čempionu līgu bija neliels pastiprinājums no Jelgavas. Tomēr jāsaka, ka aktīvākajiem Jūrmalas kluba līdzjutējiem parastie skatītāji dziedāt līdzi nevēlējās.
Otrā puslaika sākumā parādījās cerību stariņš, ka "Spartakam" kaut kas minētajā spēlē var sanākt. Vairāki uzbrukumi, bumbas kontrole un pretinieku bezspēcība pie mūsu vārtiem. Uz kādu brīdi tas lika pavilkties arī spēles apmeklētājiem un ik pa reizei aplaudēt latviešu komandai. Apklusināja vietējos futbola entuziastus Patrika Tvumasi vārtu guvums, neilgi pēc kura skatītāju masas sāka raudzīties uz izejas pusi. Te gan jāuzslavē Slokas stadiona īpatnība, kas ļauj kādu laiku skatīties futbolu, vairs [vai vēl] neesot stadiona teritorijā. Spēles galotnē informators nāca klajā ar paziņojumu: "Pēcspēles preses konference notiks desmit minūtes pēc spēles preses konferencei atvēlētajā telpā stadiona VIP ložā."
Uzreiz pēc finālsvilpes devos uz šo maģisko vietu, vienu aci uzmetot notikumiem pašā VIP ložā. Starp vairākiem Latvijas Futbola federācijas darbiniekiem, goda viesiem un promenētiem ciemiņiem no Kazahstānas manīju arī futbola aģentu Marko Trabuki. Šis Kazahstānā dzimis, Šveicē izaugušais un Krievijā dzīvojošais itālietis [nu bet, protams, itālietis!] futbola kuluāros tiek saukts par iespējamo Jūrmalas "Spartaka" prezidentu. Skaidrs arī tas, ka jau tagad Trabuki ietekme uz Jūrmalas klubu ir ievērojama. Starp citu, šis allaž smaidīgais kungs divus mēnešus ir nostrādājis Astanas klubā par ģenerālmenedžeri.
Caurspīdīgajā preses konferences telpā mūs [spēli skatījos kopā ar vienā no iepriekšējiem rakstiem pieminēto Eduardu Petrovu] sagaidīja sašutuši kazahu žurnālisti: "Jūs esat vietējie? Kas te vispār notiek?" Izrādās, kazahiem nepatika, ka neilgi pirms preses konferences sākuma stadionā joprojām skaļi skan mūzika:- Kur ir Jūrmalas kluba pārstāvis!? Nupat mēs paši sabīdījām galdu un krēslus, kur sēdēs abu komandu treneri…- Nevajag brīnīties. Šeit tā ir ierasta lieta! (smaidu)- Kolhozs kaut kāds. Teikšu vairāk – tā ir absolūta necieņa pret mums!- Necieņa šeit ir ierasta lieta. (joprojām smaidu)- Kas tas par klubu, kas nevar parūpēties par galdu preses konferencei!?- Viņi nevar parūpēties par algu saviem futbolistiem, bet jūs te prasāt par galdu…- Tad mums tikai viens jautājums: kādā veidā "Spartaks" kļuva par čempionu!?
Līdz ar pēcspēles preses konferenču beigām Čempionu līga atvadījās no Jūrmalas. Lai arī sarakstīju te daudz negatīvā, beigās vēlētos atzīmēt arī pozitīvas lietas. Stadiona teritorijā aktīvi darbojās brīvprātīgo jauniešu brigāde, kas palīdzēja skatītājiem ātri iegādāties spēles biļetes un viegli atrast savu vietu tribīnē. Tāpat jāuzslavē vairākas ēdināšanas būdiņas – vienā pa ļoti izdevīgām cenām varēja iegādāties saldējuma kokteiļus un saldējums, ko uzreiz pēc spēles izmantoja kazahu žurnālistu brigāde. Vēl atzīmēšu, ka "Spartaks" šim mačam bija sagatavojis spēles programmiņu, kas Latvijas futbola klubiem [aiz retiem izņēmumiem "Audas", Rēzeknes un "Jelgavas" izskatā] ir unikāla lieta.
Pēc mača satiku ar kluba direktoru Spartaku Melkumjanu, kurš atzina, ka ir ļoti saguris, jo nav gulējis trīs naktis. Ļoti daudz spēka aizgāja, gatavojoties šai starptautiskā līmeņa spēlei. "Spartakam", atšķirībā no "Jelgavas" vai "Ventspils", ir minimāla pieredze Eirokausu spēļu organizēšanā. Tāpēc gribās ticēt, ka klubs ņems vērā kaut vai daļu no manis aprakstītajām nepilnībām, lai nākamgad būtu labāk. Viss mūsu futbols šobrīd mācās no savām kļūdām, valsts čempionu ieskaitot.
Sportacentrs.com no Jūrmalas, Latvija
