Pirms pusotra gada viedokļrakstā, LBS rīkotajās preses konferencēs un vēlāk – gadskārtējā biedru sapulcē – asi kritizēju LBS par novārtā atstāto Latvijas Sieviešu basketbola līgas saimniecību. Galvenais iebildums – nacionālais čempionāts reģionu pārstāvniecības ziņā nebija basketbola valsts cienīgs. Latvijas-Igaunijas līgā pērn startēja komandas tikai no divām valsts pilsētām – Liepājas un Rīgas.
Nedzirdi neko, neredzi neko, nesaki neko – un tevi nesadzirdēs. Šajā gadījumā notika otrādi. Ieriķu ielā atradās dzirdīgas ausis un redzīgas acis. Problēma tika apzināta un sākās risinājumu meklēšana. Rezultāts – nākamajā sezonā reģionu komandu skaits tika četrkāršots.
Pēc piecu gadu pārtraukuma līgā atgriezās Daugavpils Universitāte. Pirmo reizi – pateicoties vietējās pašvaldības un sporta skolas rūpīgajam darbam groza bumbas laukā – turnīram pieteicās BK “Saldus/Sporta skola”. LBS, pašvaldības un sporta spēļu skolas sadarbības rezultātā sacensībās debitēja 1999.-2002. gadā dzimušo Liepājas spēlētāju komanda.
Vairākus gadus notiek sarunas par iespējamo LSBL komandas atjaunošanu Ventspilī – Kurzemes pilsētā tā pastāvēja 1993.-1995. un 1998.-2007. gadā. Desmitiem meiteņu no reģioniem regulāri pulcējas U16 un U17 izlašu sabraukumos. “TTT juniorēs” spēlē meitenes no astoņām pilsētām.
Pozitīvo attīstību veicinājis fakts, ka Latvijas sieviešu izlasēm tagad ir savs direktors. Agrāk viena cilvēka pārraudzībā bija gan valstsvienības, gan 6-7 jauniešu izlases, savukārt pašlaik pienākumi deleģēti diviem cilvēkiem.
Jāizceļ vēl divas labas lietas. Pirmkārt, mērķtiecīgs atbalsts Latvijas U16 izlases startam Latvijas-Igaunijas līgā. Sākot no 2013. gada vasaras, kadetes vienmēr finišējušas Eiropas “Top 10” un divas reizes pēc kārtas – Latvijas rekords – kvalificējušās U17 Pasaules kausa izcīņai.
Otrkārt, divīziju sistēmas ieviešana. Tās pirmie aizmetņi bija vērojami jau 2014. gada sezonā – komandas pēc pirmā apļa rezultātiem tika sadalītas divās grupās. Šosezon komandas no pirmās dienas tika sadalītas divās divīzijās, oktobrī, novembrī un decembrī iegūstot vairāk līdzvērtīgu spēļu.
Katrām pārmaiņām ir cena. Pašreizējās reformas nav izņēmums – šogad nenotiek Jaunās sieviešu basketbola līgas spēles, Latvijas-Igaunijas līgas komandu uzturēšana palielina klubu izmaksas, daudziem iesaistītajiem pieaudzis veicamā darba apjoms.
Skaidrs, ka minētos procesus ietekmē gan demogrāfija (depopulācija jeb iedzīvotāju skaita sarukums), gan ekonomika, gan valsts un pašvaldību politika. Attaisnojumus iespējams meklēt bezgalīgi, kamēr kārtējās optimizācijas – vārds, ar kuru pamatot vajadzīgo sarukšanu – rezultātā paliksim bez nacionālajiem čempionātiem.
Atkārtošos, PR nevar aizvietot reālu rīcību – to spilgti pierāda notiekošais vairākās labi zināmās Latvijas pašvaldībās.
Viens no nākamajiem veicamajiem darbiem – turpināt domāt par cilvēkiem, kuru plecos uzkrauta lielākā nasta. Latvijas klubu galvenajiem treneriem.
Pašlaik LSBL komandu treneri atgādina “cilvēkus-orķestrus”. Bieži viņi veic vairāku cilvēku pienākumus, vienlaicīgi būdami stratēģi, audzinātāji, psihologi, menedžeri, nepieciešamības gadījumā – mediķi un šoferi.
Rīgas Stradiņa Universitātes treneris Aivars Vīnbergs strādā ar vairākām RSU sistēmas komandām. Pētera Višņeviča pārziņā jau vairākus gadus ir Saldus meiteņu basketbols. Irina un Nikolajs Romaņenko ir Daugavpils groza bumbas stūrakmeņi. “TTT junioru” treneris Ainārs Čukste vada “Rīdzenes” meiteņu komandas utt.
Katrs no viņiem ir paveicis ļoti daudz. Bez viņiem šogad nebūtu divu komandu, kuras startēs Pasaules kausa izcīņā. Viņu audzēknes mācās ASV, Kanādā, Francijā un Itālijā. Viņu uzaudzinātās spēlētājas profesionāli spēlē Spānijā, Polijā, Turcijā, Beļģijā, Vācijā un Libānā.
LSBL nolikumā aprakstītas vairākas situācijas, kuru iestāšanās rezultātā iespējams pārcelt nacionālā čempionāta spēles. Pirmkārt, klubu starts Eiropas kausa izcīņā (EuroCup Women) un Austrumeiropas Sieviešu basketbola līgā (EEWBL). Otrkārt, jaunatnes komandu piedalīšanās Eiropas jaunatnes basketbola līgā (EYBL). Treškārt, spēļu laiku saskaņošana TV translācijās.
Vajadzību ir daudz. Latvijas basketbola līga – tās pārziņā atrodas Latvijas Sieviešu basketbola līga – šosezon daudz nākusi pretī klubiem. Izmaiņas kalendārā veiktas teju katru nedēļu. Ņemot vērā, ka valstsvienībai nav jāstartē “EuroBasket Women 2019” kvalifikācijā, daudzas spēles rīkotas izlašu pārtraukumu laikā novembrī un februārī.
Sezonas gaitā notika divi misēkļi. Pirmais – decembrī nenotika sākotnēji plānotais un nolikuma pielikumā Nr. 4 aprakstītais Ziemassvētku kauss. Ņemot vērā, ka plānoto sacensību sportiskā nozīme nebija augsta – un daļēji pārklājās ar svētku brīvdienām – nav nekā negatīva faktā, ka turnīru nolēma atcelt. Nevienam tas īsti nebija vajadzīgs.
Otrais atgadījums notika martā. Kalendāra projektā kā regulārās sezonas noslēguma datums tika ierakstīts 18. marts, taču – daudzo pretimnākšanu rezultātā – sacensību norise otrajā divīzijā aizkavējās vienu nedēļu ilgāk.
Pirmās divīzijas pamatturnīrs beidzās plānotajā laikā, savukārt otrajā divīzijā “pāri palika” piecas spēles. Četras no tām tiks izspēlētas 24.-25. martā. Iznākums – nolikumā ierakstītās pārspēles par iekļūšanu LSBL “play-off” starp pirmās divīzijas piekto labāko Latvijas komandu (Latvijas Universitāte) un otrās divīzijas otro labāko Latvijas vienību (Latvijas U17 izlase) nenotiks.
Ieguvums – LSBL ceturtdaļfināli varēs sākties kalendāra projektā plānotajā laikā (27. martā). Iegūts ritmisks un labi saplānots izslēgšanas spēļu kalendārs.
Vēl viena neatrisināta lieta ir kalendāra nevienmērīgais plānojums. Piemēram, “Liepājas Papīram” (agrāk startēja ar “Vega 1/Liepāja” vārdu) pirms gada bija 45 dienu pārtraukums. Pirmais aplis komandai beidzās 2016. gada 7. decembrī, bet “Top 4” turnīrs sākās...2017. gada 21. janvārī.
Šoziem Liepājas pauze bija 32 dienas (2017. gada 9. decembris – 2018. gada 10. janvāris). Jā, janvāra sākumā Liepājā notika Austrumeiropas līgas sabraukums, taču tik un tā...
RSU pirms gada bija 24 dienu pārtraukums (2016. gada 14. decembris – 2017. gada 7. janvāris), bet Latvijas Universitātei 28 dienas (2016. gada 18. decembris – 2017. gada 15. janvāris). Šosezon – attiecīgi 32 un 25 dienas. Vidū – Ziemassvētki, Jaunais gads un Baltijas jūras kauss.
