- Emocijām norimstot, kādi ir secinājumi par piektdienas spēli?- Skaidrs, ka ar rezultātu nevaram būt apmierināti. Futbols un sports kopumā tomēr ir rezultātu bizness, kur rezultāts ir galvenais. Bet noteikti nevarētu iet un kādu kritizēt, vai pārmest, ka kāds neizdarīja visu, ko attiecīgajā dienā droši vien bija spējīgs izdarīt. Ir lietas, ko uzlabot, bet bija arī ļoti daudz pozitīvu momentu.
- No malas šķita, ka jau pirms otrajiem vārtiem pamazām tomēr lūzām. Tāpat šķita arī laukumā?- Domāju, ka pēc otrajiem vārtiem varētu tā būt. Pirmie vārti bija tādi, ka portugāļu lielajai zvaigznei bija iemontēts kas tāds, kas pievelk bumbu. Un otrie vārti vispār bija tādi, ka likās, ka visas zvaigznes ir viņa pusē. Par trešajiem vārtiem skaidrs – mēs ar Andri [Vaņinu] paši izdomājām muļķīgu momentu. Tam īsti nekāda attaisnojuma nav, izņemot to, ka mēs attiecīgajā spēles epizodē nospēlējām neadekvāti.
- Trešos vārtus esi noskatījies ierakstā?- Nē, neesmu, bet tie, pieņemu, ir principā vienkārši, lai pats sev arī bez video apskatīšanās varētu izteikt kādus pārmetumus.
- Bet tomēr tajā epizodē Andrim piespēle nebija jādod vispār vai bija jādod uz ērto pusi? [Pati piespēle bija uz kreiso kāju, taču Gorkšs tobrīd bija ar seju pret saviem vārtiem un no kreisās puses jau skrēja Andrē Silva, piespiezdams bumbu pārlikt uz labo kāju]- Domāju, ka nav tur ko īpaši analizēt. Mēs abi divi attiecīgajā spēles epizodē nospēlējām ne tajā labākajā veidā.
- Tajā epizodē mēģināji apspēlēt pretinieku vai vienkārši neizdevās pirmais pieskāriens?- (Domā) Tā grūti pateikt. Lai uz to atbildētu un analizētu, tad gan moments būtu jāredz no malas. Taču domāju, ka apstāšos pie sava iepriekšējā komentāra. Manuprāt, man spēlētājs bija otrā pusē, un es tā īsti uz to pusi bumbu nemaz nevarēju pieņemt. No tā arī tas viss sākās.
- Vārds "patīk" gan jau nebūtu pats atbilstošākais, runājot par zaudējumiem ar -3, tomēr kura no spēlēm pret Portugāli tev pašam likās labāka?- Nerunāšu par saturu, jo tas no manas puses būtu mazliet nekorekti. Abas spēles bija ļoti interesantas tieši līdzjutējiem, un skaidrs, ka otrā spēle man bija tuvāka tieši ar to, ka spēlējām mājās un ka tas bija tāds notikums, par kuru mēs varam par futbolu runāt arī tādā pozitīvākā gaisotnē. Varbūt ne rezultāta ziņā, bet tieši skatītāji, atmosfēra, laukuma kvalitāte, paša stadiona sagatavotība spēlei. Domāju, ka pēc visa tā, kas bija noticis iepriekšējos mēnešos pirms spēles, tas bija tāds pozitīvu emociju kopums futbolam. Varbūt, ka to skatītāju daudzums bija tāds, pateicoties tam, ka bija ieradušies Eiropas čempioni, bet tas parādīja arī to, ka publikai futbols interesē. Un mums jādara viss, lai šāda atmosfēra būtu ne tikai pret Eiropas čempioniem.
- Kā vērtē sava aizsardzības pārinieka Koļesova un arī pārējo debitantu sniegumu?- Domāju, ka tas viņiem noteikti ir fantastisks notikums. Fantastiska spēle, kurā debitēt. Kā smējos, ja debitē tādā spēlē, tad pēc tam jāgaida, ka katra spēle būs šāda lieluma. Vēl pirms šī sasaukuma teicu, ka šis izsaukums džekiem ir liels avanss, bet katram, arī man, pieredzējušajam spēlētājam kādreiz karjerā ir doti kādi avansi. Domāju un ceru, ka tas viņiem palīdzēs augt un progresēt gan kā futbolistiem, gan kā personībām. Un to arī viņiem novēlu, lai šis būtu tikai sākums.
