Šis ir laiks, kad gluži kā pagātnes rēgi atkal parādās piecu basketbolistu uzvārdi, kuri 2009. gada rudenī izpelnījās Latvijas basketbola grēkāžu lomu. Par Kristapu Valteru it tā visam būtu jābūt skaidram - viņam diskvalifikācija ir spēkā vēl līdz 2012. gada septembra beigām, kad Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs jau būs beidzies, taču nu jau tiek runāts par soda mīkstināšanu.
Armands Šķēle jau šovasar varēs palīdzēt valstsvienībai. Ja beidzot viss būs kārtībā ar veselību, tad izlasē būs arī Kaspars Bērziņš, bet Kasparu Kambalu izlases galvenais treneris jau pagājušajā vasarā atzina par nederīgu tā brīža komandas modelim. No «Gdaņskas piecīšiem» paliek vēl Andris Biedriņš, bet aiz viņa vārda seko daudzpunkte, trīs jautājuma zīmes, atkal daudzpunkte un dziļa nopūta...
Ir tikai loģiski, ka Bagatskis, būdams valstsvienības galvenais treneris, komandā vēlas redzēt visus labākos, jo no viņa taču prasīs rezultātu. Turklāt atšķirībā no pieciem skaistiem zaudējumiem pret Eiropas basketbola lielvalstīm netikšanu uz kontinenta finālturnīru no apakšgrupas, kurā ir Gruzija, Bosnija un Hercegovina, Rumānija un Nīderlande, var nesaprast ne tikai līdzjutēji.
Pērn bija vienkāršāk. Veselais saprāts teica priekšā, ka pieci zaudējumi Šauļos būtu visai loģiska bilance, tādēļ ar pieejamajiem resursiem vajadzēja izspiest vismaz cienīgu pretestību grandiem. Tas godam izdevās. Bet šogad būs vajadzīgas uzvaras, turklāt jau tagad ir skaidrs, ka vismaz četrās spēlēs tās nāks ļoti grūti.
Pagājušajā rudenī izlasei savainojuma dēļ nevarēja palīdzēt arī Kristaps Janičenoks. Lai gan gribētos iebilst, ka viņš nav ierindojams 2009. gada sastāva grēkāžu sarakstā, tomēr Kristaps pats allaž uzsver - mēs bijām komanda, tādēļ atsevišķu vainīgo nav. Šajā pavasarī Bagatskis jau ir uzrunājis Janičenoku un piebildis, ka atbildi vēlas saņemt līdz maija beigām. Šobrīd Kristaps nesaka ne «jā», ne «nē» - tas ir saprotams, jo sezona vēl turpinās un svarīgākie mači tikai priekšā, taču viņa teiktajā var sadzirdēt variācijas par tēmu «jā, bet...», kurās der ieklausīties.
«Skatīšos kas un kā. Principā, jaunie spēlētāji pagājušajā gadā labi nospēlēja. Protams, ja viens vai divi veterāni, par kādu nu jau varu uzskatīt arī sevi, papildina sastāvu, tas var dot kaut ko pozitīvu. Taču, ja atkal nāktu atpakaļ visi vecie, tas nebūtu īsti godīgi pret jaunajiem, kuri patiešām spēlēja labi,» uzskata Janičenoks.
«Valters, Šķēle, Kambala... Ja viņi tagad atgrieztos valstsvienībā, tas nebūtu godīgi pret tiem čaļiem, kas cīnījās Šauļos. Manuprāt, jaunie spēlētāji pierādīja, ka viņi ir gana meistarīgi, lai spēlētu izlasē. Domāju, ka no šiem jaunajiem basketbolistiem var būvēt komandu. Man patīk komandas, kuras palēnām izaug par nopietnu spēku. Turklāt arī trenerim ar šādiem spēlētājiem ir vieglāk strādāt, nevis ar tiem, kuri tika iecelti grēkāžu lomā,» norāda Kristaps.
Ja nu līdzīgās domās šogad būs arī Jānis Blūms, kuram nesen apritēja 30 gadi un kurš šosezon zaudējis «dzelzs veča» statusu, savainojumu dēļ izlaižot ne mazums spēļu. Tāpat ir skaidrs, ka izlasei traumas dēļ nevarēs palīdzēt arī Dairis Bertāns.
Bagatskim šī vasara solās kļūt par vēl sarežģītāku pārbaudījumu nekā pērn. Tas gan nenozīmē, ka viņš ar to netiks galā. Būs interesanti.
Tweet
