36 gadus vecais uzbrucējs Gatis Kalniņš uzskatāms par slavenāko Valmieras dēlu Latvijas futbolā. Pēc karjeras uzsākšanas dzimtajā pilsētā 2000. gadā, Kalniņš 2002. gadā pārcēlās uz "Skonto", kuras rindās kļuva par Latvijas futbola Virslīgas pamatvērtību un Latvijas valstsvienības spēlētāju. Pēdējās piecas sezonas uzbrucējs pavadīja "Metta/LU" komandas krāsās, bet, tuvojoties karjeras noslēgumam, Kalniņš izmantojis iespēju atgriezties mājās, lai palīdzētu savas dzimtās pilsētas komandai cīnīties Virslīgas čempionātā. Jaunās sezonas priekšvakarā Sportacentrs.com aprunājās ar Kalniņu par "Valmiera Glass/ViA" gatavību sezonas startam.
Tūlīt jau klāt Virslīgas sezona, bet vispirms gribu jautāt par aizvadīto Virslīgas kausu. Kā vari novērtēt šīs trīs aizvadītās spēles, kādu sniegumu komanda parādīja?Skaidrs, ka komanda vēl nav parādījusi optimālo sniegumu. Tam ir dažādi objektīvi iemesli: gan sastāva selekcija, gan traumas, gan treniņapstākļi. Sagatavošanās posmā bija Latvijas apstākļiem nelabvēlīga ziema. Treniņprocess notika ārā uz ledaina laukuma, tādēļ tur pat objektīvi nebija iespējams parādīt labāko sniegumu. Sezonas pirmajās spēles mums vēl vajadzēs adaptēties Virslīgas ātrumiem un arī pielikt pašiem kā komandai.
Šogad vienīgie no Virslīgas skaitīsities amatieru statusā. Cik daudz laika komanda velta treniņiem?Komanda principā trenējas pēc profesionāļu standartiem. Ir noteikti treniņi katru dienu. Skaidrs, ka pēc spēlēm ir atjaunošanās treniņi vai brīvdiena. Treniņapstākļi ir nodrošināti tādi, lai tie būtu gluži kā profesionālai komandai.
Kā ir ar Valmieras komandas piesaistītajiem ārzemniekiem? Cik daudz viņus esi redzējis un kā viņi izskatās?Situācija pagaidām ir neskaidra. Par vienu vai diviem varbūt ir lielāka skaidrība, bet ir pat tādi, kuri vēl nav atbraukuši. Es tās juridiskās lietas nepārzinu, jo ir it kā pieteikti, bet vēl nav bijuši. Tas nav nekas jauns Latvijas futbola praksē. Tā kā ne visi ir redzēti. Es ar viņiem kā spēlētājiem nerēķinos. Ja viņi būs interesanti un komandai kaut kādu labumu varēs dot, tad noteikti parādīsies. Bet, ja viņi būs līdzīgi vietējiem spēlētājiem vai tikai drusciņ labāki, tad, visticamāk, viņu komandā nebūs. Ja acīmredzamu pienesumu viņi var dot gan spēlēs, gan treniņos, lai vietējais spēlētājs varētu progresēt, tad jā. Pretējā gadījumā viņu nebūs.
Valmieras spēlētājus esi iepazinis, ar "Mettu" spēlējot pret viņiem pārspēlēs, pērn arī Latvijas kausā aizvadījāt savstarpējo spēli. Tagad, trenējoties kopā, kā vari novērtēt, cik gatavi solim uz Virslīgu ir Valmieras jaunie puiši?Skaidrs, ka tas profesionālajā sportā ir visgrūtākais solis, ko spert. Tomēr jaunajiem spēlētājiem ir tā priekšrocība, ka, ja viņiem ir lemts un dota iespēja adaptēties, tad to viņi var izdarīt visai ātri. Ir dzirdēts termins, ka spēlētājs "izšauj". Domāju, ir dota ļoti laba platforma un iespēja kādam jaunajam arī "izšaut". Vajag nostabilizēties līgā, sajust to ātrumu un adaptēties. Nekas kosmisks tur nav. Skatos ar optimismu, jo vietējie puiši ir ļoti interesanti. Skaidrs, ka ir līmeņa atšķirības. To parādīja arī ziemas kauss. Tā pati spēle pret "Mettu" un "Riga" parādīja, ka ir taktiskās lietas, pie kurām jāpiestrādā treneriem, lai pieietu katram pretiniekam nedaudz citādāk. Iespēja ir, tā tikai jāizmanto.
Iepriekšējās sezonās kā viena no 1. līgas favorītēm Valmiera spēlēja ļoti skatāmu, fiziski spēcīgu futbolu. Vai šogad Virslīgā netiks piekopta tā ierastā pastarīšu lieta, uzliekot "autobusu" aizmugurē un nedomājot par skriešanu uz priekšu?Tas vienmēr ir tāds jutīgs jautājums. No vienas puses, varam spēlēt skatāmu, atklātu futbolu, bet redzējām, kas notika spēlē pret "Mettu". Mēģinājām tā spēlēt, bet pretinieki meistarīgi izmantoja tās zonas, kas rodas, tā spēlējot. Skaidrs, ka rezultāta ziņā tāds "autobuss" varbūt ir izdevīgāks. Domāju, ka ir jāmeklē vidusceļš starp aizsardzību un mēģinājumiem spēlēt, ko mēs noteikti darīsim. Man personīgi nebūs interesanti, ja mēs tikai mēģināsim aizsargāties. Tas tagad būtu Latvijas futbola izlases līmenī aktuāli - pretuzbrukumu futbols (iesmejas). Mēs mēģināsim atrast spēlētājus, kas ir piemēroti tādam futbolam. Domāju, ka neatteiksimies no tā, ka varam saspēlēties. Esmu ievērojis, ka Valmierā it kā nemanāmu, bet tomēr nozīmīgu labumu devis minifutbols. Spēlētāji māk tās mazās piespēles, māk saspēlēties mazā laukumā. Tas man bija jaunums. Kā jau teicu, ja spēlētāji spēs adaptēties, tad kādā spēlē, kādā mača epizodē vai spēles nogrieznī to varam pielietot.
Par šo pastarīšu statusu runājot, skaidrs, ka būs jācīnās pa turnīra tabulas lejas galu. Vai no pašu komandas viedokļa tas pat nav izdevīgi, ka pretinieki nenovērtē, ierodoties uz spēlēm ar domu, ka nu tik pārbrauks pāri? Vai paši gribat, lai pretinieki ļoti respektē un ierodas gatavi cīņai?Principā šobrīd esam labā situācijā, domājot par šo jautājumu. Mēs pilnīgi noteikti gatavojamies nopietni katrai spēlei. Nākamā spēle lielai daļai spēlētāju būs liels notikums. Protams, jāskatās, lai viņi nepārdeg un nepārnervozējas. Tādā ziņā noteikti būs daļa pretinieku spēlētāju, kuri varbūt nevis apzināti, bet neapzināti padomās: "Kas tad tur ir, pirmā līga, neviens spēlētājs klāt nav pienācis, varbūt, viens vai divi? Nu nē, viņi tak nav spējīgi." Tas viedoklis, ka plaisa ir tik milzīga starp Virslīgu un 1. līgu, var mums dot kādu labumu atsevišķās spēlēs, it sevišķi tagad sezonas sākumā.
Kāds būtu tavs aicinājums komandas līdzjutējiem? Kāpēc nākt uz Valmieras komandas spēlēm?Tās ir tradīcijas Valmierā. Kopš sevi atceros, vienmēr tribīnēs ir bijuši skatītāji. Viņi var saukt saukļus un darīt vēl kaut ko, bet vienmēr viņi ir cēlušies un krituši par savu komandu. Sagaidu, ka fani nāks un atbalstīs komandu Valmierā, tā tas allaž ir bijis. Valmierā augstākās līgas futbola nav bijis sen, un kā pilsēta tā nav izlutināta ar tik daudziem augstākā līmeņa sporta notikumiem, lai gan Valmierā sports vienmēr ir bijis labā līmenī arī citos sporta veidos. Latvijas futbolam to vajadzētu izmantot, ka ir tāda pilsēta, un vajadzētu censties nostabilizēt Valmieras komandu Virslīgā, lai veidotu to par pamatvērtību, nevis tikai atgrieztos uz vienu vai divām sezonām.
