"Pēc iepriekšējām vēlēšanām bija skaidrs, ka gribu turpināt cīnīties un īstenot mērķus, par kuriem biju runājis. Divu gadu laikā mana ir pieredze ir kļuvusi vēl lielāka," stāstīja Krišjānis Kļaviņš. Viņš uzskata – ja būtu noticis aizklātais balsojums, pastāvētu diezgan liela iespēja, ka Guntis Indriksons pamestu amatu un viņa vietā stātos Kļaviņš.
"Lai sasniegtu vēlamo balsojumu, visi līdzekļi ir labi – sarkano līniju nav. Mans redzējums par to, kā futbolam jāattīstās, krasi atšķiras no Indriksona kunga taktikas. Vēlos, lai futbols būtu plaukstošs un atvērts sporta veids, kurā iespēja darboties būtu ikvienam, neatkarīgi no lojalitātes Futbola federācijas vadībai. Klubu vadītāji baidās atklāti paust uzskatus. Šādā gaisotnē, kad 2016. gada kongresā pietrūka nieka 13 balsu, lai par prezidentu balsotu aizklāti, pašu vēlēšanu rezultāts jau bija formalitāte."
"Ir jāmaina attieksme pret saviem 117 biedriem. Biedriem nav jābūt lūdzējiem, viņi ir prioritāte. Un darbiniekiem un vadībai ir jāstrādā biedru labā, nevis otrādi. Piemēram, pašreizējās telpas LFF īrē Olimpiskajā sporta centrā par 120 000 eiro gadā. Par tādu naudu jau var privātmāju uzcelt. Esmu pārliecināts, ka ir iespējams daudz racionālāks risinājums, kas atbilstu biedru interesēm un ļautu netērēt naudu bezjēdzīgi," skaidroja Kļaviņš.
"Varu piedāvāt desmit gadu pieredzi sporta menedžmentā. Zinu, kā ir ieguldīt sportā savu, paša nopelnītu, nevis svešu naudu, kā taupīt un kā nodrošināt aklātu darbību. Es iestājos par to, lai ir absolūta pārredzamība visam, kas notiek LFF. Futbolam Latvijā ir vairāk naudas nekā citiem sporta veidiem, tomēr basketbolā un hokejā ar mazākiem budžetiem ir labāki sasniegumi. Tas nozīmē, ka kaut kas nefunkcionē kā vajag," norādīja Kļaviņš. Vienlaikus pār viņa vārdu jau ilgi vēlusies aizdomu ēna sakarā ar spēļu sarunāšanu un totalizatoriem.
"Jā, 2005. gadā par mani šādas baumas izplatīja tie, kam nepatika, ka man ir savs, atšķirīgs viedokli par notiekošo futbolā. Tomēr neviens no baumotājiem nez kāpēc tā arī neaizgāja līdz tiesībsargājošajām iestādēm ar kādiem pierādījumiem. Mēs tomēr dzīvojam tiesiskā valstī, un ja ir aizdomas par pārkāpumiem, par tiem jāziņo policijai, nevis medijiem, jo tad seko izmeklēšana un tiesa. Pret mani nekad nav izvirzīta pat viena apsūdzība un LFF nav veikusi nekādu izmeklēšanu, jo viss stāsts ir izdomāts."
Izmantotie resursi:"Sporta Avīze"
