Maija vidū Anete laboja 2015. gadā sasniegto personisko rekordu (60,01) par vairāk nekā 80 centimetriem (60,83), bet pagājušajā nedēļā turpat, Ogres stadionā starptautiskajās SELL studentu spēlēs šķēpu raidīja 61,60 metrus tālu, izpildot pasaules čempionāta normatīvu (61,40). Vai šāds sezonas sākums ir pārsteigums tikai sporta vērotājiem vai arī pašai šķēpmetējai?
"Tas ir pārsteidzis arī mani, pat ļoti. Gaidīju metienus 59-60 metru robežās, taču negaidīju, ka jau tik ātri izdosies uzmest pasaules čempionāta normatīvu," neslēpj Kociņa. "Tas gan bija viens no maniem mērķiem. Zināju, ka pēc nometnes sportiskā forma man ir laba. Vairāk nekā pusotrs metrs klāt pie personiskā rekorda nav maz, tomēr es teiktu, ka tas ir normāli, jo pagājušajā sezonā labot personisko man neizdevās. Domāju, ka tā nebija pēdējā reize, kad šogad laboju personisko rekordu. Šis ir mans gads. Esmu ievērojusi, ka nepāra gadi ir man veiksmīgi."
Abi tālākie metieni šosezon izpildīti Ogrē, bet ceturtdien "Rīgas kausos" ar 59,07 metrus tālu metienu Anete ieguva otro vietu. ""Rīgas kausos" rezultātu sabojāja tehniskais izpildījums. Gribējās kaut vai centimetru tikt pāri 60 metru robežai. Bet, kā teica trenere, arī 59 metri nav slikts rezultāts. Jāņem vērā, ka trīs nedēļu laikā bijušas trīs sacensības."
"Normatīva izpilde psiholoģiski atvieglo sezonas turpinājumu, taču pasaules čempionāts nav mans šīs sezonas galvenais starts. Svarīgākie mači būs Eiropas U23 čempionāts jūlija vidū Polijā. Tur man būs lielāka iespēja cīnīties par augstām vietām, lai gan konkurence tur nebūs mazāka, jo sezonas līdere pasaulē (turciete Eda Tugsuza - 67,21) būs manā vecuma grupā. Viņa ir gadu jaunāka par mani," norāda Kociņa.
Tugsuza "Rīgas kausos" izcīnīja uzvaru ar 63,83 metrus tālu metienu. Vai tā bija kā psiholoģiska pļauka Anetei pirms Eiropas U23 čempionāta? "Trenere jau mani sūtīja iet lasīt sēnes," smejas šķēpmetēja. "Patiesībā jau viņa mani vienmēr uzmundrina. Pirmajās divās sacensībās man vispār nebija uztraukuma, atbraucu kā uz treniņu. Šodien mazliet bija stresiņš kājās, tādēļ neiznāca arī tehniskais izpildījums. Laikam jau pati no sevis vairāk gaidīju, klātienē vēroja gan vecāki un draugi, gan mana pirmā trenere Rasma Turka."
"Īstenībā pie abām divām," jautāta, pie kuras treneres - Valentīnas Eidukas vai Indras Eversones - viņa pašlaik trenējas, atbild Anete. "Eiduka nevarēja aizbraukt uz nometni Portugālē, tādēļ sezonai sagatavojos Eversones vadībā. Ziemas periods sanāca ļoti saraustīts, jo daudz nācās izlaist slimošanas dēļ. Pat vairs nevaru saskaitīt, cik reizes bija paaugstināta temperatūra vai angīna. Tāpēc nezināju, ko gaidīt no sezonas sākuma. Likās, vai būs ļoti slikti vai ļoti labi, jo nometne Portugālē izdevās ļoti laba."
"Eiduka ir klāt treniņos. Šobrīd ir ļoti daudz treniņu bāzes - Latvijas Olimpiskā vienība un "Elektrum" olimpiskais centrs, bet mest braucam uz Ogri un Talsiem. Tāpēc arī sacensībās Ogrē jutos kā treniņā. Pazīstams stadions, zini, kur ir tava marka," stāsta Kociņa.
Pēc dažām sezonām "lielā trijnieka" - Madaras Palameikas, Sintas Sprudzānes un Līnas Mūzes - ēnā šogad Anetei ir izdevies sevi pieteikt kā pilntiesīgu konkurenti. Turklāt vismaz uz laiku no trijnieka izkāpusi Sinta, kura gaida nākam pasaulē savu otro atvasi. "Bija mazliet skumji, ka biju ceturtā un paliku aiz strīpas gan pērn, gan pirms diviem gadiem. Tāpēc šogad ļoti gribēju izpildīt pasaules čempionāta normatīvu. Pirms iepriekšējām sacensībām teicu, ka braucu pēc normatīva, un tā arī notika. Londonā vēl nekad neesmu bijusi, taču mani vilina tas, ka tur notika olimpiskās spēles. Esmu pārliecināta, ka man tur patiks."
