Mihails Koņevs, "Riga" galvenā trenera pienākumu izpildītājs [krievu speciālists Perevertailo formalitāšu dēļ vēl nav : "Mums tā nebija viegla spēle - fiziskā ziņā un tādā ziņā, ka pirms divām dienām [patiesībā trim - aut.] bijām aizvadījuši sarežģītu spēli Jelgavā, kur bija ļoti daudz divcīņu. Bet it sevišķi nebija viegli psiholoģiskā ziņā, jo pirmo spēli uzvarējām ar 2:0 - baidījāmies, ka puiši izies laukumā ar apziņu, ka jau esam tikuši tālāk. Un tomēr bija arī spiediena sajūta, kas izpaudās pirmajās minūtēs - varējām gūt vārtus, kad Apajevs varēja izšķirt dueļa likteni, taču tā vietā ielaidām 5. minūtē un pēc tam no mūsu puses bija nervoza spēle. Bija lietas, kas nesanāca. Mēs mazliet pamainījām spēles struktūru - Apajevs ar Šabalu spēlēja priekšā, mainoties savā starpā. Tas nedeva labumu - mums negāja cauri tālās piespēles, kuras cerējam efektīvi izmantot, ņemot vērā Apajeva ātrumu. Pārtraukumā labi pārbūvējām spēli un labi, ka guvām šos ātros vārtus. Kovaļovs iesita un pēc šī gola spēle nomierinājās un, domāju, pēc tam komandas jau vienkārši formāli novadīja maču līdz galam. Esam ļoti priecīgi, ka uzvarējām un iekļuvām finālā. Komandai ir noteikts mērķis iegūt kausu. Labi, ka iztikām bez kartītēm un traumām. Gatavosimies Virslīgas cīņai ar Babīti, bet turpat jau tuvumā būs arī kausa fināls."
Mareks Zubs, "Spartaka" galvenais treneris: "Vēlējāmies sagādāt interesantu pēcpusdienu šeit Jūrmalā. Mēs plānojām gūt ātrus vārtus, pēc tam otrā puslaika sākumā otros vārtus un tad no šī brīža spēle būtu interesanta [smaida]. Taču sanāca tā, ka vēl pat nepaguvu ieņemt savu vietu uz rezervistu soliņa, kad jau, var teikt, bijām ārā no turnīra [Kovaļovs guva vārtus otrā puslaika 21. sekundē - aut.]. Dažreiz gadās, kad viena rupja kļūda izšķir divu spēļu summāro iznākumu. Mums svarīgākais šodien bija nespēlēt papildlaiku, nenopelnīt traumas. Protams, mēs nedaudz cīnījāmies - kā jau minēju, gribējām interesantu pēcpusdienu, - bet mēs primāri koncentrējamies tomēr čempionātam. Pēc pirmās spēles Rīgā bija skaidrs, ka mums šajā situācijā klāsies grūti, spēlējot ik pa trim dienām. Kā to bieži atkārtoju, mums nav pilnas spēlētāju grupas, tā ka ikviens futbolists mums ir svarīgs. Tāpēc, kad šodien viss kļuva skaidrs, izlaidu laukumā puišus, kuriem iepriekš vai nu bija veselības problēmas vai kuri regulāri sēdēja uz rezervistu soliņa - tas viņiem bija kā pārbaudījums, jo neviens nezina, kas notiks nākotnē. Apsveicu "Riga" - tagad sekosim, kā viņiem klāsies finālā. Savukārt mēs sākam domāt par svētdienas spēli pret "Ventspili"."
Tātad, kad Gauračs un Pušņakovs nonāca malā, jūs padevāties?Zubs: "Jā, es viņus noņēmu no laukuma, jo viņi ir svarīgi spēlētāji un vienkārši nevēlējos riskēt ar viņiem."
Kurā brīdī "Spartakam" viss bija beidzies?Zubs: "Protams, kad viņi iesita pirmos vārtus. Protams, varēja turpināt cīņu, turēt labāko vienpadsmitnieku laukumā, taču es pazīstu savus spēlētājus, vismaz es tā ceru, un uzskatīju, ka [paturot labākos laukumā] būtu par daudz riska. Mums bija jāgūst vēl vismaz trīs vārti... Atkārtošos, kausa izcīņa šai brīdī mums nebija nozīmīga. Koncentrējamies līgas mačam."
Kazačoks joprojām ir gados jauns futbolists, viņš katrā mačā aizvada 90 minūtes. Vai viņš ir spējīgs tādām slodzēm?Zubs: "Man ir jāizvēlas futbolisti, kuriem jānospēlē visas 90 minūtes. Ja man būtu pieejams vairāk maiņu, es nomainītu, piemēram, to pašu Kazačoku, arī Ženu Kozlovu. Viņi aizvada gandrīz visas spēles pilnībā. Taču manā rīcībā ir tikai trīs maiņas."
Kāpēc Simunovičs spēlēja kā balsta pussargs un Kozeka kā centra aizsargs, nevis otrādi?Zubs: "Dažas pēdējās dienas Mihadjuks bija saslimis un viņš nevarēja spēlēt. Un citu opciju man nebija. Jā, Simunovičs varēja spēlēt kā centra aizsargs, taču nolēmām pārbaudīt Kozeku pēc ilga traumas perioda. Viņš šodien pirmo reizi spēlēja pamatsastāvā."
"Spartakam" viens centra aizsargs bija ļoti maziņš [Kozeka], otrs ļoti garš [Stuglis]. Mēģinājāt kaut kā to izmantot?Koņevs: "Mēs paredzējām, ka spēlēs Mihadjuks. Apajevs spēlēja tīro uzbrucēju, bet Šabala spēlēja zem viņa, taču viņiem nepārtraukti bija jāmainās - vienam bija jāiet aizsargu virzienā, savukārt, spēlējot aizsardzībā, abiem bija jānosēžas. Vairāk cerējām, ka noķersim "Spartaku" pretuzbrukumā uz kādas tālās piespēles aiz mugurām rēķina. Pretinieku aizsargu augumam šeit nebija nozīmes - vienkārši cerējām uz Apajeva ātrumu un viņa spēju aizmukt. Līdzīgi kā tas notika Šabalas vārtu guvumā. Bet principā šis nodoms nenostrādāja - pirmkārt, "Spartaks" centrā neļāva izdarīt mērķtiecības piespēles un spēlēja blīvi, otrkārt, visas piespēles sanāca garā Stugļa virzienā un viņš vairāk nekā pusi bumbu sita atpakaļ laukumā."
Litvinskis izgāja malējā pussarga pozīcijā. Viņš var spēlēt šajā pozīcijā?Koņevs: "Mēs vienkārši devām iespēju viņam uzspēlēt. Puisis mūsu sastāvā spēlēja visu laiku, kamēr Timofejevs bija traumēts. Litvinskis ļoti neslikti izskatījās un pirms katra mača mēs apsvērām iespēju Litvinski likt pamatsastāvā. Taču visas šīs spēles bija tik svarīgas, ka nenosvērāmies par labu aizsardzības līnijas mainīšanai. Šodien, laižot viņu laukumā uz maiņu, tā nebija gluži dāvana, bet drīzāk atzinība. Domāju, ka viņš noteikti spēlēs nākamajā spēlē pret "Babīti". Turklāt mums tagad tāda politika - iesaistīt visus, kas ir komandā. Turklāt spēļu grafiks tagad saspringts - sanāk astoņas spēles 23-24 dienās, jāspēlē katru trešo dienu. Slodzes jāizlīdzina. Tāpēc Litvinskis izgāja laukumā. Jā, viņš šodien spēlēja citā pozīcijā - gribējām mainīt pret malējo aizsargu, taču, tā kā Šabala iepriekšējā mačā tika spēcīgi savainots un jebkura jauna sadursme varēja beigties bēdīgi, tad nomainījām viņu."
Kad vispār kļuva skaidrs, ka Šabala šodien varēs spēlēt?Koņevs: "Nākamajā dienā viņš pie mums atnāca, mēs aprunājāmies. Viss bija atkarīgs no viņa. Seja sāka labi dzīt, ļoti labi pastrādāja ārsti, pielietoja dažādus losjonus. Kļuva labāk. Vienīgi pie standartiem pie mūsu vārtiem parasti uzbrukumā gaidīja ātrais Apajevs, bet šodien mēs samainījām vietām, lai Šabala gadījumā nesaņemtu sitienu pa seju. Uzskatu, ka Vaļera parādīja raksturu, izejot laukumā šādā spēlē. Jelgavā, ja sitiens pa seju būtu pāris centimetrus uz citu pusi, būtu ļoti nopietni. Tur gan deguns, gan acs... viens buča korķis trāpīja acs rajonā. Paldies Dievam vēl, ka tā."
Pēc spēles Jelgavā bija daudz emociju. Jūs vēlreiz apskatījāties pilno video? Kādi secinājumi radās? Šabalu, jūsuprāt, apzināti mēģināja traumēt? Punculam bija jāparāda sarkanā kartīte?Koņevs: "Ziniet, nekomentēšu to pēcspēles preses konferenci, kad visi tikai atkārtoja "Punculs, Punculs". Pirmkārt, kā pretinieku komanda spēlēja visu spēli? Tas ir vienkārši... Ja apskatās tīri tās epizodes, tad Punculs, pirmkārt, neredzēja - viņš stiepās pēc bumbas no aizmugures. Bija redzams, ka šis sitiens nav tīšs. Jā, tiesnesis varēja parādīt sarkano kartīti, kaut kādā veidā parādot, ka tās divas sarkanās kartītes... Jā, varēja. Taču, ja skatās objektīvi, tā ir dzeltenā kartīte. Mēs taču nepieprasījām sarkano kartīti par praktiski tādu pašu epizodi mūsu iepriekšējā mačā pret "Spartaku", kad Gauračs trāpīja Černomordijam un arī salauza viņam degunu. Tiesnesis parādīja dzelteno kartīti. Te bija tas pats.
Savukārt tās divas sarkanās kartītes... Cilvēks [Lazdiņš], spēlējot ar seju, visu redz un lido virsū. Ja paskatās epizodi, Lazdiņš vispirms saliec kāju un pēc tam to iztaisno - kas tas tāds bija? Tas, tas... es saprotu, kad notiek cīņa un, piemēram, abi spēlētāji iet ar taisnu kāju. Bet šeit cilvēks konkrēti salieca kāju un iztaisnoja to, ejot mērķtiecīgi virsū. Par otro epizodi [Bakmaza pārkāpums pret Šabalu - aut.] vispār negribu runāt. Tā ir slepkavība. Par to vajag nevis sarkano kartīti dot, bet kriminālkodeksa pantu. Vēlreiz saku - vēl pāris centimetrus uz vienu pusi un tur vienkārši bez sejas paliktu! Jā, spēka futbols, to visu saprotu, bet šeit taču bija rupja spēle. Turklāt spēle ne par ko tādu neliecināja - skaties spēli un redzi, ka šādi momenti nebrieda. Jā, bija divcīņas, bet nekas vairāk. Te pēkšņi ne no šā, ne no tā, sākās tāda spēle no pretinieka puses. Nezinu, kāpēc no viņu puses tādas emocijas. Saprotu, ka neviens negrib zaudēt, bet taču ne šādi jārīkojas."
LFF DK šodien abiem piesprieda divu spēļu diskvalifikāciju.Koņevs: "Ja tagad sākšu runāt, kļūšu par tautas ienaidnieku, bet uzskatu, ka divas spēles [ironiski iesmejas]... Par mazākiem pārkāpumiem deva trīs spēļu diskvalifikāciju un lielākus naudas sodus. Domāju, viņiem vienkārši nāca pretī, lai būtu kas spēlē. Domāju, par šādiem pārkāpumiem jāseko nopietnākiem sodiem."
Par kausa finālu - "Riga" ir jauns klubs, "Ventspils" pieredzējis un ar tituliem. "Ventspils" būs favorīts?Koņevs: "Nedomāju. Jā, viņiem ir kaut kāda pieredze tieši šādu spēļu aizvadīšanā, taču arī mums ir pieredzējusi komanda. Jā, pēc nosaukuma komanda ir jauna un vēl nav spēlējusi finālā, bet, ja paskatās uz futbolistiem mūsu komandā, - Laizāns, Timofejevs tai pašā "Ventspilī" spēlēja. Nezinu, vai ar "Ventspili" viņi toreiz ieguva kausu [Laizāns kausu ieguva 2011. gadā, bet Timofejevs 2012. gadā - aut.], taču domāju, finālā spēlēs divas līdzīgas komandas un viss būs atkarīgs no tā, kurš labāk sagatavosies. Tas, ka "Ventspilij" jau ir Eirokausu ceļazīme, arī neko nenozīmē - tas būs fināls, tas tomēr ir kauss, tituls. Zinot Polu [Ašvortu], kurš Latvijā ir ilgi strādājis un neko ļoti lielu nav izcīnījis... Kauss viņam... redzēju, kā viņš priecājās par vārtiem šeit Kauguros, kad "Ventspils" guva tos pret RFS pēdējās minūtēs. Parasti Pols tā emocijas neizrāda - ir acīmredzami, ka gan treneris, gan komanda vēlas gūt šo lielo sasniegumu. Būs grūti prognozēt - abas komandas vēlēsies uzvarēt. Uzskatu, fināls būs interesants - domāju, līdzjutēji "Skonto" stadionā sanāks. Latvijā jābūt šādiem futbola priekiem."
Kas ar Miheliču un Vaščuku [Igaunijas futbolists gan bija rezervē - aut.]? Rotācija?Koņevs: "Vaščukam šodien bija jāiziet laukumā, taču viņš sajutās mazliet slikti. Renē [Miheličs] ir neliela mikrotrauma, viņam iedeva mazliet atpūsties. Domāju, viņš drīzumā būs gatavs spēlēt."
Vai skatījāties Polijas kausa izcīņas finālu, kurā "Arka" uzvarēja ar Latvijas vārtsargu Šteinboru sastāvā?Zubs: "Neskatījos gan, jo man nebija laika. Polijā "Arka" uzvara, protams, bija liels pārsteigums. Taču tādas ir tās kausa izcīņas - treneris [rāda uz Koņevu] par kausa finālu jau izteicās - tā ir viena diena, viena spēle, jebkas var notikt. Ceru, ka Latvijas kausa finālu man būs iespēja redzēt klātienē. Pirmo reizi būšu "Skonto" stadionā [smaida]. Kā treneris teica, tie būs futbola svētki. Vēlreiz apsveicu, treneri [[vēršas pie Koņeva], ar uzvaru - turēsim īkšķus par jums, jo jūs mūs uzvarējāt [smejas]."
