"Nē, neko nezinu (iesmejas)," sacīja Mārtiņš Gulbis, vaicāts par šādas informācijas parādīšanos. "Neesmu informēts, nekas oficiāli nav paziņots. Ivo Zonne man nav zvanījis un nav teicis, ka neturpinās sadarbību. Nekādu runu nav bijis, un man šobrīd ir sācies atvaļinājums. Beidzot varu nosacīti atpūsties, bet ne ar kluba vadību, ne kādu citu neesmu neko runājis par pagarināšanu un iespējamo turpināšanu. Šobrīd esmu brīvs un, godīgi sakot, laimīgs cilvēks, kurš, manuprāt, padarījis labu darbu. Šādas runas un šādi raksti pārāk patīkami nav. Negribētu nevienam vēlēt sliktu un negribētu, lai kāds sliktu vēlētu man, pat nezinu, kādēļ tāds raksts rodas. Par nākamo sezonu šobrīd neko nezinu – man ir pelnīts atvaļinājums, beidzot gribu atpūsties un pavadīt laiku ar mīļajiem cilvēkiem."
Tikmēr kluba valdes priekšsēdētājs Jānis Pormalis nākotni un sadarbības turpināšanu vai neturpināšanu komentēja šādi: "Šobrīd negribu ne apstiprināt, ne noliegt. Ar treneri mums ir līgums pēc sistēmas 1+1. Uz divām trim nedēļām gribam paņemt pauzi un atpūsties no basketbola, jo basketbola šosezon bijis ļoti daudz, un tad arī skatīties par to, kā būs turpmāk. Ja skatāmies pēc līguma, tad bumbiņa un iespēja pagarināt šobrīd ir kluba pusē. Tas ir procesa un laika jautājums." Arī valdes priekšsēdētājs noliedza, ka treneris būtu personīgi informēts par sadarbības neturpināšanu: "Tā varbūt īsti nav."
Sportazinas.com publicētajā rakstā kā sadarbības neturpināšanas iemesls tika minēts Dāvja Zonnes nepietiekami lielais spēles laiks bronzas sērijā. "Domāju, ka mēs visi saprotam, ka komandu sportā pēc definīcijas nevar būt tāda situācija," bilda Pormalis. "Gan spēlētājiem ir iespēja dabūt piezīmes dabūt, gan viss pārējais. Situācijas laukumā var būt dažādas. Arī labākam spēlētājam nevar tā fiksēt spēles laiku. Ja viņš ir gatavs, tad var nospēlēt, piemēram, 30 minūtes. Ir kaut kādas vēlmes un uzstādījums sezonas sākumā par spēlētāju sniegumu, progresu un kaut kādām lietām. Tās ir lietas, kas trenerim vienmēr tiek izvirzītas sezonas sākumā. Ivo Zonne ir kā mūsu komandas ģenerālsponsors. Un, ja ģenerālsponsors ir ar lielu, ļoti lielu finansējumu komandai, tad parasti ir kādas vēlmes – progress un viss pārējais. Šo situāciju šobrīd nevēlos komentēt. Kaut kādas vēlmes vienmēr ir, bet jautājums, kādas tās ir."
Tikmēr Mārtiņš Gulbis neslēpa, ka Dāvis Zonne, protams, ir ļoti būtisks iemesls "Barons kvartāla" spēlēšanai LBL: "Domājams, visi zina, kādēļ šī komanda ir bijusi un kāpēc tā ir taisīta. Galvenā doma tāda bija, ka kluba galvenā īpašnieka dēlam ir jāspēlē noteiktas minūtes. Nekas konkrēts, cik minūšu jāspēlē, līgumā netika atrunāts, taču tāda lieta bija. Nemelošu, ka tas bija viens no uzsvariem un ka mēs visi labi zinājām, kāpēc šī komanda pastāv. Vai vadība nav apmierināta ar Dāvja Zonnes spēles laiku? Man kā trenerim ir kaut kādas ambīcijas, un es gribu uzvarēt, kas laikam ir diezgan likumsakarīgi. Negribu mazgāt nekādu netīro veļu. Nekad to neesmu darījis un nekad nedarīšu, un tāpēc man šobrīd ir interesanti šādus rakstus lasīt. Ja cilvēki runā, tad tā laikam arī ir. Man visi spēlētāji ir vienādi, un bronzas sērijā spēlēja visi spēlētāji, kuri manā skatījumā laukumā bija nepieciešami."
Jānis Pormalis bija gandarīts ar iegūto bronzu, taču iemeta akmeni kalendāra veidotāju dārziņā: "Gan ceturtdaļfinālā pret "Jēkabpili", gan cīņā par trešo vietu pret "Valmieru" uzvarējām komandas, kurām ir lielāki un diezgan ievērojami lielāki budžeti nekā mums. Un tā ir liela pievienotā vērtība. Ņemot vērā resursus un spēlētāju skaitu, varējām sabalansēt [spēles laiku] un būt daudzkārt svaigāki, uzvarot komandas ar lielākiem budžetiem. Sasniegtais rezultāts un tas, ka uzvarējām komandas ar lielāku budžetu, protams, ir liels gandarījums, un to nevar noliegt.
Protams, ir jautājums, kādēļ LBS, līgai vajadzēja pēc ceturtdaļfināla spēles ielikt tādu kalendāru. Proti, pēc spēles Jēkabpilī bija tikai viena diena un jau nākamajā dienā piecos Ventspilī notika nākamā spēle, kad bijām atstājuši visas emocijas un visu pārējo. Vai nu tur bija ļoti labvēlīgas attieksmes radīšana pret kādu komandu, jo zinām, ka otrs pāris sāka tikai 9. maijā un nebija nekādu ierobežojumu, ka mums būtu obligāti jāsāk otra pāra dēļ. Tas man nav izskaidrojams. Pazuda intriga, un tika radīts, lai pusfinālā nebūtu intrigas. Man nav saprotams, kāpēc līgai vajadzēja neradīt intrigu. Jautājums, kā tad viss būtu beidzies un cik daudz spēka mums būtu palicis bronzas sērijai, ja "Ventspilij" būtu zaudējuši. Bet varbūt arī tā nebūtu, to jau mēs nezinām.
Trenerim bija izvirzīti vairāki noteikumi, uzdevumi. Ar vieniem varbūt tika galā ļoti labi, citos varbūt bija lielākas vēlmes. Sīkāk nevēlos iztirzāt – šobrīd esam noguruši no basketbola un gribam atpūsties. Skaidrs, ka ar šiem spēlētāju resursiem treneris mācēja sabalansēt un novadīt komandu līdz trešajai vietai. Tā, protams, ir pozitīvā lieta."
Par ambīcijām nākamajā sezonā klubs tiks skaidrībā vēlāk, taču šīs sezonas kontekstā Pormalis uzsvēra "Daugavas" sporta nama atgriešanu uz LBL kartes: "Tā bija mūsu vislielākā vērtība. Panācām, ka skatītājs nāk uz basketbolu. Redzam, ka Rīgai ir divas no trim medaļām, taču par nākotni, arī to, kas notiek ar "Daugavas" sporta namu, lai tas būtu atbilstošs LBL kritērijiem, skatīsimies un domāsim pēc dažām nedēļām. Vakar biju uz finālspēli. Varbūt tas ir subjektīvi, bet tās emocijas un sajūtas, kuras ir pustukšā arēnā un kuras - pārpildītā "Daugavas" sporta namā, kur skatītāji ir tuvu laukumam un dzird visu, ko treneris dara, man likās daudz saistošākas un interesantākas nekā tās emocijas, kas bija vakardien. Tas varbūt ir subjektīvs viedoklis, bet tā, manuprāt, ir ļoti laba lieta, ka "Daugavas" sporta namā un Rīgā tika atgriezts basketbols."
Tāpat Pormalis dalījās pārdomās par finālsēriju un VEF sauso uzvaru: "Regulārajā sezonā ļoti labi spēlējām gan pret VEF, gan "Ventspili". Vienā spēlē VEF uzvarējām, citā mums pietrūka ļoti maz. Pret "Ventspili uzvarējām divas spēles, un vienā, kas tika aizvadīta Jelgavā, zaudējām pagarinājumā, bet nez kādēļ soda metienu bilance bija 50:18, kas, manuprāt, nav normāli, bet tiek uzskatīts, ka tas bija normāli. Protams, 4-0 nevienā brīdī nebūtu bijis atbilstošs rezultāts, taču, kas pats svarīgākais, ļoti lielu lomu spēlē viesspēlētāji.
Ja tajā brīdī amerikāņu un lietuviešu viesspēlētāji uz finālu vairs nav motivēti, tad jautājums, ko ar šiem vietējo spēlētāju resursiem – plus beigās vēl bija Janičenoka trauma – var [izdarīt]. Kaut gan "Ventspils" uz šā grābekļa uzkāpa jau otro gadu pēc kārtas. Pagājušajā sezonā viesspēlētāji tika sasēdināti malā un bronza tika izcīnīta ar latviešiem. Jau pirmajās spēlēs varēja redzēt, ka amerikāņi jau domā par ASV un arī lietuvietis – vai viņam kāda trauma nedaudz patraucēja, par ko ir informācija, vai… Viņi neradīja rezultātu. Piemēram, mūsu komandā gan Tailers Lārsons, gan abi lietuvieši bija ļoti motivēti un līdz pēdējam brīdim gribēja dot maksimālu labumu. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai šiem viesspēlētājiem atrastu motivāciju. Un, ja to izdarīt neizdodas, tad jautājums, vai latvieši un vietējie var uzņemties [iniciatīvu]. Manuprāt, "Ventspilij" tas nesanāca."
