Rupeiks, startējot pārī ar Haraldu Kurpnieku, Itālijas pilsētas Čingoli trasē savā kvalifikācijas braucienā piedzīvoja smagu kritienu. Vēlāk abi sportisti tika nogādāti katrs savā slimnīcā, turklāt pilotu Rupeiku aiztransportēja ar helikopteru.
Jau pēc notikušā Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Dzintars Jaundžeikars sarunā ar aģentūru LETA atklāja, ka cietušie sportisti visu braucienu nogulējuši trases malā, bet tagad Latvijas kvadru un blakusvāģu izlases vadītāji sarunā ar LaMSF motokrosa komisijas preses sekretāri Zani Cingleri atklājuši vēl vairāk, cik slikti bija noorganizēts Eiropas Nāciju kauss.
Kā ziņots, toreiz pirmajā sacīkšu braucienā gāja bojā 17 gadus vecais britu kvadriciklu braucējs Konors Smits. Vēlāk sacensības vairs netika atsāktas. Līdz ar to nedēļas nogalē kopā divas reizes tika izmantots helikopters - lai slimnīcā nogādātu gan Rupeiku, gan Smitu.
Latvijas kvadru izlases vadītājs Leons Kozlovskis un blakusvāģu izlases vadītājs Abramovs pauduši neizpratni, ka pēc Rupeika un Kurpnieka avārijas netika apturēts brauciens.
«Šeit vajadzēja apstādināt braucienu un pēc tam atkārtot šīs 15 brauciena minūtes, jo, piemēram, Haralds Kurpnieks vairākus apļus gulēja uz trases. Pirmo aiznesa Māri un pēc tam pakaļ nāca Haraldam,» stāsta Kozlovskis. «Vieta, kur viņi nokrita, pati par sevi bija bīstama, nebija viegli viņiem tikt klāt. Tādēļ jau ir šis sarkanais karogs - viss, stop! Tā taču ir cilvēka dzīvība - mēs nezinām, kas Mārim varēja būt. Es skatījos uz to vietu ielejā, un nekas nebija redzams - visu laiku tikai vicina karogus un redzam, ka nes vienu un pēc kāda laika otru.»
Tāpat Kozlovskis atzina, ka neviens no medicīniskā personāla nav runājis angliski. «Es saprotu, ka katrai nācijai ir sava valoda, bet šis ir Nāciju čempionāts, kur medicīniskajam personālam bija jārunā starptautiskā valodā.»
«Sestdien vakarā mēs vēl nezinājām, kas ar Māri īsti ir, mēģinājām par to pat daudz nerunāt, bet no rīta uzzinājām, ka nav tik traki, kā izskatījās. Bet tur uz vietas to visu redzēt patīkami nebija,» secina Kozlovskis. «Kāds bija skats, kad viņu nesa! Bet pie tās ārstu darbošanās, kā tas tur bija, viss, iespējams, varēja būt citādāk.»
«Šajā gadījumā, kad cieta Rupeika/Kurpnieka ekipāža, kvalifikācijas dienā trases vidū, ļoti ātrā un bīstamā vietā, brauciens netika pārtraukts, un uz trases gulēja divi mūsu sportisti. Tajā brīdī viņu veselības stāvoklis bija kritisks, un neviens pat nezināja, kas ir noticis,» stāsta Abramovs. «Svarīgākais medicīnas personālam ir sportistus nogādāt uz izmeklēšanu, lai konstatētu, kas tad ir noticis. Tas netika nodrošināts ne sestdien, ne svētdien.»
«Māris pašlaik vēl ir Itālijā, viņam konstatēts otrā skriemeļa lūzums, smadzeņu satricinājums, kā arī potītes lūzums, traumas ir ļoti nopietnas, kas ierobežo iespēju pietiekami ātri transportēt Māri uz Latviju. Man nav šaubu, ka viņš tiek pietiekami labi aprūpēts Itālijā un lietas iet uz labo pusi, bet transportēt sportistu vēl ir pāragri,» atklājis blakusvāģu izlases vadītājs.
Pēc tam sacīkšu dienā Latvijas blakusvāģu izlase bija apņēmusies startēt arī ar divām ekipāžām, tomēr jau pirmajā kvadru braucienā notika traģiskais negadījums un arī tad medicīniskais personāls darbojies tikpat nepārliecinoši.
«Pēc šī traģiskā negadījuma jau pirmajos trases līkumos brauciens netiek apturēts, bet turpināts. Šādu gadījumu savā praksē es redzēju pirmo reizi, kad pēc tik traģiska notikuma viss turpinās,» stāsta Abramovs. «Uzskatu, ka Starptautiskajai Motosporta federācijai (FIM) šajā gadījumā jāveic pamatota un pilnīga izmeklēšana, lai konstatētu attiecīgo amatpersonu atbildību.»
«Tas viss notika 20 metrus no manis, kad šim sportistam vienkārši uzlēca virsū. Tad arī sākās murgs. Viņš tā arī palika gulēt nekustīgs uz šī kvadra. Cilvēki bļāva, un bija jāaptur brauciens. Es redzēju to, ka tur ir beigas,» izteicies Kozlovskis. «Ārsts pieskrēja klāt, rādot, ka ir jābeidz brauciens un rādīja uz tiesneša māju. Es arī bļāvu, jo sapratu, ka tur būs sarkanais karogs, bet tiesnesis pēc kaut kādiem saviem spriedumiem parādīja, ka brauciens jāturpina, rādot, lai vāc no trases nost sportistu. Savukārt sportists gulēja tādā pozā - «aplocīts» ap kvadru.»
«Viens nokļūdījās, un otrs uzlēca virsū. Šeit ir dažādu līmeņu meistarība, profesionālāks sportists būtu noreaģējis. Šī ir tā meistarības atšķirība,» stāstīja kvadru izlases vadītājs. «Angļu sportistam pirms tramplīna kvadrs sāka «niķoties», bet igauņu sportists viņam tramplīnā uzlēca virsū. Sportists ir miris, bet pats galvenais, ko vajadzēja darīt, bija apstādināt braucienu. Varbūt vēl tur kaut ko varēja darīt, bet šī varbūtība netika pieļauta, jo brauciens jau turpinājās. Protams, pēc tās pusstundas, kad atlidoja helihopters un viņu nocēla no kvadra un «iztaisnoja», manuprāt, viņš jau tad bija miris.»
Šajā kvadru braucienā, kurš tika pabeigts līdz galam, uzvaru izcīnīja latvietis Edgars Meņģelis, tomēr pēc tam viņu diskvalificēja par apdzīšanu dzelteno karogu zonā.
«Viņam vēl ir daudz jāmācās, nepietiek ar to, ka esi ātrākais Eiropā, ir jāievēro visi noteikumi, ko pierādīja arī svētdiena, kad dzelteno karogu zonā viņš apdzina Itālijas sportistu, izcīnot līderpozīcijas. Kādēļ viņu diskvalificēja? Bija karogs ar sarkanu krustu - tātad ārstu karogs,» Kozlovskis atzina, ka Meņģelis tiešām to nav ievērojis. «Tomēr Edgars pierādīja, ka ir viens no ātrākajiem kvadriciklistiem Eiropā - viņš aizbrauca no otrās vietas par 14-15 sekundēm. Viss būtu bijis kārtībā, bet šīs kļūdiņas ir jāiemācās, tas nāks ar laiku un pieredzi. Domāju, ka tā būs liela mācība priekšdienām, dzīves skola.»
Pēc britu sportista nāves tiesneši paziņojuši, ka sacensības atsāksies pēc divām stundām, tomēr sportisti vienkārši atteicās atgriezties uz starta.
«Organizatoru aicinājums blakusvāģu klasei uz startu līdz šim bija kaut kas neredzēts. Pārbaudīt sportistu emocionālo stāvokli šādā gadījumā noteikti nevajadzēja,» secina Abramovs. «Manuprāt, LaMSF ir jāvēršas FIM ar pretenziju, lai nākotnē šādas lietas neatkārtotos. Sacensības noteikti ir jāaptur, pirmkārt, lai sniegtu palīdzību sportistiem, nevis rūpētos par to, lai sacensībām ir rezultāts. Šoreiz tas viss tika ignorēts.»
Latvijas blakusvāģu izlase uz Nāciju kausa goda pjedestāla stājusies katru reizi kopš 2004. gada - 2005. un 2007. gadā izcīnītas uzvaras, tāpat piecas reizes (arī pēdējos divus gadus) ieņemtas otrās vietas, bet divas reizes Latvija šajā laikā palikusi trešā.
Savukārt Latvijas kvadriciklu braucēji pērn Eiropas Nāciju kausā izcīnīja ceturto vietu, bet vēl gadu pirms tam bija piektie.
