"Esmu priecīga, pat nevaru vārdos izteikt, cik ļoti," vaicāta par sajūtām atgriežoties sacensībās, atzina šķēpmetēja. "Celis jūtas labi, taču ir ļoti grūti startēt ar ortozi, labāk būtu bez tās, jo pie ortozes nevar pierast. Līdz sezonas beigām plānoju tikt no tās vaļā. Kā saka mans fizioterapeits, pēc tam varēšu uz tās kārt savas medaļas, nevis izmantot mačos. Treneris gan vēlas, lai ar to startēju pat divus gadus, bet es pati vēlos tikt no ortozes vaļā jau pēc diviem mēnešiem. Psiholoģiski ir vieglāk startēt ar ortozi, taču tā apgrūtina ceļgala saliekšanu ieskrējienā. Pēc treniņiem mēdzu izpildīt metienus arī bez ortozes."
Pirmais metiens sacensībās kopš Eiropas čempionāta Amsterdamā Līnai bijis īpašs - ieskrienoties viņai pat sameties nelabi, trīcējušas rokas un trūcis elpas. "Pat neatceros, kad vēl tā būtu jutusies. Bet skaidrs, ka kaut kas tāds bija gaidāms. Ka netikšu cauri tik vienkārši - atnāc, uzmet un ej mājās. Biju sanervozējusies, jutu iekšēju trauksmi."
"Fiziski esmu gatava par visiem 100%. Taču nekādi nevaru iespaidot tās sajūtas, kas parādās, pienākot sacensībām. Iesildoties viss ir kārtībā - labas līnijas, štoperis no abām kājām, viss perfekti. Bet tad sākas... Domas par to, kas ir noticis, jo notika tas tieši sacensību laikā, metiena izpildīšanas brīdī. Tāpēc neko citu nemaz negaidīju. Pirmais metiens nebija ieskaitīts, otrs gandrīz tāds pats (50,42), bet ar trešo sāku just, ka varu sākt koncentrēties un sākt sacensības. Uzmetu 56,22 metrus un biju priecīga, varēju iet mājās."
"Metiena sajūta nav pazudusi, bet bailes rada brāķi metiena laikā. Esmu gatava atgriezties, esmu gatava mest, tomēr katrās sacensībās būs jāpārvar nervozitāte," skaidro Mūze. "Turpināšu startēt, bet ieturēšu arī pauzītes, jo celim mazliet jādod atpūta. Tas nogurst jau pēc sacensību pirmās puses. Domāju, ka nākamnedēļ "Ventspils šķēpos" es varētu piedalīties. Viss būs atkarīgs no tā, kā jutīšos rītdien, jo treniņnometne parādīja, ka otrajā dienā celi nevaru saliekt."
"Šosezon primārais būtu tikt vaļā no ortozes, bet man ir arī citi mērķi. Zinu, uz ko esmu spējīga. Esmu kļuvusi spēcīgāka gan fiziski, gan garīgi. Jūtu, ka esmu mainījusies. Trauma nebija apstāšanās, bet gan izmainīja mani uz labo pusi. Jūtu, ka manī ir pamodusies cita sportiste, bijusī Līna vairs neeksistē," saka šķēpmetēja. "Šogad man ir atšķirīgi mērķi un prioritātes, taču tajos ietilpst arī pasaules čempionāts. Pilnīgi noteikti. Treniņi apliecināja, ka varu izpildīt normatīvu (61,40 metri). Olimpiāde man gāja secen, jāliek kaut kas tās vietā."
