Marians Pahars: "Par Šabalu sacīšu tā - viņš mazliet nepareizā virzienā iet. Diemžēl. Viņš man principā ir tuvs cilvēks - viņš pie manis atnāca, kad vēl strādāju "Skonto", nelielā vecumā un man viņa liktenis nav vienaldzīgs. Ilgā laika posmā esmu bijis ar viņu kopā - redzēju viņa progresu, redzēju, kā viņš aug, un viņš mani nevis vienkārši nenodeva, bet vēl vairāk - viņš manā labā pilnībā atdeva visus spēkus, sita iekšā daudz vārtu. Un turpina to darīt arī tagad, gūst vārtus izlasē un šai ziņā man pretenziju nav. Taču man ir pretenzijas pret viņu attiecībā uz disciplīnu, viņa klubu izvēli (uz kurieni viņš dodas un kā tas notiek), to, kāpēc viņš nespēlē. Lūk, visi šie momenti, un tas viss sākas no disciplīnas.
Es redzu, ka viņš mainās - diemžēl ne uz labāko pusi. Es vienkārši baidos, ka varam pazaudēt tādu puisi - tikai tāpēc, ka viņam ir 20 gadi, un viņš aiziet no galvenā ceļa kaut kur uz sāniem. Jo gūtie vārti - tas viss ir nosacīti. Vienu dienu to nebūs, un tas arī viss, finišs. Šeit ļoti svarīgi ir, lai viņš apdomātos. Es nevēlos dramatizēt - tur nav nekā ļoti "krimināla", nav, protams, taču ir nianses. Es viņu vienmēr atceros kā ļoti pieticīgu, ļoti čaklu, ļoti atbildīgu, klusu, vienmēr uzmanīgi klausošos puisi. Tas ir tas, ko par viņu zinu, kas viņā bija - viņam nekad nekas nav bijis jāsaka divreiz. Tagad gan [jāsaka divreiz - aut.]. Kāpēc? Kas mainījās? To nezinu. Varbūt Kipras ietekme vai kaut kas cits, vai kāda cilvēka ietekme. Es tiešām nezinu. Pirmkārt, tieši viņam tas viss ir jāapdomā - tā ir viņa dzīve, viņa karjera."
Pilna intervija ar Marianu Paharu portālā Sportacentrs.com būs lasāma nākamnedēļ.
