Pēc bērna piedzimšanas, sportistei pirmajā vietā ir ģimenes rūpes. "Iepriekš izteicos, ka vispirms esmu māmiņa un tikai pēc tam sportiste. Principā es to tagad varu atkārtot. Esmu amatiere, bet ar profesionālu attieksmi. Un arī ar profesionālu treneri. Aizņemtības dēļ es nevaru veltīt atjaunošanās procesam tik daudz laika, cik vajadzētu. Man nav laika, lai brauktu uz Mežaparku pie masiera," norāda Prokopčuka.
Titulētā sportiste nav Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā. Trešā vieta Ņujorkas maratonā šajā ziņā nav arguments. "Es par to tagad nedomāju. Kāpēc lai viņi mani ņemtu LOV, bet citus, kam ir panākumi atsevišķās sacensībās vai neolimpiskajos veidos, ne? Ir jābūt noteiktai sistēmai, tāpēc ir stingri noteikti kritēriji, pēc kuriem var iekļūt LOV sastāvā," samierinās skrējēja. "Protams, minētais sastāvs garantē papildu treniņnometnes un labāku medicīnisko nodrošinājumu. Tagad mēs paši par visu maksājam. Paldies Jūrmalas domei, kas pirms Ņujorkas maratona mums palīdzēja aizbraukt uz treniņnometni Šveicē. Tas ir ļoti dārgi - trenēties Sanktmoricā, bet bez augstkalnu nometnes nevar, ja ir doma cīnīties par augstām vietām."
"Ņujorkas maratona organizatori šogad negaidīja no manis vietu uz pjedestāla," atzīst Prokopčuka. "Konkurence bija ļoti sīva, tāpēc ar sasniegto esmu ļoti apmierināta. Tas nozīmē arī to, ka dzīvē esmu savā vietā. Daru to, ko man Dievs ir devis. Skriešana ir mana stihija. Savas dotības ilgu gadu garumā esmu attīstījusi. Ļoti labi, ka es varu trenēties un startēt bez citu palīdzības."
Mūsu sportiste uzskatīja, ka Ņujorkā pirmais trijnieks ir reāls mērķis. "Pirms starta es biju izpētījusi dalībnieču sarakstu. Sapratu, ka skries visas labākās, tāpēc pirmā vieta man bija kā sapnis. Iekļūšana trijniekā jau bija sarežģīts, bet reāls mērķis," atklāj skrējēja. "Zināju, ka esmu labi sagatavojusies, jo treniņi kalnos bija vērtīgi, tomēr es nevarēja atbildēt uz jautājumu - kuru vietu es varētu izcīnīt. Galvenokārt tāpēc, ka neko nezināju par konkurentēm, cik viņas ātri varētu skriet. Kaut kāda nojausma parādījās tikai skrējiena laikā. Ap 15. kilometru, kad skrēju lielajā grupā, pie sevis nodomāju, ka trijnieks nav reāls. Būs labi, ja finišēšu desmitajā vietā. Ap 25. kilometru jau aizdomājos, ka varētu būt sestā vai septītā. Pēc tam jau kad skrēju kopā ar Itālijas un Francijas pārstāvēm, sapratu, ka kalnā ir jātiek no viņām prom. Ja man tas izdosies, būšu ceturtā. To arī izdarīju. Turpināju skriet un atcerējos, ka iepriekšējos divos maratonos Nagojā un Jokohamā jau biju ceturtā. Nodomāju - nu kāpēc man visu laiku tā ceturtā vieta... 40. kilometrā apsteidzu Etiopijas skrējēju un finišēju trešā."
Decembra vidū Prokopčuku ģimene dosies uz Portugāli, kur līdz marta vidum notiks gatavošanās nākamās sezonas startiem. Mūsu leģendārā maratoniste nākamajā rudenī atkal grib skriet Ņujorkas maratonā.
Jeļena ProkopčukaDzimusi 1976. gada 21. septembrīAugums: 168 cm, svars 51 kgIzglītība: augstākā (LSPA)Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Aleksandrs, dēls Viktors 2,7 gadiSporta veids: vieglatlētika, garās distancesMaratoni: Ņujorka - 1. vieta (2005., 2006.), 3. v. (2007., 2013.), 5. v. (2004.), Osaka - 1. v. (2005.), Bostona - 2. v. (2006., 2007.), 4. v. (2004., 2008.), Čikāga - 3. v. (2003.), Parīzes pusmaratons - 1. v. (2002., 2003., 2009.)Latvijas rekordiste: 3000 m, 5000 m, 10 000 m, 10 km ārpus stadiona, pusmaratons, maratonsLatvijas čempionātā: uzvarējusi 48 (!) reizesLatvijas gada sportiste: 2005., 2006. un 2007. gadā
Izmantotie resursi:Laikraksts "Diena"
