Latvijas bobsleja vadošais pilots Oskars Melbārdis atzina, ka pēc treniņiem Lillehammerē beidzot uzķēris īstās sajūtas pagājušajā sezonā iegādātajā bobā, kuram šovasar tika veikti ievērojami uzlabošanas darbi.
«Protams, uzlabojumi bija prātā jau pēc sezonas, bet tagad redzam, kas vēl nav izdarīts un ko vajadzētu paveikt. Ja Olimpiāde būtu Lillehammeres trasē, es zinātu, ko vēl darīt, taču vēlos pamēģināt, kā kamanas izskatīsies Soču trasē. Tas ir process, kas nebeigsies nekad, un, ja vajadzēs, tad arī pēdējā naktī pirms četrinieku sacensībām Olimpiādē kaut ko pārtaisīsim.»
Vaicāts par to, vai gadījumā, ja treniņos Sočos izdosies atrast kādu ļoti veiksmīgi niansi, tā tiks nolikta malā līdz pat olimpiskajām spēlēm, treneris atbild apstiprinoši. «Jā, tāds variants patiešām pastāv.»
«Gan priekšniecība, gan žurnālisti gribētu, lai es jau tagad, 5. novembrī nosaucu ekipāžu sastāvu olimpiskajām spēlēm, taču tas nav iespējams. Tāpēc jau līdz tam būs astoņas sacensības. Ja nebūs traumas un viss būs labi, tad nebūs jēga neko mainīt, bet, ja būs traumas un nebūs labi, tad sekos izmaiņas. Man gribētos, lai jau vakar ekipāžu sastāvs būtu zināms, taču sportistu kondīcijas un veselības stāvoklis mainās ik pa dienām, tādēļ uz priekšu kaut ko saplānot nav iespējams.»
Tāpat Prūsis izteicās, ka šosezon uz Pasaules kausa posmiem dosies divas ekipāžas ar vienu rezervistu, bet uz Eiropas kausa posmiem - viena ekipāža bez rezervista. Pērn bija otrādi.
«Runājot par vieglatlētiem - lai jau viņi nāk jebkurā laikā, jo mani interesē, kā komanda izskatīsies arī 2018. gada Olimpiādē Korejā, nevis tikai nākamgad Sočos,» uzsver treneris. «Pēc Sočiem dzīve nebeigsies, būs jādomā kā izdzīvot pēc tam un sagatavot komandas kodolu nākamajai Olimpiādei.»
Lai domātu par 2018. gada olimpiskajām spēlēm, jābūt pārliecībai, ka treneris saglabās savu amatu, taču Prūsis skaidro, ka tas nav galvenais. «Man jau pašam gribētos pastrādāt kaut kur citur, taču tas nenozīmē, ka tādā gadījumā nevarētu šeit kādam palīdzēt vismaz ar padomu. Ja arī strādātu kaut kur citur, nebūtu izslēgts, ka kādudien atkal atgrieztos un turpinātu darbu. Vienalga zem kāda karoga strādāšu, par Latvijas izlasi tāpat domāšu un palīdzēšu, cik vien varēšu.»
Lūgts salīdzināt abus Oskarus - Melbārdi un Ķibermani -, Prūsis norāda, ka jaunākais no pilotiem esot pietuvojies, taču vēl trūkstot stabilitātes. «Ir atsevišķas reizes, kad var redzēt, ka potenciāls ir liels. Turklāt es to nesaku tikai par mazo Oskaru, bet arī par Uģi [Žaļimu]. Potenciāls ir, taču pietrūkst stabilitātes un realizācijas. Neticība sev pārvēršas par kļūdiņām un kaut kas galīgi nesanāk, bet atsevišķi braucieni ir ļoti labi.»
«Vai olimpiskajā sezonā ir iespējams pietaupīt spēkus galvenajam startam? Ja sezonas sākums izdodas un sanāk iekrāt punktus, tad jā, bet mums vienlaikus ir jādomā arī par kvalificēšanos, ko var apdraudēt pat viens neveiksmīgs starts.»
