Uzreiz skaidrojot virsrakstu par maldīšanos, "Riga" šosezon spēlēja trīs galveno treneru vadībā (krievi Vladimirs Volčeks, Jevgeņijs Perevertailo un Serbijas teritorijā dzimušais slovēņu speciālists Slaviša Stojanovičs) - var iebilst, ka identiski bija "Spartakam", kam tas neliedza iegūt zeltu, tomēr būtiska atšķirība bija izmantoto futbolistu skaitā. Ja jūrmalnieki iztika ar 24 spēlētājiem (no kuriem četri nenospēlēja pat stundu), tad "Riga" maldoties izmantoja 31 futbolistu (arī četri nenospēlēja stundu). 31 ir lielākais skaits starp visām Virslīgas komandām, Liepājas komanda sekoja ar 29 spēlētājiem. Interesanti, ka arī debijas sezonā 2016. gadā "Riga" kreklu uzvilka precīzi 31 spēlētājs, taču tikai deviņi no viņiem piedalījās "Riga" sastāvā abās sezonās!
Tomēr kā jebkurā komandā, arī "Riga" 2017. gadā bija stabilas vērtības. Visvairāk nospēlēja uzvārda brāļi (bet ne radinieki!) Antons Kurakins un Vladislavs Kurakins. Antonam ceturtais lielākais spēles laiks visā turnīrā - izlaistas tikai piecas minūtes 14. oktobrī pret "Mettu"/LU (2:0), kad savukārt pie vienīgajām piecām minūtēm tika Deivids Adijs - futbolists, kuram izcīnīts U-20 pasaules čempiona tituls, respektablajā Ganas pieaugušo izlasē 21 spēle un pirms septiņiem gadiem viens mačs arī "Porto" galvenajā komandā... Arī Vladislavs Kurakins, tāpat kā Antons Kurakins, reāli varēja tikt pie neoficiālā Dzelzs vīra titula - "Riga" neapšaubāmais pamatvārtsargs 24 kārtās izlaida tikai vienu spēli, kas notika dažas dienas pēc emocionālā cīņā zaudētā Latvijas kausa fināla.
Vēl pie kodola spēlētājiem pieminami Ivans Jeņins, Kaspars Gorkšs, Oļegs Laizāns, Bogdans Vaščuks, Vitālijs Smirnovs, Andrejs Kovaļovs, Oļegs Timofejevs, mazākā mērā Viktors Litvinskis, Boriss Bogdaškins, Ēriks Punculs, pa pussezonai nospēlējušie Valērijs Šabala un Minori Sato, kā arī citi.
"Riga" 2017. gada sezonā izcīnīja tikai par vienu punktu vairāk nekā 2016. gadā - jā, joprojām atceramies, ka pēdējā sezonā bija par četrām spēlēm mazāk, taču arī kluba ambīcijas pēc piektās vietas pirmajā sezonā Virslīgā šoreiz bija daudz, daudz lielākas. Runa bija par zeltu, bet izdevās pakāpties par divām pozīcijām - uz trešo vietu. Arī tas nebija tas sliktākais iznākums, atceroties sezonu un aiz muguras palikušo konkurentu tuvumu.
Sevišķi "Riga" maldījās īsto uzbrucēju meklēšanā. Mūsdienās "uzbrucējs" ir plaši stiepjams jēdziens, bet, pat nepieskaitot šai kategorijai tādu uzbrūkošo pussargu kā, piemēram, Vaščuks, "Riga" izmantoja septiņu(!) uzbrucēju palīdzību. Neviena cita komanda neiespēlēja vairāk par pieciem uzbrucējiem. Kvantitāte un maldīšanās nedeva rezultātu gūto vārtu ziņā - tikai 28 vārti 24 spēlēs, kas bija piektais rādītājs starp septiņām komandām.
Un tieši uzbrūkošais pussargs, kurš reizēm gan spēlēja arī tīrā uzbrucēja pozīcijā, Vaščuks sasita visvairāk - astoņus no 28 vārtiem jeb vidēji divus no septiņiem. No uzbrucējiem visvairāk vārtus, trīs, guva Darko Lemajičs un Punculs (tiesa, arī viņš spēlēja dažādās pozīcijās), bet tikpat arī centra aizsargs Gorkšs. Kopā septiņiem uzbrucējiem 71 spēlē (pamatsastāvā 40) 12 vārti... Visvairāk rezultatīvo piespēļu, piecas, malējam aizsargam A.Kurakinam, savukārt Punculs pievienoja četras.
Paralēli kūtrumam uzbrukumā "Riga" bija labākā aizsardzība turnīrā - tikai 20 ielaisti vārti, kamēr tuvākajai sekotājai "Ventspilij" 22 vārti, čempionam "Spartakam" 26. Te gan, protams, var diskutēt, vai leģitīmi saukt "Riga" par labāko komandu aizsardzībā, jo daudz kas atkarīgs arī no komandas spēles stila, taktikas. Šeit atliek pieminēt, ka "Riga" mači bija pārliecinoši vismazāk rezultatīvie - 24 spēlēs kopā 48 vārti (ielaistie + gūtie) jeb precīzi divi vārti spēlē, kamēr otrai "garlaicīgākajai" komandai "Jelgavai" summā 52 vārti, "Ventspilij" 54 vārti.
Kā jau minēts, V.Kurakins sargāja vārtus 23 no 24 spēlēm, kas bija otrs lielākais spēles laiks starp visiem turnīra vārtsargiem, atpaliekot vienīgi no Dzelzs vīra Kaspara Ikstena, toties par trim mačiem apsteidzot trešo visvairāk spēlējušo vārtsargu Dāvi Ošu. Tikai 21 gadu vecajam 2016. gada Latvijas čempionam Vladislavam 23 spēlēs izdevās sakrāt 10 sausās spēles, un tas bija labākais rādītājs Virslīgā - sekoja čempionu cietokšņa uzraugs Jevgeņijs Nerugals, kuram astoņi sausie mači. No vārtsargiem, kuri nospēlēja vairāk par vienu spēli, tikai "Ventspils" Andrejs Pavlovs, sasniedzot fenomenālu 70% rādītāju, vidēji krāja sausās spēles biežāk. V.Kurakinam šai rādītājā otrā vieta un 43%, kas minimāli labāk nekā Nerugalam (42%)
"Riga" ne tikai izmantoja lielāko spēlētāju skaitu vispār, bet arī iemēģināja visvairāk leģionāru - 12. Sekoja "Liepāja"/"Mogo" un "Spartaks" ar 10 ārzemniekiem (šī statistika neliedza tieši "Ventspilij", kurai deviņi viesspēlētāji, vidēji mačā izmantot lielāko leģionāru skaitu). No "Riga" 12 leģionāriem tikai divi, Krievijas Jeņins un Igaunijas Vaščuks, pamatsastāvā bija vismaz 10 reizes. Pārējie 10 "Riga" ārzemnieki kopā pamatsastāvā sakrāja 44 spēles jeb vidēji tikai 4.4 katram! Ģeogrāfija - Serbijai trīs, Krievijai divi, bet pa vienam Igaunijai, Japānai, Maķedonijai, Slovēnijai, Melnkalnei, Ukrainai un Ganai. Tā teikt, visām gaumēm.
"Riga" vidējais vecums bija 25.5 gadi - vadošo komandu sešiniekā tas bija mazākais rādītājs, tiesa, vienlaikus ne pārāk daudz atpaliekot no turnīra vecākās komandas "Ventspils" (27.3). Sezonas izskaņā vismaz 30 gadus veci no "Riga" uzspēlējušajiem futbolistiem bija tikai Gorkšs (36), Smirnovs (31) un Laizāns (30), tomēr vēl 11 spēlētāji bija 27-29 gadu vecumā. No tīņiem uzspēlēja tikai Ņikita Juhņevičs (20 apritēja 15 dienas pēc vienīgā mača, neskaitot anulēto spēli pret "Babīti"/"Dinamo") un Mārtiņš Pļāvējs (18).
Kartīšu ziņā "Riga" bija patiešām paradoksāla komanda - tā nopelnīja vismazāk dzelteno kartīšu turnīrā un... visvairāk sarkano kartīšu. Četri no pieciem noraidījumiem tika nopelnīti divu dzelteno kartīšu summā - citiem vārdiem, brīdinājumu bija maz, bet tos pārāk bieži izpelnījās tie retie futbolisti, kuriem viena dzeltenā kartīte jau bija. Vērts pieminēt, ka 2016. gadā "Riga" 28 spēlēs nenopelnīja nevienu sarkano kartīti.
Laizāns kļuva par vienīgo spēlētāju turnīrā, kurš nopelnīja divas sarkanās kartītes. Jocīgākais, ka līdz šim Oļegam Virslīgā gandrīz 150 spēlēs nebija neviena noraidījuma, tāpat viņš kopš 2005. gada, kad sāka profesionālo karjeru, nenopelnīja nevienu sarkano kartīti nevienā citā oficiālā turnīrā. Gorkšam 2017. gada sezonā viens noraidījums un septiņas dzeltenās kartītes, Lemajičs visai īsā laikā paguva sakrāt 1+5.
Gan 2016., gan 2017.gadā "Riga" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva tikai Timofejevs (1. un 9.) un Laizāns (3. un 5.). Mazliet pietrūka Jeņinam (12. un 3.), kurš 2016. gadā pievienojās komandai vasarā, un Punculam (10. un 13.).
Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku (nav iekļautas viena anulētā spēle pret "Babīti"/"Dinamo"). Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!
Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.
Piezīmes:(1) Sp. – spēļu skaits(2) P. - iegūtie punkti(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.
Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):
Mājās/viesos
Visvairāk punktu pret: "Jelgavu" (3:0, 1:0, 2:1, 2:2=10p.).Vismazāk punktu pret: "Spartaku" (0:2, 1:1, 0:2, 0:1=1p.).Lielākā uzvara: 3. aplī mājās 4:0 pret "Mettu"/LU.Lielākais zaudējums: 1. aplī viesos 0:2 pret "Spartaku", 2. aplī mājās 0:2 pret "Liepāju"/"Mogo", 3. aplī mājās 0:2 pret "Ventspili", 3. aplī viesos 0:2 pret "Spartaku".Vidējais vārtu skaits: 1.17 iesisti, 0.83 ielaisti, 2.00 kopā (vidēji čempionātā 1.19:1.19, kopā 2.38).
Rezultāti pa spēles nogriežņiem
Ja "Riga" visus spēles nogriežņus spēlētu kā pirmā puslaika otro pusi, tad neapšaubāmi kļūtu par čempioni. Tomēr kautrīgie spēļu sākumi un dominances trūkums otrajos puslaikos komandu piezemēja. Trīs gūtie vārti spēļu pirmajās 23 minūtēs bija mazākais rādītājs turnīrā, toties 24.-45. minūte patiešām padevās izcili - iekrāts +7 (10:3), un tieši "Riga" vairākām komandām tik ļoti sabojāja šo otro nogriezni, ka tas pozitīvs bija vēl tikai "Spartakam" (+1, 8:7).
Skatītāji
Rīga futbola apmeklētības ziņā ierasti zaudē lokālpatriotiem no reģioniem un galvaspilsētas klubiem liels sasniegums ir jau iekļūšana labāko trijniekā - skatāmo futbolu rādošā "Skonto" pēdējos trīs pastāvēšanas gados Virslīgā to iespēja divreiz (otrā vieta 2013. gadā, trešā 2015. gadā), uzrādot 471 un 451 apmeklējumu. "Riga", kas 2016. gadā bija ceturtā apmeklētākā komanda, 2017. gadā panāca lielāko skatītāju pieaugumu (+41%) no visām Virslīgas komandām un ar 475 līdzjutējiem mačā minimāli pārsniedza "Skonto" pēdējo gadu rādītājus.
Jāatzīmē, ka arī šoreiz "Riga" sevišķi izcēlās vienā spēlē - ja 2016. gadā vienu maču vēroja 1 300 līdzjutēji, kamēr otrajā apmeklētākajā spēlē bija 453 līdzjutēju, tad 2017. gadā vienā spēlē 1 450 fani, otrajā apmeklētākajā 630. Rekordskaits, 1 450, sanāca uz 17. jūnija spēli pret RFS (3:0). Vienlaikus šī spēle bija Virslīgas otra apmeklētākā visā sezonā - 2017. gadā vairs tik kupli uz futbolu nenāca Liepājā, kur tikai reizi izdevās pārspēt "Riga" augsto latiņu.
Tomēr svarīgākais, ka "Riga" izdevās pacelt vidējo apmeklējumu un iegūt zināmu stabilitāti - tikai vienreiz spēli apmeklēja mazāk nekā 300 līdzjutēji (13. maija spēle RTU stadionā nesaprotami pārklājās ar Latvijas hokeja izlases maču PČ pret ASV), kamēr 2016. gadā tas gadījās astoņās no 14 mājas spēlēm. 2017. gada "Riga" sezonas otra apmeklētākā spēle ar 630 faniem 30. jūlijā "Skonto" stadionā pret "Ventspili".
LeģionāriVidēji: 4.4 leģionāri ik spēlē, 4. vieta Virslīgā (trīs komandas izmantoja vairāk leģionāru).
Fair PlayVidēji: 2.25 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 3. vieta Virslīgā (divas komandas bija korektākas). Virslīgā vidēji – 2.45 punkti.
