“Visi seti bija smagi, arī otrais, ko uzvarējām – katrs punkts nāca tik grūti, pietrūka atbrīvotības. Pret kanādiešiem it kā bijām iedzinējos, taču tur brīvi gāju uzbrukumā, tas veidojās diezgan jaudīgs. Bet šodien viss tik lēni, bez emocijām. Tā ilgā gaidīšana – varbūt pārdegu,” atzina Aleksandrs Samoilovs. “Vienkārši jāspēlē pašiem sava spēle. Taču šodien Aleksandra Samoilova laukumā nebija. Tas bija kāds cits. It kā viss bija kārtībā, labi iesildījāmies, jutos normāli, taču, kad sākām spēlēt... Pāris reizes ar pauzi gāju uzbrukumā, viņš uzreiz mani pieķēra blokā, sāku kaut ko raustīties. Var saukt to par mandrāžu. Un, kad ir mandrāža, tā traucē – tad sāc pārāk daudz domāt, piebremzē. Ja man jāsalīdzina – bijām kā mašīna bez eļļas. It kā strādā, bet...”
Saša norādīja arī uz faktu, ka Pasaules kausos šis Kubas pāris nespēlē (jo valsts baidās, ka sportisti pie pirmās iespējas aizbēgs no Brīvības salas...), līdz ar to neviena viņu spēle iepriekš nebija redzēta. “Taču treneri visu izpētīja un pastāstīja. Pašiem vajadzēja labāk nospēlēt, arī aizsardzībā dažas bumbas pacelt, taču kājas tik lēnas, ka it kā skrien pēc tās bumbas, bet patiesībā gandrīz kā uz vietas stāvētu. Šīs ir olimpiskās spēles, te visas komandas ir labas. Pašiem bija jānospēlē labāk – es ļoti slikti nospēlēju uzbrukumā, kājas bija baigi lēnas. Varbūt sanervozējos. Uzbrukums vispār bija baigi lēns – nebija jaudas, trūka emociju, nespēlējām ar baudu. Vajadzēja kādas piespēles, emocijas, lai aizietu agresīvāk. Arī bloku nespējām noķert – lēkājām, lēkājām, bet nevienai bumbai nevarējām pieskarties, lai pieķertu blokā.”
Tagad izšķiroša būs grupas pēdējā spēle pret mājiniekiem Pedru un Evandru, turklāt pārliecinoši zaudētā trešā seta dēļ diezgan skaidrs, ka izkļūšanai no grupas derēs tikai uzvara. “Ar brazīliešiem spēlējām pirms trim nedēļām. Tur ir Evandru serve. Ja tā aiziet, ar viņiem spēlēt grūti. Tas būs galvenais – tikt galā ar viņa servi. Un pašiem jānospēlē sava spēle. Jāspēlē labāk nekā šodien,” galveno akcentu precīzi iezīmē Samoilovs.
