- Ar kādām emocijām esi atgriezies no Vācijas?- Tikai ar pozitīvām. Sezona ir beigusies, un liels prieks, ka izcīnījām bronzas medaļas. Protams, varēja labāk, bet realitāte ir trešā vieta, un nākamgad cīnīsimies Eiropas kausos.
- Ko no jūsu komandas gaidīja šosezon?- Mērķis bija tikt finālā, bet būsim reālisti. Vācijā ir divi spēcīgi klubi, kas šogad spēlēja Čempionu līgā – Frīdrihshāfene un Berlīne (VfB Friedrichshafen un BERLIN RECYCLING Volleys. – LVF Preses dienests). Cīnījāmies ar Frīdrihshāfeni, bet viņi bija spēcīgāki.
- Kādā sportiskajā esi pašlaik?- Jūtos labi, bet divas nedēļas atpūtos, jo pirms tam visus spēkus biju atdevis pleiofos. Ir jāsakārto arī galva, un šobrīd esmu sailgojies pēc volejbola. Pleiofos jau bija par trauku, bet šobrīd atkal gribas spēlēt un kopā ar izlasi kaut ko labu paveikt arī šogad.
- Izlases treniņos esi no pirmās dienas. Kas šoreiz ir savādāk nekā citas reizes?- Jā. Nedēļu pēc sezonas beigām pavadīju Vācijā, kur vēl bija jāpiedalās oficiālajos pasākumos. Pēc tam nedēļu biju Latvijā, un šonedēļ sāku trenēties.Mums treniņos ir daudz jauno. Kādi četri vai pieci spēlētāji ir nākuši klāt. Divi jaunie cēlāji šopavasar būs. Ir prieks, ka mums ir jaunie un talantīgie čaļi, kas grib strādāt un pierādīs, ka nav par velti uzaicināti uz izlasi, ka viņi ir pelnījuši tur būt.
- Kā saproties ar jaunajiem cēlājiem pie tīkla?- Visu laiku runājam, kā būtu labāk. Tagad būs pārbaudes spēles ar Dāniju. Tajās ne tik svarīgs būs rezultāts, bet būs jāatrod saspēle ar cēlājiem, būs komunikācija ar cēlājiem, kam ko un kā vajag celt. Runājam par to katru dienu, un katru dienu ir arvien labāk un labāk. Patīk, ka jaunie cēlāji ieklausās, ko mēs sakām, un pielabo kaut ko drusciņ. Arī treneri daudz strādā tieši ar cēlājiem, tā kā viss ir labi. Man patīk, ka visi strādā un grib sasniegt labu galarezultātu.
- Šogad nespēlēs Egleskalns, Petrovs, Caics. Kurš, tavuprāt, šogad uzņemsies līdera lomu komandā?- Jau pagājušogad mums bija daudz spēlētāju, kuri jebkurā brīdī varēja iesaistīties spēlē un bija gatavi atsist jebkuru bumbu. Arī mēs ar Ruslanu Sorokinu runājām ar Petrovu, ka mums var uzticēties jebkurā brīdī. Manuprāt, visi ir gatavi uzņemties atbildības nastu. Piemēram, paņemsim diagonāles. Pluss ir tas, ka visi čaļi spēlēja – vienalga, vai tā bija Baltijas līga vai Beļģija. Domāju, ka arī Reinis Pekmanis varētu būt viens no līderiem. Spēles parādīs, ko un kā kurš māk.
Noteikti palīdzēsim viens otram tāpat kā tagad treniņos. Atceros savus pirmos treniņus izlasē. Bija grūti. Izlasē bija lieliski spēlētāji, un es tāds pazaļš... Atceros, kā man bija grūti, un gribu palīdzēt pašreizējiem jauniešiem, lai atmosfēra būtu nepiespiestāka, nebūtu lieka uztraukuma un treniņos iztiktu bez spēcīgākiem izteicieniem. Šobrīd visi smaida, visi grib darboties, un tas ir galvenais.
- Ko domā par pretiniekiem atlases turnīra grupā – Slovēniju, Beļģiju, Portugāli, Izraēlu un Gruziju?- Stipras komandas. Slovēņiem pamatsastāvs ir ļoti labs, un viņi ir pagājušajā Eiropas čempionāta sudraba medaļnieki. Grūti būs, bet jācīnās un jāpierāda sevi. Tā ir ļoti laba izdevība, piemēram, jaunajiem cēlājiem un jaunajiem centriem pierādīt sevi. Arī mums visiem pārējiem, bet jaunajiem tādā līmenī spēles ir ļoti laba iespēja. Labāk, ja viņiem tāda iespēja ir pēc iespējas ātrāk.
- Ko var gaidīt no Latvijas izlases šajā atlases ciklā?- Cīnīsimies par katru punktu katrā spēlē, un domāju, ka spēles būs azartiskas. Kāds būs rezultāts, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kādā sastāvā būs pretinieku komandas. Vispār neko neesmu dzirdējis par Portugāli. Esmu runājis ar vienu beļģu spēlētāju Tomā Ruso, kas spēlē Frīdrihshāfenes klubā, viņš būs. Arī treneris Vitals Enins ir no šī paša kluba. Arī viņiem būs labs sastāvs. Par Portugāli neko nezinu, bet Izraēla un Gruzija būtu jāvinnē.
Interviju sagatavoja:Latvijas Volejbola federācijas Preses dienests
