Latvijas Virslīgā pēdējās divās kārtās visas spēles norisinās vienlaicīgi - tā paredz reglaments, lai nedotu vienai komandai priekšrocības. Tas futbola līdzjutējiem solīja divas aizraujošas sestdienas, jo joprojām netrūka intrigas par čempionu un citiem medaļniekiem, bet LMT Straumē un portālā Sportacentrs.com tapa Latvijā unikāls projekts par četru spēļu paralēlu tiešraidi. Virslīgas sezonai bija visas iespējas noslēgties ar pozitīvu troksni, kas Virslīgā nebūt nav ikdienas parādība.
Taču sezona noslēdzās ja ne papostīta, tad ar sliktu piegaršu. Čempioni kļuva zināmi jau priekšpēdējā kārtā, bet šo slikto piegaršu sarūpēja tāds brīnums kā novembra sākumā uzsnidzis sniegs. Spēle Liepājā tādēļ sākās ar aizkavēšanos, turklāt visai komiskos apstākļos (TV tiešraidē balto bumbu joprojām sniega segas klātajā laukumā nebija iespējams saskatīt), kamēr mačs Slokas stadionā nesākās vispār. „Spartaks” pirmajā mačā pēc čempiona titula garantēšanas saņēma tehnisko zaudējumu, kamēr „Riga” futbolisti par tehnisko uzvaru un pakāpšanos uz piekto vietu kopvērtējumā uzzināja pirmdienas pusdienlaikā, kad ziņas par savu noslīdēšanu uz sesto vietu saņēma arī RFS komandas dalībnieki.
„Mūsu komandā ir diezgan skumjš noskaņojums pēc aizvadītas debijas sezonas. Sportistiem tomēr tā piektā vai sestā vieta ir svarīga un nozīmīga, visu sezonu tomēr centāmies, nebija tā, ka spēlējām tikai tāpēc, lai nospēlētu līdz galam,” ar nožēlu pauda RFS ģenerāldirektors Maksims Krivuņecs. „Mēs paši ar līdzjutējiem uz pēdējo kārtu Ventspilī devāmies, aizvadījām spēli, tikām arī pie neizšķirta... Neteiksim, ka tagad ir ļoti dziļas sāpes par notikušo, taču mums tomēr liekas, ka „Spartaka” un „Riga” spēle varēja notikt un tur visu varēja izdarīt.”
Arī „Spartaka” direktors Spartaks Melkumjans esot vēlējies, lai mačs notiktu, kaut vai arī varbūt ne ideālos apstākļos. Slokas stadions piektdien bija pamatīgi piesnidzis, bet spēles dienā to joprojām klāja futbola nepiemērotam sniega sega. Tā vismaz secināja mača galvenais tiesnesis Artis Ķēniņš, taču Melkumjans īpaši stingri uzsvēra, ka neesot piekritis šādam secinājumam.
„Mūsuprāt, šāds lēmums neadekvāts un to pierāda fakts, ka līdzīgos apstākļos notika spēle Liepājā,” norādīja Melkumjans. „2011.gadā daudz sarežģītākos laika apstākļos notika spēle starp „Gulbeni” un „Liepājas metalurgu”. Šobrīd nevienā LFF dokumentā nav noteikts, cik daudz sniega ir jābūt uz laukuma, lai spēle nenotiktu, tāpēc Jūrmalas sporta servisa centra vadītāja Svetlana Dergača personīgi mēģināja noskaidrot federācijā, cik daudz būtu jātīra laukums (par ko viņai milzīgs paldies, jo daudzi šajā situācijā teiktu, ka tās ir Jūsu problēmas), lai spēle varētu notikt, kā rezultātā tika iztīrītas visas laukuma līnijas un abi soda laukumi.”
Melkumjans arī iebilda par spēles tiesnešu brigādes rīcību, atstājot stadionu „stundu pirms spēles paredzētā sākuma un nedodot iespēju uzlabot laukumu”. Melkumjans apgalvoja, ka klubs bijis gatavs sniega tīrīšanai piesaistīt sniega traktoru, taču klubs nav stadiona īpašnieks, bet Jūrmalas pilsētas stadiona vadība aizliedza izmantot šādu tehniku, jo bija risks sabojāt laukumu. Lai nu kā, bet „Spartaks” bijis par spēles aizvadīšanu un nemaz nav parakstījies spēles protokolā par mača atcelšanu un atcelšanas iemesliem.
„Personīgi informēju spēles galveno tiesnesi, ka nepiekrītu viņa lēmumam,” sacīja Melkumjans, kurš gan arī vēlējās nodot ziņu futbola līdzjutējiem: „Vēlos paust nožēlu un par šādu sezonas noslēgumu atvainoties visiem, kas nav vienaldzīgi pret „Spartaku”, bet, neskatoties uz nepatīkamo noslēgumu, manuprāt, pelnīti esam 2016. gada čempioni.”
„Kā Disciplinārlietu komisija secināja no inspektora un tiesnešu ziņojuma, neviens nebija pat centies kaut ko darīt lietas labā un notīrīt laukumu,” savukārt paskaidroja DK priekšsēdētājs Jānis Pavlovskis, kura vadītā komisija pieņēma lēmumu sodīt „Spartaku”. DK lēmumā bija minēts, ka nepastāvēja objektīvi apstākļi, kas liegtu „Spartakam” sagatavot laukumu. Kas tieši šajā situācijā ir objektīvi apstākļi? „Piemēram, ja snigtu vēl spēles paredzētajā sākuma laikā. Ja būtu redzami centieni panākt šīs spēles norisi, kā tas bija „Riga” dublieru komandas gadījumā svētdien paredzētajā mačā. „Riga FC/ŠFS” tāpēc arī saņēma naudas izteiksmē mazāku sodu.”
Tehnisko zaudējumu gan saņēma arī „Riga” dublieru komanda, līdz ar to no Pavlovska paskaidrojuma izriet, ka „Spartaks” tehnisko zaudējumu būtu saņēmis jebkurā spēles neaizvadīšanas gadījumā. Viņš gan uzsvēra, ka DK nav lielu improvizācijas iespēju un komisijai jādarbojas saskaņā ar reglamentu, analizējot katru spēli un katru gadījumu atsevišķi.
Nedaudz lielākas improvizācijas iespējas ir Virslīgas vadībai, un tās izpilddirektors Emīls Latkovskis sarunā ar „Sportacentrs.com” publiski nosodīja čempionvienību „Spartaks” un visas pārējās komandas, kas nedēļas nogalē nebija sagatavojušas laukumus sezonas pēdējai spēlei. „Pēc visādi citādi pozitīvās un kārtīgi novadītās Virslīgas sezonas „Spartaks” iepilināja darvas karoti medus mucā. Šī čempionu rīcība nebija čempionu cienīga. Būsim atklāti, visās šajās situācijas nedēļas nogalē varēja atrast risinājumu,” teica Latkovskis. „Šīs komandas to nedarīja, jo necienīja savus pretiniekus un viņiem pašiem spēles vairs nebija nepieciešamas.”
RFS vadība savukārt piedāvāja citu iemeslu, kādēļ „Spartaks” nav centies parūpēties par spēles norisi. „Es uzskatu, ka „Spartaka” vadība bija nevis vienkārši vienaldzīga, bet pieņēma lēmumu palīdzēt mūsu konkurentiem,” pārliecināts norādīja Krivuņecs. „Man ir tādas aizdomas, un tas ir mans viedoklis. Protams, nākamajā sezonā mūsu komandai spēlēs pret „Spartaku” tagad būs īpaša motivācija.”
„Pilnīgākās muļķības, ko pat nevēlos komentēt,” par RFS aizdomām teica Melkumjans. „”Spartaks” sacensību režīmā gatavojas spēlei, tika paveikti visi nepieciešamie darbi, lai spēle notiktu, tajā skaitā tika veiktas apmaksas par apsardzes, neatliekamas medicīniskās palīdzības brigādes un cita personāla darbu. Klubs bija maksimāli sagatavojies spēlei, bijām uzaicinājuši pilsētas administrāciju, Jūrmalas domes deputātus, sagatavojām izklaides programmu, konkursus un dāvanas skatītājiem, tas viss prasīja zināmas finanses, un papildus šiem zaudējumiem LFF piešķīra 700 eiro sodu. Spēlei pieteicam spēcīgāko sastāvu. Mums finansiāli izdevīgāk bija spēlēt, nekā nespēlēt, pat nerunājot par kaitējumu kluba tēlam.”
Krivuņecs ļoti labprāt būtu redzējis, ka „Spartakam” un „Riga” aizvadītu pārspēli, tā teikt, lai paši par sodu saņemtu organizatoriskas pārdomas, kā, kad un kādos apstākļos tad aizvadīt savas vainas dēļ nenotikušo maču. Protams, vietā būtu iebildums, ka tādā gadījumā sodu saņemtu arī „Riga”, kas nav atbildīga par Slokas stadiona gatavību spēlei. Pārspēles aizvadīšana, iespējams, būtu sportiski vispareizākais (godīgākais) risinājums, taču Latkovskis aicināja būt reāliem: „Ir ziema, ir sniegs, visi jau ierēķinājuši, ka sezona beigusies, tūlīt turklāt sāksies pārspēles par vietu Virslīgā. Cilvēciski var saprast RFS vēlmi, bet ...”
Savukārt DK šādu iespēju nemaz neizskatīja, jo neviena komanda nebija izteikusi vēlēšanos to darīt. Bet „kā būtu, ja būtu” jautājumu apspriešanā Pavlovskis nevēlējās iesaistīties. „Spartaka” vadība gan norādīja, ka Virslīgas organizācijas komiteja varēja uzņemties iniciatīvu un spēli, kas izlems vietu sadalījumu, pārcelt uz nākamo dienu vai citu stadionu vai halli. „Kā pierāda prakse, šī komiteja var pieņemt jebkuru lēmumu attiecībā uz Virslīgas norisi,” atgādināja Melkumjans.
Spēles neaizvadīšana laukuma saimnieku nespējas nodrošināt laukuma gatavību dēļ ir apspriesta Disciplinārajā reglamentā. Par šādu pārkāpumu paredzēts tehniskais zaudējums un 700 eiro sods, un tieši tādu arī „Spartaks” saņēma. Kā jau minēts, DK darbojas saskaņā ar reglamentu un komisija pati neizdomā sodus no zila gaisa. Taču vai šāds sods ir adekvāts vai tomēr nepieciešamas izmaiņas?
„Pats galvenais ir panākt, lai spēles notiktu. „Spartakam” tehniskais zaudējums šoreiz neinteresē, bet 700 eiro klubs var mierīgi nomaksāt. Un viss!,”kritiku LFF reglamentam pauda Krivuņecs. „Es nevaru tā konkrēti pateikt, cik tad šādai situācijai, kuru patiešām varēja novērst, būtu jāmaksā, taču tas noteikti ir vairākas reizes vairāk par 700 eiro, un uzskatu, ka ir nepieciešami bargāki sodi, lai to novērstu nākotnē. Turklāt šajā gadījumā „Spartaks” tiešā veidā ietekmēja turnīra tabulas izkārtojumu! Sodam būtu jābūt tādam, lai nākotnē neviens šādu nesportisku iespēju pat neapsvērtu.”
Latkovskis savukārt izteicās, ka šoreiz nedrīkst runāt par LFF vai Virslīgas vainu un atbildību, taču tajā pašā laikā piekrita, ka nākotnē ir vērts apspriest reglamenta papildināšanu, ņemot vērā šīs nedēļas nogales notikumus, un izteica gatavību veikt šādu ieteikumu attiecīgajā komisijā. „Skaidrs, ka 700 eiro sods ir visai smieklīga summa par šādu nodarījumu Virslīgai un Latvijas futbolam.” Tāpat Latkovskis atgādināja, ka „Spartakam” papildus LFF 700 eiro sodam tiks piespriestas arī papildu sankcijas par neizpildītajām saistībām ar Virslīgu, proti, nenotiekot spēlei, Virslīga zaudēja ienākumus par spēļu raidtiesību pārdošanu. Latkovskis gan nenosauca aptuvenu soda apmēru, kādu varētu sagaidīt „Spartaks”.
Melkumjans par soda apmēru nevēlējās izteikties, tā vietā aicinot analizēt, cik daudz katra iesaistītā puse paveica, lai mačs notiktu: „Mēs nekādā gadījumā neapgalvojam, ka mums nav jāuzņemas atbildība par to, kā viss izvērsās, taču, mūsuprāt, visas organizēšanās iesaistītās puses šajā ārkārtas gadījumā nenostrādāja maksimāli profesionāli, kamēr sods 700 eiro apmērā būs jāmaksā tikai mums.”
