Pērnā gada beigās Latvijā tika izstrādāta nodokļu reforma, kas spēkā stājās no šī gada, bet no 1. jūlija mainījās ziedošanas kārtība sabiedriskā labuma organizācijām. Ja līdz šim uzņēmumi pēc ziedojumiem sporta, kultūras, labdarības organizācijām saņēma uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, tagad viņiem reālākā iespēja ziedot ir no savas gada peļņas. Jau iepriekš tika prognozēts, ka tas samazinās ziedojumu apmērus un tagad sporta organizācijas apgalvo, ka bažas ir piepildījušās.
"Ir piepildījušās Latvijas sporta organizāciju bažas: 2017. gadā veiktā nodokļu reforma - "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma” (UINL) jaunais tiesiskais regulējums - grauj Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu sabiedriskā labuma organizācijām. 2018. gada vasarā apkopotā statistika liecina, ka privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām un pasākumiem piedzīvojis kritumu par 75%. Tas ir dramatisks trieciens, jo līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas," teikts "Es atbalstu sportu! "publiskajā paziņojumā, kurā turklāt piebilsts, ka jau šobrīd mūsu sportisti esot spiesti atteikties no dalības starptautiskās sacensībās un turnīros. Tāpat uzsvērts, ka šādā veidā sporta organizācijas varētu gadā zaudēt 10-15 miljonus no ziedojumiem.
Tomēr, cenšoties noskaidrot faktus, izrādās, ka 75% ir tikai prognozējamais kritums, kamēr šobrīd šis kritums ir 51%. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers sarunā ar medijiem nevēlējās nosaukt precīzus skaitļus, kā arī konkrētus federāciju zaudētos sponsorus tieši nodokļu reformas dēļ, tomēr nedaudz precīzāks bija Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, sakot, ka pašlaik federācijas zaudējušas aptuveni miljonu eiro, bet 60% no tā divas organizācijas - Latvijas Motosporta federācija (LaMSF) un Latvijas Automobiļu federācija (LAF).
"Saņemot pirmos signālus par finansējuma samazināšanos, aptaujājām 36 federācijas par saņemto ziedojumu apmēru gada pirmajos sešos mēnešos. Secinājām, ka, salīdzinājumā ar identisku periodu pērn, kritums ir par 51%, kas veido aptuveni miljonu eiro. Tomēr ierasti lielākā daļa ziedojumu nāk gada otrajā pusē, tāpēc kritums varētu būt dramatisks. Mēs pašlaik meklējam risinājumus situācijai, kurā sporta nozare var nonākt gada otrajā pusē, ja saglabājas šāda dinamika, vai ziedojumu apmērs samazinās vēl vairāk," saka Tikmers. "Acīmredzot daudziem no sponsoriem jaunā kārtība vēl nav līdz galam skaidra, turklāt zūd motivācija ziedot."
Tikmers nevarēja minēt daudz piemēru, kur sportisti "spiesti atteikties no dalības starptautiskās sacensībās un turnīros". Viņš vien nosauca jau iepriekš paša atklātos - Latvijas motokrosa izlases dalību Nāciju kausā, 3x3 basketbola U23 Pasaules kausu Ķīnā, kā arī Latvijas U18 hokeja izlasi, kurai trūkstot naudas sagatavošanās posmam.
Par iespējamu motokrosa izlases nedošanos uz ASV gaidāmo Nāciju kausu kā pirmais vēstīja portāls Sportacentrs.com, augusta vidū LaMSF prezidentam Mārtiņam Lazdovskim skaidrojot, ka situāciju īpaši neskaidru rada potenciālā izlases līdera Paula Jonasa attieksme, jo viņš nav skaidri pateicis, ka palīdzēs komandai. 3x3 U23 Pasaules kauss šogad notiks pirmoreiz un tiks aizvadīts Ķīnā. Latvijas vīru komanda sacensībās izlikta ar pirmo numuru, sastāvā esot Armandam Jaunzemam, Verneram Koham, Robertam Pāžem un Ivaram Rihardam Žvīguram. Tikmers nevarēja atbildēt vai nauda dalībai turnīrā ir prasīta Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), vien atzina, ka šobrīd neesot līdzekļu sagatavošanās posmam. Savukārt U18 hokeja izlase, visticamāk, īpaši tiek izcelta tāpēc, ka tās galvenais treneris Oļegs Sorokins ir viens no "Es atbalstu sportu!" lielākajiem aktīvistiem. "Ļoti gribas palīdzēt puišiem pienācīgi sagatavoties. Dalība pasaules čempionātā nav apdraudēta, ir apdraudēta sagatavošanās," apgalvo Tikmers, neizceļot, piemēram, U20 hokeja izlasi, kurai arī gaidāmas pasaules meistarsacīkstes.
Kaut tieši nodokļu politika akcijas uzsaukumā tiek uzsvērta kā viena no galvenajām problēmām, Fogelis atzīst, ka šobrīd neviens uzņēmums nav pateicis, ka no sporta atbalstīšanas aiziet tieši tāpēc, ka mainījusies nodokļu pakete. "Šobrīd redzam, ka uzņēmumi iet prom. Iespējams, šis ir viens no iemesliem," saka Fogelis. "Situācija ir ārkārtēja, jo tā ir uzņēmumiem jauna. Iepriekš viņi ziedoja no nodokļa, ko valsts atmaksāja, bet tagad tas jādara no peļņas. Tā ir diezgan liela izšķiršanās - reinvestēt peļņu savā attīstībā vai kādā no sabiedriskā labuma nozarēm. Vēlamies panākt kompensējošo mehānismu - vai tas ir loteriju formā, vai ar kādu privāto ziedotāju motivējošu mehānismu, varianti iespējami dažādi. Nerunājam par valsts budžeta taranēšanu. Piemēram, uzņēmums "Latvijas Loto" izauga no Sportloto, kas bija radīts sporta atbalstam."
Sportacentrs.com iepazinās ar federāciju saņemto ziedojumu apmēru šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusi. Ievērojami vairāk spējusi piesaistīt vien Latvijas Hokeja federācija (+61 689 eiro), tāpat kāpums ir Džudo un Paukošanas federācijām, kas vienkārši 2017. gada pirmajā pusgadā nebija ziedojumus saņēmušas vispār, bet gandrīz visas pārējās piedzīvojušas lielākus vai mazākus kritumus. Šeit īpaši jāizceļ Automobiļu federācija, kura saņēmusi par gandrīz 400 000 eiro mazāk, Basketbola savienībai bijis 160 000 eiro kritums, Šaha federācijai gandrīz 100 000 eiro kritums. Savukārt Motosporta federācija piedāvātajā sarakstā vispār nav atrodama.
Jāpaskaidro gan, ka parasti šie ziedojumi nepaliek pašu federāciju rīcībā, bet nokļūst pie kādiem konkrētiem sportistiem, jo federācijām ir sabiedriskā labuma statuss, kas līdz šim deva nodokļu atlaides. Cik noprotams, Automobiļu federācijā lielais kritums ir, jo Reinis Nitišs šogad nestartē pasaules rallijkrosa čempionātā, tāpēc viņam nepieciešams ziedot daudz mazāk.
Nav arī pilnīgi skaidrs vai šādai iniciatīvai tiešām nav nekādi politiskie mērķi. Tikmers un Fogelis nenosauca konkrētu akcijas idejas autoru, sakot, ka tā radusies LOK, LSFP un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) kopējā diskusijā. Tāpat tika atklāts, ka pašlaik "Es par sportu!" koordinē sešas organizācijas - LKSSA, LSFP un LOK, kā arī Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Hokeja federācija un Latvijas Futbola federācija, kas katra mēnesi ilgajai akcijai atvēlējusi līdz 5000 eiro. Šī finansējuma ietvaros arī nolīgta dārga reklāmas aģentūra, kas visu koordinē.
"Mēs līdzekļus izlietojam ļoti taupīgi un mēneša garumā mērķtiecīgi centīsimies realizēt mērķus. Esam saskārušies ar nopietnām problēmām sporta nozarē, turklāt šoreiz arī mēģinām piedāvāt risinājumu. Nonācām pie secinājuma, ka šoreiz jārīkojas citādāk nekā iepriekš, kad pieņēmām dažādus memorandus, rakstījām atklātās vēstules," Tikmers stāstīja, ka šoreiz akcija vēlas būt īpaši pamanāma, tomēr viņš arī uzsvēra, ka neviena no sešām organizācijām neizmanto valsts naudu. "Tā ir vai nu sponsoru nauda, vai sporta organizāciju rīcībā esošie līdzekļi. Akcija nav pakārtota vēlēšanām, bet ļoti ceru, ka diskusijas par sporta pārvaldības modeli notiks arī ar jauno parlamentu un jauno valdību."
"Šobrīd ir īstais brīdis uzsākt diskusiju, bet to turpināt pēc Saeimas vēlēšanām," saka Tikmers. Tieši tāpēc pirmdien ar iniciatīvu tika iepazīstināti arī vairāki ar sportu saistītie Saeimas vēlēšanās kandidējušie cilvēki. Kā liecina materiāli no sanāksmes, to apmeklējuši, piemēram, Aigars Vītols, Roberts Raimo, Jānis Eisaks, Ingrīda Amantova un Raimonds Rublovskis, kuri līdz šim Saeimā nav bijuši, kā arī pašreizējie Saeimas deputāti Varis Krūmiņš, Kārlis Krēsliņš un pat Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks. Zīmīgi, ka tieši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija ir viena no noteicošajām, kas jau līdz šim būtu varējusi lemt par pārmaiņām sportā.
Arī Tikmers "Es atbalstu sportu!" akcijas atklāšanas runā uzsvēra, ka sporta organizācijas "saka nē" būšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē, vēloties jaunu un neatkarīgu organizāciju, bet vēlāk gan sarunā ar medijiem atzina, ka līdz šim LOK pati nekad nav gājusi pie atbildīgajām amatpersonām ar šādu iniciatīvu.
Vairākas ar iniciatīvu nesaistītas personas sarunā ar Sportacentrs.com neoficiāli atzina, ka šis projekts izskatās kā mērķis atbrīvoties no IZM Sporta departamenta direktora Edgara Severa. Tikmers, atbildot uz jautājumu, ko domā par Severa darbu, otrdien žurnālistiem vien noteica, ka viņš sporta nozari vada "savas kompetences robežās", bet "ir daudzi jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes". Šeit jāpiebilst, ka sporta pārvaldība Latvijā ir uzdota tieši LOK un LSFP, tomēr dažbrīd rodas jautājumi vai šīs organizācijas tiek ar to galā.
Šis viss apkopojums liecina, ka, visticamāk, organizatori tiešām vēlas uzlabot sporta pārvaldību, tomēr viņi paši iepriekš nav darījuši pietiekami, bet pašlaik variē ar daļēji nepatiesiem faktiem. Akcija izsaukusi plašu rezonansi sociālajā tīklā "Facebook". Piemēram, otrdienas rītā arī vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare savā laika joslā pārpublicēja oficiālo "Es atbalstu sportu!" uzsaukumu, pirmajā teikumā sakot, ka līdz 75% samazinājies ziedojumu apjoms un sportisti spiesti atteikties no dalības starptautiskās sacensībās. Kad viņai komentāros tika prasīts par šiem datiem, sportiste vien atzina, ka tā ir LOK publiski paustā informācija.
Sarunā ar Sportacentrs.com Latiševa-Čudare uzsvēra, ka viņu neviens nav lūdzis vai aicinājis dalīties ar informāciju par "Es atbalstu sportu!" akciju, bet tā ir viņas pašas iniciatīva. "Mani uzrunāja tas, ko redzēju sociālajos tīklos."
"Pirms kāda laika jau bija zināms, ka tiks mainīta ziedošanas kārtība, kas nepaliks bez sekām. Tagad ir zināms, ka uzņēmumi nelabprāt ziedo līdzekļus. Un, pat ja ziedo, to apmērs ir krietni samazinājies," pauž skrējēja, tomēr uzsver, ka finansējuma trūkums ir tikai viena no lietām, par kurām aktivizējušies iesaistītie. "Esmu par vairāk sporta stundām skolās. Par lielākām iespējām bērniem un jauniešiem nodarboties ar sportu. Par augstāk kvalificētiem treneriem. Par piemērotāku un pieejamāku infrastruktūru. Es šo akciju neuztveru kā protestu, bet gan kā sporta un veselīga dzīvesveida atbalsta kustību. Man personīgi finansēs šogad ar jauno nodokļu politiku nekas nav mainījies, jo man nav neviena privāta sponsora - visi mani ienākumi (drīzāk nodrošinājums sportam) ir no Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) un pašvaldības."
"Ceru, ka šī akcija veicinās federāciju savstarpējo komunikāciju, atlētu interesi iedziļināties dažādos sporta jautājumos, cīnīties par savām interesēm. Un tad, cerams, LOK varēs izveidot nacionālo atlētu komisiju, kas man kā Eiropas Olimpiskās atlētu komisijas loceklim ir ļoti svarīgi," saka Latiševa-Čudare, kura ir viena no sportistēm, kas paralēli sportošanai dzimtenē arī iegūst augstāko izglītību.
Tāpat interesanti, ka viena no galvenajām akcijas organizatorēm LKSSA par to nav informējusi visus savus biedrus. Tā, piemēram, Latvijas Volejbola federācija (LVF) par šādu iniciatīvu uzzinājusi tikai no medijiem.
"Esmu ar visām četrām par, šodien informāciju par akciju publicēsim federācijas sociālo tīklu kontos. Ziedojumiem ir krass kritums - šobrīd mums vairāk parādījušies reklāmas līgumi, bet ziedotāji ir sāpīgs jautājums," sarunā ar Sportacentrs.com pauda Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Edgars Zaiženijs, paralēli atzīstot, ka organizācija par šo akciju iepriekš nezināja. "Līdz mums informācija nebija nonākusi, man neviens nebija zvanījis. Parasti atsūta e-pastu, ja nereaģējam ir zvans. Būtu loģiski - ja mēs būtu zinājuši. Mēs šo akciju būtu atbalstījuši."
Zaiženijs kā vēl vienu sāpīgu jautājumu šobrīd nosauca valsts prēmijas noņemšanu jauniešiem un junioriem. "Agrāk par sasniegumiem starptautiskajā arēnā viņiem bija prēmijas, tagad nekā nav."
Citādāk gan saka Latvijas Florbola savienības (LFS) prezidents Ilvis Pētersons, kurš aptuveni vienlaicīgi par topošo akciju uzzinājis gan LOK, gan LKSSA. "Šajā akcijā nav tā, ka kāds pret kaut ko vēršas. Vienkārši tiek mēģināts rast risinājumus, lai kaut ko uzlabotu. Es šo akciju neuztveru kā kritiku - vairāk kā rosinājumu uz diskusiju," Sportacentrs.com saka Pētersons, kurš arī atzīst, ka savienības budžetu ievērojami iespaidojis pērnā gada beigās pieņemtais valdības lēmums nepiešķirt Latvijas izlasei prēmiju par pasaules čempionātā sasniegto. "Mēs šo naudu izmantotu sporta veida attīstībā nevis savām personīgajām interesēm. Ikdienā viss paliek arvien dārgāks. Ar sponsoriem arī pagaidām iet ļoti grūti. Kaut saka, ka ekonomika attīstās, sponsori nav motivēti atbalstīt sporta projektus, jo Latvijas tirgus ir mazs. Atbalstīs vien tie, kuriem sports ir sirdī."
Kā potenciālo risinājumu arī Pētersons nosauca sporta nozares atdalīšanu no IZM. "Izglītības ministram ir daudz pienākumu, bet trūkst sportam nepieciešamās kapacitātes. Varbūt sporta nozari varētu pārcelt tiešā ministru prezidenta pakļautībā. Ja būtu tāda Sporta pārvalde, lietas ritētu ātrāk. Personāliju ziņā IZM Sporta departaments pat ar savu mazo resursu tiek galā pietiekami labi, vienīgi viņiem grūti tikt līdz ministra lēmumam."
Uzsākot iniciatīvu "Es atbalstu sportu!", šodien Ulla Zirne un Zintis Ekmanis nogādāja sportistu parakstītus kreklus ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Iniciatīvu jau atbalstījušas vairāk kā 100 Latvijas sporta organizācijas, federācijas un sporta klubi, kā arī daudzi pazīstami Latvijas sportisti.
