Jau pirms sacensībām bija skaidrs, ka supergigantā vakants ir viss goda pjedestāls, jo Soču ziemas olimpisko spēļu trīs labākās sportistes šajā disciplīnā Phjončhanā nestartēja. Pirms četriem gadiem uzvarēja austriete Anna Feningere, bet Phjončhanā galvenā cīņa solījās būt starp šveicieti Laru Gutu, Tīnu Vairateri no Lihtenšteinas un Johannu Šnarfu no Itālijas. Tāpat nevarēja aizmirst Austrijas kalnu slēpotājas un Lindsiju Vonu no ASV.
Tieši Vona atklāja sacensības supergigantā, cenšoties uzstādīt nopietnu latiņu pārējām sportistēm. Viņa atzīstami veica lielāko trases daļu, bet lejasdaļā pieļāva kļūdu, kas, iespējams, izgāza cīņu par medaļām. Nākamā startēja Tesa Vorlija no Francijas, kura finišā Vonai zaudēja pārliecinoši par vairāk nekā divām sekundēm. Trešā trasē devās itāliete Johanna Šnarfa. Viņa jau ar pirmajiem distances metriem cīnījās par uzvaru. Pēc pirmās sekcijas nedauz zaudēja, vidusdaļā bija teju pus sekundi ātrāka, bet tad aizķērās un zaudēja teju visu pārsvaru. Līdz finišam itāliete nekļūdījās, uzstādot jaunu labāko laiku - 1:21.27 minūtes.
Lara Guta startēja piektā, cerot pārspēt Šnarfu. Viņa distanci sāka agresīvi, bet tāpat nedaudz piekāpās konkurentei. Vidusdaļā deficīts bija tikai sekundes simtdaļa, bet tad pārsvars pieauga līdz 0.38 sekundēm. Varēja likties, ka Gutas cīņa ir galā, bet viņa atrada sekundes desmitdaļas atlikušajos metros, iespējams, izraujot uzvaru sacensībās par 0.04 sekundēm.
Situāciju varēja mainīt Tīna Vairatere. Lihtenšteinas galvenā cerība šajās olimpiskajās spēlēs ļoti labi veica distances pirmo daļu, tad pieļāva kļūdu, jau tuvojoties lejasdaļai. Pārsvars saruka līdz 0.05 sekundēm, bet beigās Vairatere pārspēja Gutu par nieka sekundes simtdaļu, kas varēja būt uzvaras vērtē. Vairaterei olimpiskajās spēlēs nekad nebija izdevies uzrādīt labus rezultātus, bet nu uzreiz izcīnīta medaļa Phjončhanā. Visas medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs Lihtenšteinai izcīnījuši kalnu slēpotāji, pēdējam zeltam atnākot 1980. gadā Leikplesidā, bet pēdējai medaļai Kalgarī 1988. gadā.
Vēl divas sportistes no Itālijas lika Vairaterei un viņas tuvākajām sekotājām radīja satraukumu. Federika Brinjone lieliski veica trases lejasdaļu, pat izvirzoties pat minimālā vadībā, bet finiša taisnē nespēja atrast vajadzīgās desmitdaļas, uzrādot ceturto rezultātu. Trases vidusdaļā liela kļūda par medaļām liedza pacīnīties Sofijai Džodžijai, bet austriete Anna Veita arī teica savu vārdu.
2015. gadā viņa kļuva par pasaules čempioni šajā disciplīnā, atguvās no traumas un lieliski sevi parādīja šajās sacensībās. Vēl distances pirmajā pusē nekas neliecināja, ka Veita pacīnīsies par augstu vietu, bet lieliski aizvadīta distances otrā puse, bet jo īpaši trases lejasdaļa, ļāva šķietami uzstādīt uzvaras vērtu rezultātu. Veita finišā pārspēja pieredzējušo Lihtenšteinas kalnu slēpotāju par 0.10 sekundēm.
Vēl vairākas sportistes spēja atzīstami veikt trases pirmo pusi, bet finišā nespēja iesaistīties cīņā par medaļām. Visus un pati sevi nošokēja 22 gadus vecā čehiete Estere Ledečka no Čehijas. Viņa Soču olimpiskajās spēlēs piedalījās snovborda paralēlajā slalomā, kļuva par pirmo čehieti, kas uzvarējusi paralēlajā slalomā Pasaules kausu, esot viena no galvenajām favorītēm šajā snovborda disciplīnām arī Phjončhanā. Viņas pirmais starts gan bija milzu slalomā, kur tika izcīnīta 23. vieta, bet supergigantā viņa pārspēja visus un pati sevi. Viņa ar vairākām kļūdām trasē tāpat spēja saglabāt ātrumu un par nieka sekundes simtdaļu izrāva zelta medaļu no Annas Veitas rokām, kļūstot par pirmo Čehijas kalnu slēpotāju olimpisko čempioni. Pēc finiša viņa vēl ilgi kā sastingusi stāvēja uz vietas un nesaprata, kas ir noticis.
Startēja 44 sportistes, finišēja 43
