Nikolajs Trubačovs: "Man ir 61 gads, esmu ieradies no Ukrainas, Kijevas, man ir FIFA Pro licence, esmu trenējis Ukrainas, Krievijas, Kazahstānas, Lietuvas komandas. Esmu trenējis Permas "Amkar", arī Lietuvas "Kruoja", ar kuru spēlējām Eirokausos pret poļu "Jagiellonia" [2015. gadā 0:1 un 0:8 - aut.]. Trenēšanas pieredze man ir milzīga - kopš 1979. gada jeb 39 gadi. Esmu precējies, divas meitas, trīs mazbērni, dēls diemžēl man miris - tas notika tieši tad, kad spēlējām pret "Jagiellonia", viņš bija TOP100 skrējējs pasaulē 1500 metru distancē. Es viņu personīgi trenēju, oficiāli biju IAAF treneris.
Pēc dabas esmu maksimālists - vienmēr visus noskaņoju tikai uz uzvaru. Citādi kāda jēga iet laukumā? Futbolistiem ģērbtuvē nekad nesaku: "Šodien spēlēsim kā otrais numurs, no aizsardzības.". Jo to var pārfrāzēt kā: "Es jums neticu, jūs esat vājāki." Saku, ka "spēlēsim uz uzvaru". Pacentīsimies izdarīt visu, lai ieviestu šeit uzvarētāju garu. Mēģināsim panākt, lai "Valmiera Glass" nevis vienkārši sāktu uzvarēt, bet lai no tās sāktu baidīties. Lieliski pārzinu Baltijas futbolu, pazīstu futbolistus un neslēpšu, ka man jau bija mēģinājumi šeit iekārtoties - Jūrmalā mani aicināja, bet nepaguvu nokārtot vīzu, savukārt "Ventspilī" parādījās jauns īpašnieks ar savu treneri. Pretējā gadījumā varbūt būtu Ventspilī.
Mans pēdējais klubs bija "Kruoja". Pēc tam apstākļi, jūs saprotiet, un nevarēju izbraukt. Jā, šis man ir pirmais darbs pēc pārtraukuma - esmu priecīgs, ka atgriežos lielajā profesionālajā futbolā. Dabīgi, ka esmu izsalcis pēc darba, pēc futbola, pēc uzvarām. Vēlos panākt, lai līdzjutēji šeit būtu apmierināti gan ar sniegumu, gan rezultātiem. Un tagad uzreiz uzskatu sevi par valmierieti - nav svarīgi, ka dzimu Krievijā vai Padomju Savienībā, ka man ir Ukrainas pilsonība. Esmu Valmieras iedzīvotājs un ar to viss ir pateikts. Sieva arī noteikti atbrauks un arī viņa būs valmieriete.
Taktika? Tā kā esmu uzbrukuma futbola piekritējs, tad pieturos pie taktikas 4-3-3, kura modificējas atkarībā no tā, ar kādu pretinieku un kurā laukumā spēlējam. Mājās izlieku divus spēlētājus zem uzbrucējiem, mājās divus balsta pussargus. Jā, uzbrukuma futbols neatkarīgi no pretinieka - man vienalga, vai tā būs "Ventspils", RFS vai "Metta". Nav nozīmes. Mēs aizstāvēsimies viņu laukuma pusē.
Valodas jautājums? Jā, tikko runājām un trīs futbolisti mani nesaprata - tikai trīs no 30! Futbola valoda ir vienota. Neskatoties uz vecumu, varu visu parādīt, redzēsiet, kā apejos ar bumbu. Uzreiz pēc atbraukšanas sāku mācīties latviešu valodu - tas ir normāli, tā ir cieņa pret cilvēkiem, kuri šeit dzīvo.
Gatis Ērglis ar Normundu Zvejnieku strādās ar dublieriem, bet mans asistents būs Gatis Kalniņš, savukārt ar vārtsargiem strādās Marks [Bogdanovs]. Līgums man līdz šī gada beigām un ir padomā automātiska pagarināšana uz vēl vienu gadu.
Kā panākšu jauniešu progresu? Man ir savas metodikas, kuras izstrādāju septiņus gadus. Metodikas pamatā ir iemācīt futbolistu spēlēt. Man ļoti patīk strādāt ar jauniešiem, esmu to darījis ilgu laiku. Kad veiksim vingrinājumus, pamatsastāva spēlētāji to darīs četras reizes, bet jaunieši trīs reizes - viņi ir jaunāki, viņi ir jāsaudzē vairāk. Viņiem būs tāda slodze, kas ir adekvāta viņu vecumam. Diemžēl daudzās komandās tā nav un tāpēc jaunieši vēlāk pazūd. It kā bija cerīgs, it kā iekļūst pamatsastāvā, bet šādu slodžu rezultātā pazūd. Man tā nav, ņemu vērā vecumu.
Redzēju Valmieras spēles ar Ventspili un Liepāju. Redzēju vienu - ir jāstrādā. Tikai darbs. Taču materiāls ir - futbolisti labi, man patika, iekrita acīs. Gribu, lai jūs [žurnālisti] atnākat pirms treniņnometnes parunāt ar futbolistiem un pēc. Treniņnometnē būs ļoti smagas slodzes, ļooooti - spēlētāji mani vienkārši nolādēs. Pēc tam varēsiet paklausīties, ko viņi sacīs.
Man visi saka, ka galvenā spēle būs ar "Mettu" 22. jūnijā. Nē, pirms tam vēl ar RFS [16. jūnijā] - ir jāspēlē pret visiem. Mums jāuzvar katrā spēlē, mēs nedrīkstam būt pastarīši. Vai būs sastāva pastiprinājumi? Man ir spēlētāji, kuri grib strādāt manā vadībā. Esmu gatavs viņus aicināt, bet pagaidām man piedāvā tos, kurus viņi vēlas uzaicināt. Ja redzēsim, ka šie piedāvātie nav pietiekami labi, tad pasaukšu vienu divus, ne vairāk - esmu par to, lai spēlētu vietējie futbolisti, jo tribīnēs sēž viņu vecāki, radinieki, bērni, draudzene. Tas vien būs iemesls censties. Jādod ceļš vietējiem - mēs, treneri, atbraucam un aizbraucam, bet jums ir jābūt savai vietējai komandai. Lai pēc tam visi atcerētos: "Trubačovs atbrauca, uztaisīja mums komandu no vietējiem puišiem un viņi tagad spēlē."
