Valstis mērās "krāniņiem" - kam būs "garākais" Sočos?

Olimpiskās spēles, lai gan tajās būtībā sacenšas atsevišķi sportisti, ir placdarms, uz kura savus muskuļus cenšas izrādīt lielvalstis. Ne velti Zintis Ekmanis nesen tēlaini izteicās, ka „olimpiskajās spēlēs valstis mērās ar krāniņiem”. Ziemas spēļu (dažādo klimatu) specifikas dēļ gan jāsaka, ka uz augstām vietām pretendē arī pāris salīdzinoši mazas valstis (piemēram, Norvēģija un Austrija), tomēr viens ir skaidrs – sporta līdzjutēji vēros ne tikai atsevišķas sacensības, bet ik pa laikam iemetīs aci arī tā sauktajā neoficiālajā medaļu vērtējumā pa valstīm. Mēģināju ieskatīties nesenas pagātnes skaitļos, lai saprastu, kuras valstis pēdējā laikā ziemas spēlēs bijušas sekmīgākas un līdz ar to varētu būt veiksmīgas arī Sočos.

Vispirms par izvēlēto metodoloģiju. Par pamatu ņēmu tikai pēdējās trīs olimpiskās spēles (Soltleiksitija 2002., Turīna 2006., Vankūvera 2010.) un kopējā medaļu tabulā, ko redzat zemāk, iekļāvu tās valstis, kuras kaut reizi medaļu ieskaitē bijušas labāko desmitniekā. Medaļu ieskaitē pirmais rādītājs ir zelta medaļu skaits (ja vienādi, tad kā nākamo skatās sudrabu un pēc tam bronzu), nevis kopējais medaļu skaits.

Vismaz reizi TOP10 pēdējās trīs olimpiskajās spēlēs iekļuvušas tikai 14 valstis, tātad ir visai liela stabilitāte šajā ziņā. Katru reizi TOP10 tikušas piecas valstis – Vācija, ASV, Kanāda, Nīderlande un Austrija. Šeit gan jāiestarpina, ka ziemas sportu lielvalstis Norvēģija un Krievija pa reizei izgāzās (Krievijai Vankūverā kopā 15 medaļas, taču tikai trīs zelta un 11. vieta valstu ieskaitē, Norvēģijai Turīnā kopā pat 19 medaļas, taču tikai divas zelta un 13. vieta), tomēr abas uzskatāmas par reālām pretendentēm uz augstākajām vietām Sočos.

Krievijas gadījumā to apgalvot vēl jo vairāk ļauj tā sauktais mājas faktors. Mājinieku olimpiskās komandas tradicionāli startē veiksmīgāk. ASV gadījumā 2002. gads nebija izteikti labāks par, teiksim, 2006. un 2010. gadu, Itālijas gadījumā tas jau bija mazliet pamanāmāk (2002. gadā četri zelti, 2010. gadā viens zelts, bet pa vidu 2006. gadā Turīnā pieci zelti), toties spilgts piemērs ir Kanāda. Kļavu lapu zemes pārstāvjiem gan 2002., gan 2006. gadā septiņas zelta medaļas, bet 2010. gadā Vankūverā 14(!) zelta medaļas un diezgan pārliecinoša 1. vieta valstu ieskaitē!

Ja runājam par medaļu ieskaites TOP3, tad pēdējo trīs olimpisko spēļu laikā tajā spējušas iekļūt sekojošas valstis: trīs reizes ASV, Vācija (gan 2002., gan 2006., gan 2010. gadā), kā arī pa reizei Norvēģija (2002.), Austrija (2006.) un Kanāda (2010.).

Protams, taisnība būs tiem, kas teiks, ka, mēģinot prognozēt Soču rezultātus, primāri jāskatās uz spēku samēriem tagad, nevis jāatskatās pagātnē. Domāju, retais orientējas visos ziemas sporta veidos, tāpēc atliek vien aplūkot, ko tad šai sakarā prognozē bukmeikeri. Stabilajām ASV un Vācijai bukmeikeri atvēl attiecīgi 2. un 3. vietu, turpat aiz tām liekot mājinieci Krieviju. Toties 1. vietu bukmeikeri atvēl… Norvēģijai, kas uzvarēja šai ieskaitē 2002. gadā, bet pēc tam bijusi attiecīgi 13. un 4. vietā. Vankūveras veiksmīgāko valsti Kanādu bukmeikeri ierindo 5. pozīcijā un šeit arī pavelkam svītru – ja uz Kanādu koeficients ir 9.00 (aptuveni 1/9 iespēja, ka Kanāda uzvarēs zelta medaļu ieskaitē), tad nākamajā pozīcijā ieliktajai Dienvidkorejai šis koeficients jau ir 26.

Ar "krāniņiem" lielākoties mērās lielvalstis, taču būtu grēks šai materiālā nepieminēt, kur tad šajā hierarhijā atrodas Latvija. 2002., 2006., un 2010. Ziemas spēlēs kopumā vismaz vienu medaļu izcīnījušas 28 valstis, protams, to starpā arī Latvija - Mārtiņa Rubeņa bronza 2006. gadā, kā arī brāļu Šiču un Martina Dukura sudrabs 2010. gadā. Kopējā rangā ar 0-2-1 esam 26. vietā - aiz mums Kazahstāna ar vienu sudrabu un Ukraina ar divām bronzām. Vēl zelta medaļu nav, taču mūs apsteidz uz vairāk sudrabu/bronzas rēķina Slovēnija (0-2-2) un Bulgārija (arī 0-2-2). Ja runājam par Baltijas fonu, tad Lietuvai medaļu nav, bet Igaunijai solīds 4-2-1 un 18. vieta valstu rangā.