25. jūlijā gatavošanos Eiropas čempionāta atlases turnīram galvenā trenera Raimonda Vildes vadībā uzsāka Latvijas vīriešu izlase volejbolā. Sagatavošanas periodā ir iesaistīti 14 volejbolisti, un izlases treneru komandu ir papildinājis pieredzējušais treneris Boriss Kolčins.
Izlasei treniņu cikls, kā ierasts, sācies ar spēku krāšanu Elektrum Olimpiskajā centrā Rīgā, un izlases sastāvā ir vairākas jaunas sejas. Kvalifikācijas turnīram, kas norisināsies no 16. līdz 25. septembrim, gatavojas cēlāji Artis Caics un Deniss Petrovs, libero Ingars Ivanovs, diagonāles spēlētāji Edvarts Buivids un Hermans Egleskalns, 1. tempa spēlētāji Andis Cimoška, Jānis Liepiņš, Gatis Slavēns un Toms Švāns, kā arī 2. tempa spēlētāji Aleksandrs Kudrjašovs, Aivars Petruševičs, Romāns Saušs, Ruslans Sorokins un Toms Vanags.
Eiropas čempionāta otrajā kvalifikācijas kārtā Latvija ar Slovākiju, Horvātiju un Izraēlu vispirms spēlēs Popradā (Slovākija), bet pēc tam – Horvātijas pilsētiņā Rovinjā Adrijas jūras krastā. Grupas uzvarētāji uzreiz iegūs tiesības nākamgad spēlēt finālturnīrā Polijā, bet visu sešu grupu otrās vietas ieguvēji divu spēļu mikromačos oktobra sākumā noskaidros vēl trīs komandas, kas nākamgad dosies uz finālturnīru.
Kā pēdējos gados ierasts, izlasi izšķirīgajām cīņām gatavos galvenais treneris Raimonds Vilde, fiziskās sagatavotības treneris Vladimirs Stepanovs, statistiķis Ainars Cīrulis, ārsts Imants Ganus un fizioterapeits Artūrs Tinte, bet papildinājums rasts trenera asistenta amatā, kur turpmāk darbosies Boriss Kolčins. Savulaik Vilde un Kolčins plecu pie pleca parūpējās par diviem lielākajiem sasniegumiem Latvijas volejbolā PSRS ietvaros. 1983. gadā viņi sekmēja Latvijas PSR izlases uzvaru PSRS Tautu spartakiādē, bet gadu vēlāk Rīgas Radiotehniķis vienīgo reizi triumfēja PSRS čempionātā. Pēc tam Vildes ceļi veda uz Grieķiju, bet Kolčina – uz Itāliju, kur viņš sākumā spēlēja, pēc tam kļuva par treneri. Gadu tūkstošu mijā Kolčins vairākus gadus bija Krievijas izlases galvenā trenera Genadija Šipuļina palīgs un trenēja Belgorodas klubu, arī Atēnu olimpiskajās spēlēs, 2004. gadā kļūdams par jaundibināmā Maskavas Dinamo superkluba galveno treneri. Pēc tam piecas ar pusi sezonas tika aizvadītas Novijurengojas Fakel, divreiz izcīnot CEV kausu. Strādājis arī ar Maskavas Dinamo sieviešu komandu.
“Grupa ir diezgan sarežģīta, un pretī būs spēcīgas komandas,” stāsta komandas galvenais treneris Raimonds Vilde. “Prognozēt kaut ko ir ļoti grūti. Skaidrs, ka viegli nebūs, tomēr mērķis paliek tas pats – tikt finālturnīrā. Redzēsim, kā sagatavosimies spēlēm. Pretiniekus pētīsim vēlāk. Pagaidām tas ir pāragri. Tomēr tā pati Slovākija pēdējos trīs gadus ir spēlējusi Pasaules līgā. Vēl Horvātija un Izraēla. Ņemot vērā mūsu varēšanu, viegli nebūs.
Sagatavošanās posms nav garš. Tāpēc pārāk plašu kandidātu loku negribējām. Vairāk vai mazāk visi vasarā bija kaut ko darījuši. Daudzi nodarbojās ar pludmales volejbolu. Arī Latvijas olimpiādē spēlēja, kas palīdzēja uzturēt sportisko formu. Puikas strādā centīgi, ar labu atdevi, un tas vieš optimismu. Divas nedēļas pastrādāsim, un būsim pietiekamā fiziskajā kondīcijā, lai varētu sākt strādāt pie citām lietām.”
Treneris cer, ka līderu lomu uzņemsies pieredzējušākie – Deniss Petrovs, Hermans Egleskalns un Ingars Ivanovs, bet katrā no mačiem viņiem uzradīsies palīgi citu spēlētāju izskatā: “Mums nav izteiktu zvaigžņu, augsta līmeņa spēlētāju. Tāpēc mums ir svarīgi sabalansēt komandas spēli, lai laukumā būtu saliedēts kolektīvs, kas kapā no pirmās līdz pēdējai bumbai. Disciplinēti un izmantojot visas savas iespējas.”
Tāpat Vilde liek cerības arī uz Borisu Kolčina pieredzi trenera postenī. Bija doma Kolčinu piesaistīt jau jau pirms trim gadiem mačos ar Turciju. “Diemžēl ar klubu, ar kuru tobrīd strādāju, iznāca pagarināt sezonu, jo mums bija jābrauc uz Brazīliju un jāpiedalās pasaules čempionātā klubiem,” ar nožēlu atceras Kolčins. “Atgriezos trīs dienas pirms spēles, un tas nebija nopietni – iesaistīties izlases darbā. Tagad jāpateicas federācijai, bet, pirmkārt, jau Raimondam, kurš piekrita, ka varu būt blakus viņam izlasē un jebkādā veidā palīdzēt. Ir prieks par to, ka vēlreiz varu pārdzīvot tās emocijas, kuras savulaik pārdzīvoju kopā ar igauņiem, strādājot par izlases otro treneri, kad iekļuvām Eiropas čempionāta finālturnīrā. Man ir prieks, ka par to pašu varu cīnīties arī kopā ar Latvijas izlasi.”
Pirms kvalifikācijas turnīra spēlēm izlasei ieplānoti trīs spēļu cikli – nu jau tradicionālie trīs mači ar mājiniekiem Grieķijā, septembra sākumā turnīrs Baltkrievijā, bet no 8. līdz 10. septembrim Latvijā viesosies Dānijas izlase.
