U-20 basketbola izlase, kurai nepalīdzēja virkne vadošo spēlētāju, ar septiņiem zaudējumiem septiņās spēlēs palika noslēdzošajā 16.pozīcijā Eiropas čempionātā, kas nākamajā gadā tai pirmoreiz vēsturē liks sacensties kontinenta B divīzijā.
Latvijas komanda uz čempionātu devās tālu no optimālā sastāva, jo, kā pirms turnīra atzina galvenais treneris Arnis Vecvagars, dažādu iemeslu dēļ komandai nevar palīdzēt deviņi spēlētāji.
«Publiskajā telpā minētie skaitļi par spēlētājiem, kuri šovasar nespēlē jaunatnes izlasēs, manuprāt, rada nepareizu priekšstatu par situāciju. Jo, gribot vai negribot vienā, katlā tiek sajaukti gan nopietnu traumu gadījumi, gan atteikumi subjektīvu iemeslu dēļ, kā iemeslu piesaucot mācības, individuālos plānus, klubu iebildumus un tā tālāk. Manuprāt, katra situācija jāizvērtē individuāli. Atbalstu ideju, ka vajadzīgi stingri kritēriji šādai izvērtēšanai un ceru, ka būs konkrēti kvalitatīvi priekšlikumi,» skaidro Voins.
Kā uzsver Latvijas basketbola stūrmanis, LBS ciena aģentu darbu un ieguldījumu spēlētāju izaugsmē.
«Taču LBS sagaida adekvātu cieņpilnu attieksmi un konstruktīvu sadarbību. Tai skaitā profesionālu komunikāciju, laikus oficiāli informējot LBS pārstāvjus par izlašu kandidātu problemātiskām situācijām klubos un profesionālās izaugsmes plāniem, traumu gadījumā iepazīstinot ar medicīnisko informāciju. Likumdošanu ierobežo LBS iespējas kontrolēt aģentu darbu, taču aģentiem ir saistoši FIBA noteikumi un LBS reaģēs, ja tie tiks pārkāpti,» atzīmē Voins.
Tāpat LBS prezidents noraida Latvijas Televīzijā sagatavotajā sižetā izskanējušo apgalvojumu, ka savienība «ciena un atbalsta» nespēlēšanu izlasē.
«LBS pozīcija bijusi, ir un paliek nemainīga - pārstāvēt Latviju ir basketbolista goda pienākums. Vērtības iezīmējam ar mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem, piemēram, LBS Gada balvu piešķiršanu, komunikācijā ar masu medijiem, arī atbalstu klubiem, kuri dod lielāko ieguldījumu izlašu kandidātu sagatavošanā. Taču atbilstošas attieksmes veidošana ir kolektīvs ilgtermiņa darbs, kurā sava atbildības daļa ir ģimenei un skolai, sporta skolai un pirmajam trenerim, draugiem un līdzjutējiem. Tāpēc nedomāju, ka ir vērts tricināt gaisu ar skaļiem paziņojumiem gadījumā, ja spēlētājs, paskaidrojot iemeslu, nolemj nespēlēt. LBS koncentrējas darbam ar tiem, kuri ir ierindā,» stāsta Voins.
LBS prezidents arī atzīmē, ka valsts pārstāvēšana nav pakalpojums, kas pērkams par naudu.
«Tāpēc LBS attiecības ar spēlētājiem neveido un neveidos pēc tādiem pašiem principiem, kā to dara klubi un kā nacionālo izlašu darbu organizē arī dažu citu valstu basketbola jumtorganizācijas. Ejam citu ceļu - katru gadu nodrošinām kvalitatīvus apstākļus 8-9 nacionālo izlašu profesionālam darbam, lai līdzdalība izlasēs būtu nozīmīgs ieguldījums spēlētāju individuālā izaugsmē un sportiskās reputācijas uzlabošanā, sekmētu sportisko ambīciju piepildīšanu un sagādātu pozitīvas emocijas. Arī palīdzam atgūt veselību, ja izlases darba procesā bijušas traumas. Visticamāk, šādas pozitīvas motivēšanas iespējas vēl nav pilnīgi izmantotas un izlašu saimniecības organizēšanā vēl ir krietni, kur augt. Tāpēc esam pateicīgi par visiem pamatotajiem signāliem no spēlētājiem, viņu vecākiem, sporta skolu treneriem, arī aģentiem, kas vēsta par problēmām un iesaka risinājumus, nevis nodarbojas ar tukšu retoriku publiskajā telpā,» skaidro LBS prezidents.
U-20 izlases neveiksmīgā starta iemesli un turpmākā rīcība ir LBS - administrācijas, Treneru komisijas un valdes - aktuālo darba kārtībā.
«Sagaidu, ka problēma netiks vienkāršota līdz līmenim: «ja būtu spēlējis Jānis un Pēteris, viss būtu kārtībā«. Konkrētā gadugājuma komanda - 1997.gadā dzimušie puiši - pirms četriem gadiem Eiropas U-16 čempionātā no izkrišanas paglābās tikai pēdējā spēlē [13.vieta], bet pirms diviem gadiem U-18 čempionātā ar grūtībām ieņēma desmito vietu. Varam vainot demogrāfisko krīzi vai sagadīšanās dēļ nepietiekamo talantu daudzumu, taču ir vērts akcentēt uzmanību uz pašu nepadarīto,» secina Voins.
Pirms diviem gadiem, kad Eiropas U-16 čempionātā spēlēja 1999.gadā dzimušo puišu izlase, ar lielām grūtībām tika nosargāta vieta augstākajā divīzijā, turklāt ļoti lielu ieguldījumu komandas spēlē deva gadu jaunākie 2000.gadā dzimušie puiši.
«Kopš tā laika ar ļoti strauju progresu neviens 1999.gadā dzimušais basketbolists nav iepriecinājis. Zinot šo sportisko problēmu, kā arī novērtējot nākamā gadugājuma potenciālu, LBS laikus pieteicās FIBA 2018.gadā rīkot Eiropas U-18 čempionātu, nodrošinot vietu A divīzijā arī nākamgad, neatkarīgi no 2017.gada čempionātā ieņemtās vietas. Tas dod iespēju Uvja Helmaņa vadītajai komandai šonedēļ Brastislavā startējošajā turnīrā spēlēt bez bažām par izkrišanu. Ceru, ka vismaz dažiem spēlētājiem šis turnīrs dos vērtīgu stimulu izaugsmei,» pauž Voins.
Trenera Helmaņa ideālajā kandidātu sarakstā absolūti lielākais vairākums bija 2000.gadā dzimušie spēlētāji, taču vairāki no viņiem neiesaistījās darbā, par iemeslu minot veselības problēmas un vēlmi tās atrisināt, lai varētu iesaistīties izlases darbā nākamsezon - pamatgadā.
«Uz jautājumu - vai spēlēšanai jaunatnes izlasēs katru gadu [meiteņu gadījumā - pat vairākās izlasēs gada laikā] no ilgtermiņa interešu viedokļa ir pozitīva, neitrāla vai negatīva ietekme - no basketbola treneriem ir nācies dzirdēt dažādas atbildes. Visas - argumentētas un pamatotas gan ar pozitīviem, gan negatīviem piemēriem. Līdzīga pieredze bijusi daudzās Eiropas valstīs. Arī šai ziņā acīmredzot universālu recepti izstrādāt nav iespējams un būs svarīga individuālā pieeja, izvērtējot konkrētus gadījumus,» secina Voins.
Tiesa, LBS prezidents norāda, ka uz B divīziju dažādās vecuma grupās savulaik izkritušas arī resursiem bagātākas valstis kā Horvātija, Krievija, Grieķija un Vācija.
«Savukārt spilgtas basketbola personības var attīstīties arī, piemēram, Šveicē, kas A divīzijai nav bijusi pat tuvumā. Tāpēc netaisīsim traģēdiju. Manuprāt, viskonstruktīvāk uz U-20 izlases neveiksmi reaģēja savainojuma dēļ čempionātā nespēlējušais Valdemāra Baumaņa balvas šāgada ieguvējs Artūrs Strautiņš, kurš aicināja beigt histēriju, labi sagatavoties un nākamgad tikt atpakaļ! Tā ir vīra valoda, un nākamgad katram būs iespēja parādīt, kas viņš ir - vīrs vai marionete dažādu «padomdevēju» rokās,» uzsver Voins.
U-20 izlasē šovasar savainojumu dēļ nespēlēja Kārlis Siliņš, Artūrs Strautiņš, Kristers Zoriks, Kārlis Garoza un Niks Jansons. Mācību dēļ izlasei nepievienojās Zigmārs Raimo, kluba iebildumu dēļ ierindā nebija Džeiks Krūmiņš un talantīgais Rodions Kurucs, kurš nolēma gaidāmajai sezonai, kurā viņam paredz vietu Spānijas granda Barselonas «Lassa» rindās, trenēties individuāli, bet nezināmu iemeslu dēļ uz treniņiem neieradās Roberts Dembskis.
Skaļākais nespēlēšanas gadījums ir Kurucs, kura aģenta Artūra Kalnīša klienti regulāri nepalīdz Latvijas valstsvienībām. Tieši Kalnīša klients ir arī šogad Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā izvēlētais Anžejs Pasečņiks, kurš arī nepalīdzēs valstsvienībai Eiropas čempionātā.
TVNET jau vēstīja, ka Latvijas U-18 izlases galvenajam trenerim Uvim Helmanim, gatavojot komandu Eiropas čempionātam, sastāva komplektēšanā iejaucies Kalnītis.
«Man piezvanīja Kalnītis. Tā bija nesakarīga saruna, un nesapratu, kas notiek. Vēlāk vairs tam nepievērsu uzmanību. Bija sarunāts... Skaidrs kļuva tas, ka nav nopietna attieksme,» TVNET pastāstīja Helmanis.
«Arī man ir bijusi saistība ar spēlētāju atteikumu izlasē, konkrēti ar aģenta Kalnīša klientu Arturu Kurucu. Sākumā pa ausu galam izskanēja ziņas, ka viņš varētu nepievienoties izlasei, bet man neviens neko neteica. Sazvanījos ar Artura vectēvu, ar kuru bija saruna, ka atnāks ar puiku aprunāsies. Vismaz izrunāties. It kā sākumā viņš nebūtu, bet vēlāk izlasei pievienotos,» sacīja Helmanis, stāstot gadījumu par vienu no potenciālajiem komandas līderiem, kurš izlasei atteicies palīdzēt.
