Lielā mērā apstiprinājās prognozes, ka Dainis ir klases galvenais favorīts, ja salīdzina Latvijas sportistu spēku samērus. Ja nebūtu Petraškas, Rihards būtu pārliecinoši dominējis šajā klasē. Tas, ka Petraška var sagādāt pārsteigumus, arī tika prognozēts, jo viņš savās mājās ir braucējs, kurš cīnās par pjedestāla pozīcijām. Taču uzvaru Smiltenē prognozēja retais. Laurins panākumu guva lieliskā duelī ar Daini, turklāt maksimāli izvairoties no lietuviešiem piedēvētās agresīvās braukšanas slavas – korekti un pārliecinoši.
Rihards Dainis par rezultātu saka: “Jā, viņš šodien uzvarēja, taču domāju, ka vēl par agru izdarīt secinājumus. Tas ir tikai sākums. Viņš nav bijis Vecpilī – sarežģītā un viltīgā trasē. Es tur esmu bijis. Šajā posmā, kad trase uz fināliem bija kļuvusi skarba, necentos salauzt tehniku.”
Laurins Petraška formāli jau piedalījies Latvijas autokrosa čempionātā – 2014. un 2015. gadā. Tiesa, vairāk uz Baltijas čempionāta rēķina, kad Latvijai un Lietuvai bijuši arī apmaiņas posmi. Latvijā Petraška startējis 2015. gada Smiltene-1 posmā, toreiz pēc labi sākta brauciena izstājoties fināla pirmajā aplī.
Tikmēr Juris Zembergs pēc visām 2000 Super klases peripetijām finālā un arī pēc tā sasniedza otro vietu. Ogrēnietis savu dalību Latvijas čempionātā sācis apbrīnojami veiksmīgi.
Juris Smiltenē debitēja 2000 Super klasē, taču ne čempionātā – pērn sezonas pēdējā posmā Smiltenē-2 Zembergs startēja Open 2500 klasē, piedaloties izšķirošā kvoruma veidošanā ar šo pašu divu litru priekšpiedziņas VW Golf III automašīnu. Arī toreiz, pietiekami skarbā konkurencē, Juris sasniedza pjedestālu – trešo vietu.
Rudenī panākums nāca pēc tam, kad klasē rezultātu haosu izveidoja trīs pilnpiedziņas mašīnu izstāšanās tehnisku problēmu dēļ. Zembergs finālā piekāpās vienīgi Jānim Kozlovskim un Jānim Dreimanim.
Šoreiz 2000 Super klasē pjedestāls nāca skarbās cīņās. Abi galvenie sacensību vadības lēmumi par rezultātu maiņu Raimondam Mūrniekam un Mārtiņam Starkam sekoja tieši pēc abu minēto tikšanās ar Zembergu. Finiša līniju Juris pārbrauca ceturtajā vietā, taču pēc lēmumiem viņš pārcēlās uz otro vietu.
Zembergs braucienos izceļas ar stabilitāti, turklāt pērn Krosa komisijas kausa ietvaros aizvadītajās sacensībās pamatīgi uzaudzēta mašīnas izturība. Rezultāts lielisks – divās pirmajās čempionāta sacīkstēs Zembergs uz pjedestāla.
Krosā Juris debitēja 2015. gadā, startējot LAF Krosa komisijas kausa izcīņā. Garajā sezonā gūta ceturtā vieta kopvērtējumā, arī pirmā uzvara šajā seriālā. Pērn Zembergs kļuva par uzvarētāju Krosa komisijas kausa izcīņā, posmos sasniedzot vēl divas uzvaras. Starp citu – abas Brenguļos, kas varētu būt labs mājiens čempionāta Brenguļu posma virzienā.
Latvijas autokrosa čempionāta Junioru kausa līderi pēc pirmā posma ir B600 klases braucējs Gatis Geisters un VAZ Klasika debitants Armands Ķēniņš.
Vērtējumā, kurā ar speciālas tabulas palīdzību tiek salīdzināti visi Junioru kausa vecuma dalībnieki (dzimuši 1996. gadā vai vēlāk), Gatim Geisteram un Ķēniņam vienāds punktu skaits – pa sešiem. Gatis savā B600 klasē guva otro vietu, bet Armands debijas sacīkstē VAZ Klasika finišēja cienījamā ceturtajā vietā. Nākamajās vietās Jānis Geisters (5 punkti), Edgars Zīverts (3) un B600 klases finālā nestartējusī Monta Beierbaha (1).
Gatis Geisters ir pērnā gada Junioru kausa ieguvējs. Latvijas čempionātā Junioru kausa izcīņa tiek aizvadīta kopš 2013. gada, kad milzīgā – 17 dalībnieku – konkurencē uzvaru guva Ritvars Zobens, sīvā cīņā pārspējot Jāni Miščenko. 2014. gadā par Junioru ieskaites uzvarētāju kļuva VAZ Klasika braucējs Kalvis Tēts, aiz sevis atstājot Beati Klipu un Gintu Astrauski. 2015. gadā uzvara Montai Beierbahai, kura togad vēl startēja 2000 Super salonautomašīnu klasē. Junioru kausā viņa aiz sevis atstāja tagadējos B600 konkurentus Jāni un Gati Geisterus. Pērn aiz Gata Geistera pozīcijas guva tie paši galvenie sāncenši – Monta un brālis Jānis.
Izmantotie resursi:Autocross.lv
