Rīgā spēlēja 20 no 25 Eiropas labākajām šahistēm. Tas gan nebija pirmais šāda līmeņa turnīrs Latvijas galvaspilsētā. Rīgā notikuši arī divi mači par pasaules čempiones titulu sievietēm - 1965. un 1972.gadā. Abos turnīros triumfēja gruzīniete Nona Gaprindašvili, kļūstot par pieckārtēju pasaules čempioni.
Nona septiņdesmitajos gados aizsāka Gruzijas šahistu dominanci pasaulē, ko pēdējās desmitgadēs centušās piebremzēt gan Krievijas un Ukrainas, gan jo īpaši Ķīnas šahistes. Tomēr pirms dažām dienām Rīgā atkal uzvarēja gruzīniete - Nana Dzagnidze, kura ilgus gadus bijusi sieviešu šaha elitē, taču bez tik skaļiem tituliem.
Mājiniecēm šoreiz augstas vietas izpalika. Labāko rezultātu no latvietēm sasniedza trīskārtējā valsts čempione Ilze Bērziņa, ierindojoties vien 69.vietā, bet neviena cita mūsu šahiste labāko simtniekā neiekļuva.
Par Rīgā notikušā turnīra organizatorisko līmeni dzirdēts daudz komplimentu, īpaši no ārzemniekiem, kuri tāpat kā pirms 45 gadiem sūdzējās tikai par laikapstākļiem.
Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš atzīst, ka no pašmāju spēlētājām gaidīja labāku rezultātu, taču arī iespētais nav jāuzskata par katastrofu, jo šahistes nospēlēja apmēram sava reitinga līmenī. Turklāt jaunās šahistes izgājušas ļoti labu skolu, jo pirmoreiz piedalījās tik augsta līmeņa turnīrā, kā arī čempionāts gādāja par šaha publicitāti.
Arī nākamgad Latvijā plānotas vērienīgas starptautiskas sacensības - Eiropas čempionāts jauniešiem vecuma grupās līdz 18 gadiem.
