Španoviča par čempioni kļuva ar 7,24 metrus tālu lēcienu, kas ir šīs sezonas labākais rezultāts, turklāt telpās neviena sportiste tik tālu nebija lēkusi kopš 1989.gada. Savukārt kopumā telpās tas ir visu laiku trešais labākais rezultāts.
Pie sudraba tāllēkšanas sektorā tikmēr svētdien tika Lorēna Ugena (6,97 metri), uzstādot jaunu Lielbritānijas rekordu, kamēr trešā ar 6,94 metriem bija vāciete Klaudija Salmana Rata.
Tikmēr uzreiz aiz goda pjedestāla ar 6,84 metriem bija divkārtējā Eiropas čempione telpās Darja Kļišina no Krievijas, kura startēja zem neitrāla karoga. Februārī viņa piedalījās Rīgas čempionātā telpās, kad uzvarēja ar tobrīd sezonas labāko rezultātu (6,78 metri).
Iepriekš Španoviča par Eiropas čempioni telpās bija kļuvusi arī pirms diviem gadiem Prāgā, bet pērn Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs viņa izcīnīja bronzu.
Savukārt 60 metru sprintā par čempioni sievietēm kļuva Eša Filipa no Lielbritānijas, kura ar laiku 7,06 sekundes uzrādīja šosezon labāko rezultātu Eiropā.
Tikmēr svētdien pie savas otrās zelta medaļas šajā Eiropas čempionātā tika Lielbritānijas skrējēja Lora Muira, triumfējot 3000 metru skrējienā. Viņa sestdien ar labotu meistarsacīkšu rekordu bija labākā arī 1500 metros. Savukārt 800 metru skrējienā Eiropas čempiones kroni nosargāja Selīna Bišela, bet kungiem šāda paša garuma disciplīnā ātrākais bija polis Adams Kščots, par kontinenta labāko telpās kļūstot jau trešo reizi karjerā. 800 metros līdz šim vēl nevienam skrējējam nebija izdevies kļūt par trīskārtēju Eiropas čempionu telpās.
Vīriešiem 3000 metru skrējienā uzvarēja Spānijas sportists Adels Mehals, bet augstlēkšanā labākais ar 2,32 metru augstumā pārvarētu latiņu bija polis Silvestrs Bednareks. Savukārt septiņcīņā uzvaru ar 6479 punktiem izcīnīja Francijas sportists Kevins Majē, kuram karjerā šī ir pirmā zelta medaļā tik augsta mēroga sacensībās.
Šis Eiropas čempionāts telpās noslēdzās ar 4x400 metru stafetes sacensībām, kur dubultuzvaru guva Polijas skrējēji. Sievietēm polietes aiz sevis atstāja Lielbritānija un Ukrainu, kamēr kungiem poļi bija ātrāki par Beļģiju un Čehiju.
Svētdien trīssoļlēkšanas sacensībās vīriešiem ceturto vietu ar jaunu personīgo rekordu (17,02 metri) izcīnīja Elvijs Misāns. Viņš aiz leģendārā Māra Bružika kļuvis tikai par otro trīssoļlēcēju Latvijas vēsturē, kurš spējis aizlēkt vismaz 17 metrus. Tikmēr par Eiropas čempionu šajā disciplīnā otro reizi pēc kārtas kļuva portugālis Nelsons Evora, kurš labākajā mēģinājumā aizlēca 17,20 metrus tālu. Otrais ar 17,13 metriem bija 40 gadus vecais itālis Fabricio Donato, kamēr bronzu ieguva uz pusi jaunākais vācietis Makss Hess - 17,12 metri.
Līdz ar to Misāns no Eiropas čempionāta goda pjedestāla atpalika tikai par desmit centimetriem.
Tikmēr citās disciplīnās Latvijas vieglatlētiem tik labi neveicās. Kārtslēcējs Mareks Ārents ar rezultātu 5,60 metri ieņēma dalītu astoto vietu, atkārtojot savu labāko sasniegumu Eiropas čempionātos telpās, kamēr 800 metru skrējienā līga Velvere nespēja pārvarēt pusfinālu, pēc kura viņa turklāt tika diskvalificēta. Savukārt kvalifikāciju nepārvarēja augstlēcējs Jānis Vanags, bet no priekšsacīkstēm 60 metru sprintā neizkļuva Sindija Bukša, abiem ierindojoties attiecīgi 16. un 29.vietā.
Belgradā startēja pieci Latvijas sportisti. Sākotnēji dalībai 400 metru skrējienā tika apstiprināts arī Austris Karpinskis, tomēr viņš slimības dēļ uz Serbiju neaizbrauca.
Tikmēr medaļu kopvērtējumā triumfēja Polijas vieglatlēti, kuri kopumā izcīnīja 12 godalgas - septiņas zeltus, vienu sudrabu un četras bronzas. Otrā ar pieciem zeltiem, četriem sudrabiem un vienu bronzu bija Lielbritānija, kam ar diviem zeltiem, diviem sudrabiem un piecām bronzām sekoja Vācija.
Savukārt pie vienas zelta medaļas šajā čempionātā tika Lietuva, kas godalgu vērtējumā līdz ar to atrodas dalītā 11.vietā. Vienīgo cēlmetālu lietuviešiem šajās meistarsacīkstēs sagādāja augstlēcēja Airine Palšīte.
Savukārt iepriekšējais Latvijas sportists, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002.gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000.gadā izcīnīja arī zeltu.
