«Organizatori taisīja cīņu, bokseris no ārvalstīm neatbrauca, un tad Andrejs piekrita,» stāstīja Mairis. Andreju viņš uzrunājis pats personīgi treniņā.
«Mairis pateica, ka viņa pretinieks neatbrauks. Viņš piedāvāja man. Es teicu - it kā neesmu formā, negribas iet un ar tevi cīnīties. Bet arī doma izpalīdzēt kluba biedram. Arī atalgojums par cīņu bija normāls. Tā arī izdomāju, ka varu iziet pasparingot un arī par to vēl dabūšu naudu,» atceras Andrejs.
Cīņa notika, kā paredzēts, 2011.gada 11.oktobrī. Lai arī Andrejs ar Mairi bija kopā trenējies, jau pirmā raunda sākumā viņš sapratis, ka Mairis pēdējo mēnešu laikā ir krietni progresējis.
«Es arī domāju, ka sešus raundus visus pasparingošu, bet pirmajā cīņā viņš trāpīja man ar labo «krosu» un salauza žokli. Es varbūt īsti nesapratu, ka man žoklis ir salauzts, es domāju, ka kaut kas nav kārtībā, nevaru pilnībā aizvērt muti. Viens zobs aizgāja uz augšu. Domāju - tik un tā cīņa ir jāturpina. Divus sitienus tādus pašus palaidu, un ar trešo Mairis uztaisīja nokautu,» stāstīja Andrejs.
Marisi izcīnīja savu 4.uzvaru karjerā, bet Andrejam pēc cīņas nācās taisīt operāciju un kādu laiku arī pavadīt slimnīcā.
«Pirmdien atbraucu uz slimnīcu, man uztaisīja operāciju, pēc tam vēl divas dienas pavadīju tur. VIņš man zvanīja, apciemoja, pateica, ka tā negribēja,» minēja Andrejs.
«Arī daļu operācijas apmaksāju, jo jutos vainīgs. Ne no ļauna prāta tas bija izdarīts, bet cīņas karstumā. Nu tad arī Andrejs noboksēja vēl vienu cīņu, un, iespējams, viņš man pateiks paldies, jo tagad strādā bankā, diezgan labā amatā,» sprieda Mairis.
Viņa pēdējai cīņai ar Marko Huku Andrejs sekoja līdzi pie TV ekrāna, un prieks par to, ka latvietis tagad ir pasaules čempions, ir liels. Bet tagadējais baņķieris domā, ka viņš paliks vienīgais latvietis, kurš ar Briedi izgājis cīņā ringā.
