Latvijas izlase «Arēnā Rīga» notiekošo olimpiskās kvalifikācijas turnīru, kurā četras komandas cīnās par vienu ceļazīmi uz 2018.gada Phjončhanas ziemas Olimpiādi, sāka, ar 8:1 pieveicot Austriju, tā tiekot pie pārliecinošākās uzvaras oficiālos mačos pēdējo 14 gadu laikā.
«Pirms spēles noteikti nevarēju iedomāties, ka beigās būs šāds rezultāts, taču kāds ir, tāds ir, ko darīt,» sarunā ar aģentūru LETA pēc dueļa smaidot sacīja Džeriņš, kurš pirmajā periodā skaitliskajā mazākumā ar skaistu metienu vārtu tuvējā augšējā stūrī panāca 2:0 laukuma saimnieku labā.
Saistītie rakstiVideo
Cīņas sākums bijis līdzīgāks, un nekas nav liecinājis, ka beigās Latvijai būs tāds pārsvars. «Jāņem vērā, ka pirms šī turnīra mēs kopā bijām tikai īsu brīdi un sākumā vajadzēja, tā teikt, atrast saspēli. Pienāca laiks, mēs viņu atradām, un tad viss notika. Protams, vienmēr var labāk, bet pēc šādas spēles un rezultāta nevajag pārspīlēt, izbaudām šodienu un gatavojamies rītdienai,» teica Džeriņš un uzsvēra, ka atslābt nav laika un ir jāgatavojas nākamajai cīņai.
Viņš arī uzskata, ka pēc treneru maiņas, kad par galveno treneri kļuva Haralds Vasiļjevs, ir pagājis pārāk maz laika, lai komandā notiktu būtiskas izmaiņas.
«Nenoliedzami, katram trenerim ir sava pieeja, šis tas ir mainījies, bet neko būtisku tik īsā laikā nevar izmainīt. Galvenais, lai mēs visi būtu kopā, jo, ja turēsimies kopā kā komanda, būs arī rezultāts,» bilda Džeriņš.
Spēles beigās viņš palika uz rezervistu soliņa, jo kādā sadursmē bija guvis nelielu sasitumu, taču tas neesot bijis nekas nopietns. «Ar veselību viss ir kārtībā, nekas netraucē, un būšu gatavs spēlēt nākamos mačus,» uzbrucējs skaidroja, ka nekas traks nav noticis.
Tikmēr pēc spēles viens no priecīgākajiem un smaidīgākajiem Latvijas izlases hokejistiem bija 19 gadus vecais uzbrucējs Mārtiņš Dzierkals, kurš tikai savā otrajā spēlē valstsvienības rindās guva pirmos vārtus.
«Nenormāls prieks, nevaru noslēpt emocijas, atcerēšos tos (gūtos vārtus) vienmēr,»
pēc mača žurnālistiem sacīja starojošais uzbrucējs. «Tik svarīgā turnīrā iemest savu pirmo golu izlasē - nenormāls prieks. Tas vienmēr paliks atmiņā, jo būs jau arī video, ko kādreiz paskatīties.»
Viņš bija pateicīgs komandas biedram Rodrigo Ābolam, kurš asistēja vārtu guvumā, kad Latvija panāca vadību 7:1. «Rodrigo man atdeva piespēli, es uzmetu un redzēju, ka ripa ir aiz līnijas,» epizodi atcerējās Dzierkals. «Visi priecājās, līdzjutēji skaļi kliedza, bet pašam bija milzīgs prieks, jo visi - ģimene, draugi - skatījās. Man tas ir milzīgs gods spēlēt Latvijas izlasē,» atzina saviļņotais izlases debitants, kurš pēc gūtajiem vārtiem tika arī pie veiksmīgās ripas, kas turpmāk atradīsies pie viņa vecākiem, kuri glabā sava dēla karjerā svarīgas trofejas.
'); $('#gallery-branding-main-26770').after(''); }else{ $('#gallery-branding-main-26770').after(''); $('#gallery-branding-main-26770').after(''); } if(typeof show_inner !== 'undefined' && show_inner == true){ $('#branding_right_gallery').css('background-position-x','0%').css('background-position-y','0%'); $('#branding_left_gallery').css('background-position-x','100%').css('background-position-y','0%'); } }else{ setTimeout(show_background_gal_26770, 500); } return true; } function addAdImp_26770(slider){ if(slider.atEnd){ $('#ad-impr-counter-26770').html(''); } return false; }
