- Kādi ir Tavi personīgie secinājumi pēc pirmajām spēlēm šajā kvalifikācijas turnīrā?- Šo ciklu noteikti vēl negribētos norakstīt. Domāju, ka mēs esam tikai ceļa sākumā. Jā, komandā iekšēji saprotam, ka mums neizdevās iepriekšējās spēles. Analizējam un cenšamies saprast, kas notika un kas jādara, lai nākotnē tas neatkārtotos. Uzskatu, ka neesam vēl neko pazaudējuši, tāpēc ar noskaņojumu viss ir kārtībā. Kas zina, varbūt mums izdosies šeit sasniegt pozitīvu rezultātu, un tādā gadījumā pēc šīs spēles būs psiholoģisks pacēlums. Kā mums teica galvenais treneris Marians Pahars, tad mūsu komandā ir ielikts pamats, uz kā balstīt savu sniegumu nākamajās spēlēs. Ir pozitīvi momenti. Šobrīd treniņos strādājam, lai negatīvo momentu būtu pēc iespējas mazāk.
Līdzjutējiem ir jāsaprot, ka Latvijas izlasei vispār nav vieglu pretinieku. Neskatoties, pret ko mēs spēlējam, visas spēles ir ļoti grūtas. Arī man izlases līmenī pret katru pretinieku ir grūti spēlēt, jo starptautiskais līmenis ir augstāks nekā klubā. Ārzemju izlasēs vienmēr spēlē paši labākie attiecīgās valsts futbolisti. Katram no šiem spēlētājiem ir īpašs noskaņojums, pārstāvot valstsvienību. Mūsu gadījumā katrai spēlei izlases kreklā nepieciešams gatavoties ļoti nopietni. Ja mēs nebūtu kārtīgi gatavojušies visos aspektos, neparādītu savu maksimumu un mums blakus kaut kur nestāvētu arī veiksme, tad vispār nebūtu nekādu rezultātu... Katram mačam gatavojamies nopietni, gluži ja tā būtu pēdējā spēle! Runājot par motivāciju, tad patiesībā jau šādu spēļu dēļ mēs dzīvē nodarbojamies ar futbolu, katru dienu trenējamies, spēlējam savos klubos utt. Šī ir iespēja uzspēlēt pret augsta līmeņa pretinieku. Vēlēšanās ir ļoti liela. Es ļoti gadu šo spēli!
- Ja iepriekšējās divās spēlēs mūsu komandā būtu visi pašlaik traumētie vadošie spēlētāji, vai, Tavuprāt, rezultāti būtu labāki?- Protams, katrā izlases spēlē sekmīga rezultāta sasniegšanā nepieciešami paši labākie spēlētāji. Līderu iztrūkums allaž ir nozīmīgs zaudējums jebkurai komandai. Jebkurā gadījumā komandai jau ir jāspēlē. Valstsvienībā lielākais slogs vienmēr gulstas uz tās līderiem, savukārt jaunajiem futbolistiem tādā situācijā sevī jāmeklē papildus resurss, lai spētu aizvietot traumētos puišus. Kad nav vairāku pamatsastāva futbolistu, līderiem jāspēj iespējami īsākā laika posmā izveidot sapratni un mijiedarbību treniņos, kā arī sadzīvē ar tiem futbolistiem, kas ienāk komandā.
- Kas, Tavuprāt, tomēr mūsu komandai pietrūka mačā ar Ungāriju, lai gūtu vārtus pēc un sasniegtu pozitīvu rezultātu?- Neslēpšu, pēc šīs spēles katram no mums palika rūgta pēcgarša. Spēlējām labi. Man personīgi patika mūsu komandas sniegums. Izveidojām labus momentus, tikai ļoti žēl, ka neizmantojām tos... Acīmredzot mūsu meistarība vēl nav tādā augstā līmenī, lai šādā spēlē realizētu nedaudzos momentus. Protams, vēlējāmies labāku rezultātu, it īpaši ar to sniegumu, ko parādījām. Spēle bija laba, mums bija lietas, kas izdevās. Mums bija vārtu gūšanas momenti, tomēr zināms rūgtums palika. Spēles rezultāts pret Ungāriju, manuprāt, neatbilst mūsu parādītajam sniegumam laukumā tajā dienā. Šajā mačā parādījām, ka varam līdzvērtīgi spēlēt ar Eiropas čempionāta finālturnīra līmeņa komandu.
- Kādi ir Latvijas izlases galvenie trumpji spēlē pret Portugāli?- Pirmajās minūtēs mums jāspēj nospēlēt ļoti kompakti un droši aizsardzībā. Jā, varbūt kādam šāda spēle, no malas vērojot, brīžiem var arī nepatikt, taču situācijā, kad pretinieks var ar individuālo meistarību tehniski apspēlēt vairākus savus pretspēlētājus, mums viens otru jāatbalsta un jāpalīdz partneriem darbībās laukumā, īpaši aizsardzībā. Nešaubos, ka pretinieks arī analizē mūs un pieņem, ka šādā spēlē bīstami varētu būt mūsu pretuzbrukumi. Vienlaikus mūsu trumpis ir arī standartsituācijas.
- Kā Tu novērtē savu pašreizējo fizisko gatavību šai spēlei?- Uzskatu, ka sezonas izskaņā esmu uzņēmis labu formu. Jā, varbūt ir neliels nogurums, taču kopumā esmu optimālā formā. Centīšos parādīt labāko sniegumu laukumā!
- Vai Tu vari atcerēties un pastāstīt par savu iepriekšējo tikšanos ar Portugāli 2005. gadā? Kas ir vērojams kopīgs / atšķirīgs pirms tās spēles un šodien?- Kopumā domāju, ka lielu atšķirību nav. Gan šodien, gan toreiz Portugāles izlasē spēlēja tādas zvaigznes kā Figu, pret kuru tieši es arī spēlēju. Visa Portugāles izlase bija zvaigznes, individuāli meistarīgi spēlētāji. Arī toreiz mēs gatavojāmies mačam ar galveno akcentu, primāri uz darbībām aizsardzībā un kompaktu spēli, jo mums ir pagrūti sacensties ar šādu pretinieku, piemēram, atklātā futbolā.
Pats es toreiz vēl biju jauns spēlētājs. Tā bija viena no pirmajām manām spēlēm valstsvienībā. Kā jauniņais, Portugālē uzreiz sajutu to, cik stipri viņu komandu mīl vietējie līdzjutēji, kas nāk laicīgi uz tribīnēm un atbalsta savu komandu visas spēles garumā. Protams, arī pati atmosfēra toreiz mačā man personīgi bija īpaša – liels stadions, mēs spēlējam ar zvaigznēm utt. Kā jauns spēlētājs, es toreiz vairāk uztraucos pirms šādas spēles. Gatavojoties mačam 2005. gadā, nepārtraukti domāju, kā jānospēlē konkrētajās epizodēs... Pirmkārt, bija jāspēlē kompakti, kā malējam pussargam bija jācenšas meklēt brīvās zonas un iedot precīzu piespēli partnerim, iespējas gadījumā jācenšas iecentrēt bumbu soda laukumā partneriem. Personīgie uzdevumi varbūt nebija nekādi lieli šādā spēlē, jo tas bija tikai mans kā spēlētāja karjeras sākums. Bija jācenšas vienlaikus arī spēlēt uzmanīgi, nekļūdīties.
- Gatavojoties spēlei pret Portugāli šobrīd, Tu esi viens no pieredzes bagātākajiem vīriem komandā. Kāds ir Tavs padoms jaunajiem puišiem pirms šādas spēles, kas tikai tagad piesaka sevi izlases sastāvā?- Ņemot vērā, kāds ir pretinieks un cik skatītāju spēles dienā būs stadionā, galvenais būt mierīgiem. Atceroties sevi pirms 11 gadiem līdzīgā situācijā, kad visu to piedzīvoju uz savas ādas, manuprāt, šādā brīdī primāri jāspēj sevi iekšēji nomierināt.
Mūsu komandā ir futbolisti, kam ir pietiekošs meistarības līmenis. Arī taktiski mēs sagatavosimies šai spēlei. Iekšējā motivācija ir ļoti augsta. Tāpēc galvenais ir nomierināties un būt gataviem tam, ka pretinieks mūs centīsies iespiest jau no paša sākuma. Futbola ziņā centīsimies spēlēt kompakti, centīsimies atņemt bumbas, kā arī izmantot savus stipros ieročus, lai gūtu vārtus. Kā jau teicu, ļoti izšķirošas būs pirmās minūtes. Esmu pārliecināts par saviem komandas biedriem. Mēs mākam un varam spēlēt arī pret tādām komandām, kas cenšas spēlēt ar augstu presingu, gūt vārtus. Jebkurā šādā grūtā mačā, ja mēs spēsim izturēt pretinieku pirmo vilni, turpinājumā jau būs vieglāk.
- Vai Tev ir kāds savs rituāls, kā gatavojies spēlēm?- Kā profesionālis, gatavojos katrai spēlei aptuveni vienādi. Protams, pret Portugāli tā būs īpaša spēle. Cenšos pārlieku nenoslogot sevi ar domām par maču. Visu to, ko māku, centīšos parādīt laukumā. Īpašu rituālu man nav. Jaunībā varbūt nemīlēju, kad pirms spēles visas domas tika vērstas tikai uz to, taktiku, uzdevumiem utt. Tas mani sasprindzināja psiholoģiski. Ar gadiem cenšos procesam pieiet mierīgāk, jo pamatprincipus savā spēlē es jau zinu. Zinu, ko no manis sagaida treneri un komandas biedri. Klāt nākusi arī pieredze. Protams, allaž svarīgi ir sagatavot savu ķermeni katrai spēlei pēc pašsajūtas, attiecīgi pievēršu lielu uzmanību tam.
- Zinām, ka kopā ar komandu Portugālē ieradušies arī Tavi vecāki. Kādu motivāciju Tev sniegs viņu klātbūtne tribīnēs?- Mani vecāki ir futbola cilvēki. Viņi 99% gadījumos ir klāt arī Latvijas Virslīgas spēlēs, kad spēlēju. Esmu pieradis (smaida). No otras puses šī būs pirmā reize, kad viņi dodas izbraukumā kopā ar Latvijas izlasi. Viennozīmīgi tā ir papildus motivācija man. Nevaru teikt, ka es par to kā īpaši domāju tagad...Neilgi pirms spēles sākuma un uzreiz pēc tiesneša svilpes galvā visas domas būs tikai par spēli. Tad jau pēc mača finālsvilpes atcerēšos par to, ka arī mani vecāki ir tribīnēs, noteikti aplaudēšu un sasveicināšos ar viņiem tāpat kā ar visiem mūsu faniem.
- Vai pirms došanās uz Portugāli kādu padomu Tev sniedza arī brālis Eduards?- Nē, īpašu padomu viņš nedeva. Protams, mēs runājām par gaidāmo spēli, viņš sūta sveicienus visai komandai. Vairāk esam runājuši savas ģimenes lokā. Eduards arī nedaudz pārdzīvo par to, ka mūsu vecākiem šis ir pirmais izbraukums kopā ar izlasi utt. Protams, viņš skatīsies šo spēli kopā ar saviem komandas biedriem un turēs īkšķus par Latvijas izlasi!
- Ar kādu sezonas noslēgumu Tu būsi apmierināts 13. novembra vakarā?- Protams, pret Portugāli tikai un vienīgi ar pluss zīmi tiks novērtēts pozitīvs rezultāts. Man arī gribētos, lai mēs kā komanda kopumā vienkārši labi nospēlējam. Gribu, lai mums izdodas komandas saspēle. Ceru, ka spēsim arī kaut ko skaistu parādīt šajā jomā, lai mūsu līdzjutējiem spēle paliek atmiņā. Protams, līdzjutēji visu vērtēs beigās pēc sasniegtā rezultāta, tāpēc sezonas noslēdzošajā spēlē sevi šobrīd noskaņoju tikai un vienīgi uz uzvaru! Vēlamies Latvijas valsts svētku noskaņojumā 13. novembrī iepriecināt mūsu līdzjutējus! Uzsvēršu, ka mūsu komandai ir daudz labu īpašību. Ja mēs spēsim iespēlēt savu pašreizējo sastāvu gan treniņos, gan tādās spēlēs kā ar Ungāriju, kas zina - varbūt tieši mačā ar Portugāli parādīsim, ka esam gatavi reāli pacīnīsimies par iespēju kvalificēties Pasaules kausam. Jebkurā gadījumā 13. novembrī mēs ļoti centīsimies to izdarīt!
Izmantotie resursi:Aleksejs Višņakovs: “Šādu spēļu dēļ mēs dzīvē...
