Ikers Kasiljass (Spānija). Šajā spēlē vārtsargiem nebija daudz darba, bet tieši tāpēc katrs atvairītais sarežģītais sitiens kļuva par īpaši svarīgu. Kasiljass – līdzīgi kā spēlē ar Horvātiju – glāba tad, kad visvairāk vajadzēja, dodams savai komandai papildus spēkus un emocijas tās līdz šim vissmagākajā spēlē šajā Eiropas čempionāta finālturnīrā.
Andress Injesta (Spānija). Nav viegli iesist pēcspēles 11 m sotineu, ja pirms tam to nav izdarījis tavs komandas biedrs un kļūdījies arī pretinieks – ja neiesti vēl arī tu, tad... Var notikt nelabojamais. Injesta iesita. Ne zaāk liels bija viņa nopelns spēles 120 minūtēs, cenšoties tomēr uzspiest savu spēli pretiniekam, kurš bija ļoti labi sagatavojies taktiski un kā neviens līdz šim radīja daudz problēmku spāņiem laukuma vidusdaļā. Ja vēl Injesta būtu iesitis papildlaikā... Aplausi portugāļu vārtsargam Rui Patrisiu, kurš patiesībā arī būtu pelnījis vietu šajā TOP3.
Paulu Bentu (Portugāle). Portugāles izlase aizvadīja ļoti labu turnīru. Tik saturīgi portugāļi nebija spēlējuši, kopš ierindā bija viņu "zelta paaudze" ar Luišu Figu un Rui Koštu priekšgalā. Tas ir trenera Paulu Bentu nopelns. Viņš izveidoja (veido!) interesantu komandu un tieši Portugāles izlase prata radīt Spānijai līdz šim lielākās problēmas. Ne jau Spānija nospēlēja pusfinālā sliktāk kā ierasts – teicami (pirmām kārtām taktiskā ziņā) nospēlēja Portugāle un tas ir pirmām kārtām trenera nopelns, kurš pie izlases stūres stājās kvalifikācijas turnīra sākumā (2010. gada rudenī). Sekosim tālāk. Šī Portugāles izlase vēl liks par sevi (un par Paulu Bentu) runāt.
