Fiziskās aktivitātes ieņem nozīmīgu vietu jauniešu brīvā laika pavadīšanā, taču sportošanas paradumi dažādās vecuma grupās atšķiras, secināts aptaujā par Latvijas jauniešu sportošanas paradumiem. Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka jaunieši apzinās fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz veselību, tomēr bieži motivācijas trūkums viņus kavē sportot.
Aptaujātie jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem norādījuši, ka savu brīvo laiku pavada gan aktīvi (53% sportojot, 13% apmeklējot deju nodarbības u.c.), gan pasīvi (64% pie datora, 40% skatoties TV, 30% lasot u.c.). Tādējādi sports un fiziskās aktivitātes ieņem nozīmīgu vietu jauniešu brīvā laika pavadīšanā, ar to saprotot aktivitātes, kas veiktas ilgāk par 30 minūtēm un izraisa elpošanas paātrināšanos un svīšanu.
Lielākā daļa jeb 67% jauniešu norādījuši, ka ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas bieži - vairākas reizes nedēļā. Visbiežāk sporto vīrieši, jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem un jaunieši, kuri apmeklē organizētas sporta nodarbības trenera vai sporta skolotāja vadībā. Vidēji bieži (reizi nedēļā vai dažas reizes mēnesī) ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas 17% jauniešu un gandrīz tikpat sporto reti vai nekad. Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka fizisko aktivitāšu veikšanas paradumi dažādās vecuma grupās atšķiras. Tā, piemēram, jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem ir aktīvāki, kamēr fizisko aktivitāšu kritums vērojams grupā no 19 līdz 25 gadiem. Tikpat kā visi, kuri apmeklē organizētās sporta nodarbības, norādījuši, ka paši sporto arī brīvajā laikā bez sporta skolotāja vai trenera.
Biežāk norādīto fizisko aktivitāšu un sporta veidu vidū, ar kuriem jaunieši nodarbojušies pēdējā gada laikā, ir skriešana/vieglatlētika un braukšana ar velosipēdu, kam biežuma ziņā seko garākas pastaigas, volejbols, peldēšana un slidošana, tāpat jaunieši iecienījuši arī aerobiku/fitnesu, basketbolu un futbolu. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka lielākā daļa jeb 64% jauniešu aktīvi brīvo laiku kopā ar saviem ģimenes locekļiem pavada reti vai nekad. Bieži kopīgas aktivitātes ar ģimeni veic katrs desmitais jaunietis, un salīdzinoši biežāk kopā ar ģimenes locekļiem aktīvi brīvo laiku pavada gados jaunāki aptaujas dalībnieki.
Vēlme rūpēties par savu izskatu un veselību, kā arī iespēja gūt patīkamas emocijas minēti galveno iemeslu vidū, kāpēc jaunieši nodarbojas ar sportu. Tas liecina, ka jaunieši apzinās sportošanas pozitīvo ietekmi uz veselību un fizisko sagatavotību, kas sasaucas arī ar viņu emocionālo labsajūtu un apziņu, ka fizisko aktivitāšu veikšana nozīmē labi pavadītu laiku. Motivācijas trūkums vai neuzņēmība uzskatāmi par galveno šķērsli, kas jauniešus kavē veikt fiziskās aktivitātes. Tie jaunieši, kuri ar sportu nodarbojas reti vai nekad kā iemeslus visbiežāk minējuši slinkumu, laika trūkumu vai to, ka nav biedru, ar ko kopā sportot. Salīdzinoši retāk kā šķēršļus fizisko aktivitāšu veikšanai jaunieši norādījuši veselības problēmas, informācijas trūkumu par sportošanas iespējām vai to, ka dzīvesvietai tuvākajā apkārtnē nav iespēju nodarboties ar sev vēlamo sporta veidu.
Aptaujas rezultāti pieejami šeit - izm.izm.gov.lv
Informāciju sagatavoja:Dita BukovskaIzglītības un zinātnes ministrijasKomunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļaskonsultante sabiedrisko attiecību jautājumosprese@izm.gov.lv
