Spānijas Grand Prix izcīņa ir vienas no senākajām autosacīkstēm pasaulē - vēl 2013. gadā tika svinēta to simtgade. Pirmo reizi tās tika aizvadītas jau tālajā 1913. gadā, bet pēc tam, sakarā ar Pirmo Pasaules karu, desmit gadus nenotika. Arī vēlāk bijuši dažādi pārrāvumi, ieskaitot Otro Pasaules karu, tomēr savu pastāvēšanu tās turpina aizvien. Formulā 1 Spānijas posms pirmo reizi notika 1951. gadā Pedralbesas trasē, pēc tam arī 1954. gadā, bet uz palikšanu kalendārā atgriezās 1968. gadā. Kopš tā laika vien pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija dažas sezonas, kad posma Spānijā nebija, savukārt kopš 1986. gada tas noticis ik sezonu. Barselonas trasē Spānijas Grand Prix tiek rīkota tikai kopš 1991. gada, bet pirms tam šīs sacīkstes risinājušās arī Heresā, Haramā un Montdžuīkā, kas bija Barselonas pilsētā esoša bīstama ielu trase.
4.6 kilometrus garā "Circuit de Barcelona-Catalunya" trase tika uzcelta 1991. gadā, un jau togad pirmo reizi tajā notika F1 pasaules čempionāta posms. Komandu darbinieki un sportisti šo trasi iepazinuši īpaši labi, jo tajā mēdz notikt arī F1 testi. Trasē nav daudz apdzīšanas iespēju, ja neskaita garo starta/finiša taisni, līdz ar to sacīkstes te mēdz nebūt notikumiem bagātākās, taču nereti arī te gadās negaidītais, kā tas bija 2012. gadā, kad savu pirmo un vienīgo uzvaru necerēti guva "Williams" pilots Pastors Maldonado. Ar sešiem panākumiem uzvarām bagātākais pilots Barselonā ir Mihaels Šūmahers, bet no šobrīd aktīvajiem braucējiem neviens te nav uzvarējis vairāk par divām reizēm - divas uzvaras ir Fernando Alonso un Kimi Raikonenam, bet reizei pirmo vietu guvuši Sebastians Fetels, Lūiss Hamiltons un Makss Verstapens, kurš pirms gada te izcīnīja pirmo uzvaru F1 karjerā. Kopš 2008. gada trases rekords sacīkstēs pieder Kimi Raikonenam, kurš toreiz ātrāko no apļiem veica ar laiku 1:21.670. Viss liecina, ka šodien šis rekords varētu krist. Nesen trases teritorijā tika izveidota arī rallijkrosa trase, un tagad ik gadu tur notiek arī pasaules rallijkrosa čempionāta posms.
Uz Spānijas posmu, kas būs pirmās Eiropā notiekošās sacīkstes šajā sezonā, komandas sagatavojušas dažādus tehniskos uzlabojumus, tomēr sestdien notikušajā kvalifikācijā kļuva skaidrs, ka vismaz līdervienību starpā spēku samēri nav mainījušies. "Mercedes" un "Ferrari" aizvien rāda ļoti līdzvērtīgu sniegumu, kamēr "Red Bull" arvien nav spējusi pietuvoties pārējām divām līderēm, un visticamāk turpinās spēlēt trešās spēcīgākās komandas lomu.
No pirmās rindas šodien sacīkstes uzsāks Lūiss Hamiltons un Sebastians Fetels, otrajā rindā startā stāsies Valteri Botass un Kimi Raikonens, kamēr Maksam Verstapenam un Danielam Rikjardo startā būs pieejama trešā rinda. Šķiet, lielākais pārsteigums bija Fernando Alonso izcīnītā septītā starta vieta. Vai tas nozīmē, ka "McLaren" komanda beidzot ir progresējusi ātruma ziņā? Iespējams, taču varbūt šo rezultātu sasniegt Alonso vairāk palīdzējis dzimtās zemes asfalts un īpaši kuplie fanu pūļi. Skaidri zināms, ka viņa formulai aizvien pietrūkst izturības, kas bija redzams jau treniņbraucienos, kad radās kārtējā problēma "Honda" dzinējam.
Kopš posma Krievijā uzmanības centrā bijis tieši Alonso, kurš uzreiz pēc neveiksmīgajām sacensībām Sočos devās uz Ameriku, lai sēstos "IndyCar" formulā un aizvadītu testus leģendārajā Indianapolisas trasē. Spānis 35 gadus vecumā gatavojas debitēt "Indy 500" sacīkstēs, cerot, ka vismaz tur, ja ne Formulā 1, viņam būs iespēja pacīnīties par uzvaru. Lai gan braukšana pa ovālu ir krasi atšķirīga, Alonso jau pavisam drīz pēc iekāpšanas mašīnā spēja parādīt konkurētspējīgus rezultātus, apļus veicot ar vidējo ātrumu vairāk nekā 350 km/h. Indianapolisā šī mēneša beigās Alonso brauks ar oranžas krāsas formulu, ko sacīkstēm pieteikusi "McLaren-Honda", bet apkalpos pieredzējusī "Andretti Autosport" komanda.
Tāpat līdzjutēju un F1 ekspertu interesi raisījuši ikgadējie finansu pārskati, ko nesen publicējusi F1 čempionāta vadība, atklājot summas, ko par paveikto 2016. gada sezonā turpmāk ar vairākiem maksājumiem saņems komandas. Lai gan "Ferrari" pērn ieguva tikai trešo vietu Konstruktoru kausā un pat neizcīnīja nevienu uzvaru, tieši tā ir nopelnījusi visvairāk. Summai par sasniegumiem sastādot tikai 13%, bet pārējai naudai nākot no dažādām piemaksām, "Ferrari" kontā nākamo mēnešu laikā "ieripos" 180 miljoni ASV dolāru. Salīdzinājumam, "Mercedes", kas pērn dominēja F1 čempionātā, tiks pie 171 miljona, kamēr "Red Bull" nopelnījusi 161 miljonu. Mazākā naudiņa pienākas 2016. gada debitantu vienībai "Haas", kurai tiks atvēlēti vien 19 miljoni.
Šobrīd F1 pasaules čempionātā aizvadīti četri posmi, bet kopvērtējuma vadībā ir "Ferrari" komandu pārstāvošais Fetels, kurš aizvadīto sacensību laikā divreiz spējis uzvarēt, bet vēl divreiz finišējis otrais. 13 punktus viņam šobrīd zaudē "Mercedes" pilots Hamiltons, kurš guvis vienu uzvaru, divreiz bijis otrais, bet pirms divām nedēļām Sočos finišēja tikai ceturtais. Nākamajās pozīcijās viņu komandas biedri Valteri Botass un Raikonens, taču šiem pilotiem vēl jāpierāda savas ambīcijas uz titulu. Botass gan Krievijā guva savu pirmo F1 uzvaru karjerā un daudzi uzskata, ka tieši šis ir somu autosportista lielais atspēriena punkts.
Izmantotie resursi:AutosportFormula 1®Crash.Net | F1 & MotoGP | Motorsport NewsF1 Fanatic · The independent F1 blog and...
