Jautāts, vai tā tiešām ir, Pahars iesmejas: "Jūs dodat mājienu, ka arī rezultātam jābūt atbilstošam? Principā, jā, visi, kurus vēlamies redzēt izlasē, šoreiz ir ar mums. Cita lieta, ka ne visi ir savā vislabākajā formā, taču tā laikam vispār nekad un nevienam nemēdz būt." Salīdzinājumā ar septembra mačiem ir uzlabojusies arī atsevišķu spēlētāju fiziskā kondīcija. Sevišķi tas attiecināms uz tobrīd bez klubiem bijušajiem Kasparu Gorkšu, Valēriju Šabalu, kā arī vairākus gadus veselību stiprinājušo Aleksandru Cauņu. Pirmie divi atraduši klubus un atguvuši spēļu praksi, bet Cauņa uzlabojis savas pozīcijas Maskavas CSKA. "Jau no pirmajiem treniņiem redzams, ka viņi ir kļuvuši labāki. Kad mums ir spēcīgākais sastāvs, man tiešām ne par ko nesāp galva! Esmu reāli mierīgs, jo zinu, ka viņi var iziet laukumā un nospēlēt tā kā Turcijā. Cauņas parādīšanās deva jaunu elpu, parādījās kaut kādi gājieni, kādu bez viņa mums ne tuvu nebija! Tagad mēs jau varam kaut ko variēt," treneris norādīja uz, iespējams, galveno ieguvumu sastāvā, kas palīdzēja septembra mačos būt draudīgākiem tieši uzbrukumā.
Ne mazāk nozīmīga ir arī Jāņa Ikaunieka atgriešanās valstsvienībā, kas pašreizējā sastāvā, šķiet, ir otrs radošākais pussargs aiz Cauņas. Viņš var nospēlēt netradicionāli un precīzi pretinieku soda laukuma tuvumā. Ņemot vērā, ka izlases rīcībā esošie uzbrucēji ir tāda tipa, kas neveido vārtu gūšanas iespējas patstāvīgi, šādu pussargu klātbūtne ir sevišķi svarīga. Pahars pauda neizpratni par to, kāpēc Jānis Francijas klubā Metz neiegūst spēļu praksi vismaz dublieru komandā. Tā kā ne Cauņa, ne Ikaunieks pašlaik nav vislabākajā kondīcijā, visticamāk, abi savā starpā dalīs spēles laiku oktobra mačos, balsta pussarga pozīcijā spēlējot uz aizsardzību tendētajam Igoram Tarasovam.
Visu rakstu par futbolistu gatavošanos lasiet ceturtdienas, 8.oktobra, laikrakstā Diena!
