Latvijas futbola izlases kapteinim Kasparam Gorkšam pēdējie gadi Anglijā bijuši notikumiem bagāti. Divreiz pēc kārtas viņš ar komandu izcīnīja ceļazīmi uz premjerlīgu. Pirmajā reizē QPR ar viņu vairs nerēķinājās. Pagājušā gada rudenī viņš jau Reading sastāvā debitēja vienā no spēcīgākajām līgām pasaulē, bet pēc 13 aizvadītajām spēlēm treneru uzticības kredīts beidzās. Pēc ilgstošas neziņas par savu nākotni klubā februārī aizsargs ar īres nosacījumiem pievienojās Championship līgas pastarītei Vulverhemptonas Wanderers, kas pēc sastāva un ambīcijām nav ne kripatiņu sliktāka komanda kā viņa pēdējās divas vienības. Saruna ar Kasparu notika vēl pirms Latvijas valstsvienības spēles ar Lihtenšteinu.
Kāpēc Reading tev iedeva vilka pasi, un kā nokļuvi tieši pie «vilkiem» - Vulverhemptonas Wanderers?
(Nopūšas.) Tas bija sarežģīti. Es it kā negribēju ļoti daudz runāt par klubu lietām, bet īsumā - tas viss izvērtās diezgan īpatnēji. Pēdējās transfēru loga dienās man bija iespējas pāriet uz citām premjerlīgas un Championship komandām. Tad man tika paziņots, ka es nekur nedrīkstu iet, ne ar vienu nedrīkstu runāt, un pēc 24 stundām, kad transfēru logs bija ciet, man paziņoja, ka es varu darīt, ko gribu. Tajā brīdī izvēlējos vislabāko variantu no tiem, kas vēl bija palikuši.
Vai bija zināms jau agrāk, ka tev jāmeklē jauns klubs?
Nē! Spekulāciju bija daudz, un bija klubi, kas vēlējās mani iegūt savā īpašumā jau agrāk, bet attieksme no Reading visu laiku bija tāda, ka neesmu pieejams, ar mani nedrīkst runāt. Beigās tas viss izvērtās par tādu ziepju operu, bet es joprojām esmu Reading īpašumā, tāpēc sevišķi daudz par to runāt nevēlos, lai nesanāk, ka pats sev izroku bedri.
Tādu nesaprotamu Reading kluba pozīciju droši vien ietekmēja Zambijas aizsarga Stofiras Sunzu situācija - te viņš bija klubā uz pārbaudi, te atgriezās izlases rīcībā Āfrikas Nāciju kausa izcīņai.
Nu, ja viņi tiešām kaut uz brīdi bija iedomājušies, ka tas aizsargs var spēlēt premjerlīgā, tad man ļoti jāapšauba viņu atlases metodes.
Kādi bija tavi kritēriji, izvēloties jauno klubu?
Es zināju, ka vēl neesmu gatavs pamest Angliju, ka gribu regulāri spēlēt, ka gribu būt labā, ambiciozā komandā, kāda, manuprāt, Vulverhemptona ir, neskatoties uz tās pašreizējo pozīciju turnīra tabulā. Bet pēc transfēru loga aizvēršanās manas iespējas bija jau daudz ierobežotākas nekā pirms diennakts (rūgti smejas).
Līdz šim galvenokārt spēlēji komandās, kas cīnās par paaugstināšanos, bet tagad esi komandā, kas cīnās par palikšanu līgā. Tas ir jauns izaicinājums arī tev?
Jā, nekad neesmu baidījies no jauniem izaicinājumiem. Bet galvenais bija tas, ka gribēju regulāri spēlēt un darīt to klubā, kurā ir laba infrastruktūra, lai no šīs pieredzes varētu kaut ko mācīties un augt kā spēlētājs. Arī savos daudzajos gados (smejas). Es esmu no tiem futbolistiem, kas sevi par pilnvērtīgu spēlētāju uzskata tikai tādā gadījumā, ja ir regulāra spēļu prakse.
Pilnu interviju ar Latvijas futbola izlases kapteini lasiet pirmdienas, 25.marta laikraksta Diena pielikumā Sporta Diena!
