06.01.2014. 01:23
Vakar 71 gada vecumā mūžībā aizgāja viens no visu laiku izcilākajiem kājbumbas meistariem Eisebio (1942-2014). Par Melno pērli un Melno panteru sauktais uzbrucējs atstājis neizdzēšamu iespaidu uz futbola spēli, ko novērtējuši un savu cieņu izrādījuši arī mūsdienu futbola slavenības, FIFA prezidentu Zepu Blateru un portugāļu uzbrucēju Krištianu Ronaldu ieskaitot. Sportacentrs.com aicina futbola līdzjutējus un sekotājus atskatīties uz Eisebio atstāto futbola mantojumu!

Futbola (un pasaules kopumā) vēsture ir jokaina lieta. Dažu spēlētāju vārdi ar laiku kļūst par leģendu, ar kuru salīdzināt nozīmē zaimot (Pele, Maradona), dažu vārdi tiek nedaudz piemirsti (Čārltons, Bests, Riva). Eisebio vārds nesaistās ar skaļu titulu izcīnīšanu, bet viņa vietu futbola diženo saimē neapšauba neviens.

Taisnība, Eisebio „Benfica” un Portugāles izlases rindās izcīnīja tikai vienu starptautisku titulu (1962. gadā Eiropas kauss, tagad ar Čempionu līgs nosaukumu). Taču atšķirībā no lielākas daļas mūsdienu zvaigžņu, kuras klubus maina ik pēc neveiksmīgas sezonas, Eisebio palika uzticīgs „Benfica” visas savas karjeras pilnbrieda laikā un 15 sezonās kopā ar klubu izcīnīja 11 Portugāles čempionu titulus.

„Kad mēs spēlējām pret „Real” (1962. gada Eiropas kausa finālā) un uzvarējām 5:3, bija neciešami slapjš laiks, un bumba svēra vismaz kilogramu,” sava mūža nogalē stāstīja Eisebio. „Bumbai nebija savas firmas, mūsu buči nebija nekādi specializēti apavi. Tolaik futbolā svarīga bija sirds.”

Pēc zaudējuma Eisebio „Benfica” komandai simbolisku žestu izdarīja ungāru izcilais „Real” uzbrucējs Ferencs Puškāšs, uzdāvinot savu kreklu tolaik vēl mazpazīstamajam pretinieku jaunulim Eisebio, kurš pamanījās iesist divus vārtus savā debijas Eiropas kausa finālā. "Stafetes maiņa" bija notikusi.

Eisebio da Silva Fereira par savu dzimteni sauca Mozambiku, un savu bērnību pavadīja dziļā nabadzībā. Savu futbolista talantu viņš izkopa, spēlējot basām kājām un paštaisītām futbolbumbām, kas gan neliedza viņam izcelties vietējā čempionātā un izbruģēt savu ceļu līdz Lisabonas „Benfica”. Šis ceļš gan nebija viegls, jo Eisebio pie sevis vēlējās arī „Sporting” pārstāvji. Abu klubu sāncensība par jauno uzbrucēju bija tik sīva, ka Eisebio pat bija spiests slēpties citā pilsētā, baidoties no nolaupīšanas iespējas.

Drīz gan viss nogludinājās, un Eisebio ātri vien kļuva par Portugāles futbola spožāko zvaigzni. 11 uzvaras Portugāles čempionātā un pieci nacionālie kausi, iegūta Eiropas labākā spēlētāja balva un neskaitāmi citi individuālie tituli. Eisebio karjeras laikā guva 733 vārtus 745 spēlēs. 733 vārti – novērtējiet šo skaitli! Daži uzbrucēji tik daudz nepaspēj sasist treniņos pie tukšiem vārtiem, bet, piemēram, 21. gadsimta futbola dižgars Krištianu Ronaldu savas karjeras 611 mačos guvis 395 vārtus – teju divreiz mazāk.

Taču Eisebio karjeras zenīts meklējams 1966. gada Pasaules kausā. Ja pirms tam viņš bija pazīstams kā lielisks vārtu guvējs Portugāles līgā, kura nemaz tik augstu nekotējās, tad pēc Pasaules kausa viņa piederība planētas diženajiem netika apšaubīta. Par to parūpējās Eisebio deviņi gūtie vārti un lieliskais pusfināls pret nākamajiem čempioniem angļiem, kurš Portugālē vēl joprojām tiek pieminēts kā „Asaru mačs” (Jogo das Lágrimas – no port.val.).

Ar Eisebio vienu vārtu guvumu izrādījās par maz, lai atspēkotu divus Bobija Čārltona vārtus, un Portugāle piekāpās ar 1:2. Eisebio atstāja laukumu asarās, savu komandas biedru un pretinieku(!) atbalstīts. Tik tuvu uzvaras dievietes Nīkes veidolā izveidotajam pasaules kausam viņš vairs nekad nenokļuva, lai arī turpināja dominēt Portugāles un Eiropas futbolā līdz pat 1975. gadam.

Melnā pērle bija pirmā futbola superzvaigzne no Āfrikas. Viņš salauza daudzus stereotipus par melnā kontinenta pārstāvjiem, un šobrīd retā sevi cienošā Eiropas grandā nav vismaz viena Āfrikā dzimuša futbolista. Eisebio parādīja, ka spēka un ātruma ziņā ir tālu priekšā savam laikam, un viņam sekoja vairāki Āfrikas futbolisti - Abedi Pele, Džordžs Veā, Marsels Desaī, Didjē Drogbā...

„Es cienu mūsdienu futbolu,” kādreiz izteicies Eisebio, „taču futbols manā laikā bija labāks. Spēle nav attīstījusies, tā vienkārši evolucionējusi. Mainījušās bumbas, buči, krekli, treniņi – pilnīgi viss ir mainījies.”

Diskusijas jautājumā par visu laiku labāko uzbrucēju nekad netiks pārtrauktas, taču Eisebio, visticamāk, bija visuniversālākais uzbrucējs, kādu futbols pieredzējis – viņš izcili darbojās ar abām kājām un galvu, bija praktiski nenogāžams un ļoti spēcīgs, apveltīts ar mūsdienu sprintera cienīgu ātrumu (Eisebio 100 metru distanci varēja veikt krietni ātrāk nekā 11 sekundēs), vārtu guvēja instinktu un perfektu tehniku, bet viņa sitiena spēks bija tiktāl izslavēts, ka pretinieku aizsargi soda sitienu laikā mūrītī stājās pavisam negribīgi.

Eisebio aizgāja mūžībā 5. janvāra rītā cienījamā 71 gada vecumā. Viņam cieņu izrādījuši Portugāles mūsdienu futbola spilgtākie pārstāvji ar Krištianu Ronaldu un Luišu Figu priekšgalā. Luišs Figu savā Twitter kontā atstāja ierakstu: „Karalis! Milzīgs zaudējums mums visiem. Vislabākais!” (Vēl septembrī Figu intervijā paziņoja, ka Eisebio „ir viens savā līgā” un salīdzināt Ronaldu ar Eisebio ir muļķīgi.)

Bet portugāļu slavenais treneris Žužē Mourinju norādījis, ka, viņaprāt, Eisebio ir nemirstīgs: „Mēs visi zinām, ko Eisebio nozīmēja futbolam un it īpaši Portugāles futbolam. Viņš bija ne tikai iedvesmas avots futbola laukumā, bet arī paraugs kā novērtēt vērtības, principus un futbola mīlestību.” FIFA prezidents Zeps Blaters paziņojis, ka futbols pazaudējis leģendu, kura nekad netiks aizmirsta: „Eisebio bija futbola un FIFA vēstnesis. Viņš tiks pieminēts. Dusi Dieva mierā, Melnā pantera!”

Savas sēras pauduši arī vairāki futbola klubi, ieskaitot Mančestras „United” un „Arsenal”, līdzjūtību izteikuši neskaitāmi futbolisti, to vidū arī Eisebio senie cīņu biedri un pretinieki. Vācijas futbola leģenda Francs Bekenbauers paziņojis: „Mūžībā aizgājis viens no visu laiku labākajiem futbolistiem. Mans draugs Eisebio vakar nomira. Domās esmu ar viņa ģimeni.” Savukārt angļu izcilais vārtsargs Gordons Benkss, kurš bija viens no galvenajiem iemesliem Portugāles palikšanai pusfinālā 1966. gadā, izteicās nedaudz tiešāk: „Eisebio bija viens no tiem spēlētājiem, kuri varēja ar to smago bumbu izdarīt lietas, kādas reti kurš šajā valstī (Anglijā - aut.p.). Viņš varēja iesist ar pēdas iekšpusi, ar pēdas ārpusi, kā vien vēlējās. Kad viņš izpildīja soda sitienus, es kļuvu pavisam pesimistisks.”

Dienās, kad katrs Rūnija, Ronaldu un Mesi vārtu guvums un izgājiens laukumā ir pieejams videoformātā vēl pirms spēles beigām, viegli aizmirst, ka liela daļa pagājušā gadsimta futbola tehnikas brīnumu nogrimuši vēsturē. Izmantojot iespēju, novērtēsim pāris Eisebio meistardarbus viņa izcilās karjeras laikā

Izmantotie resursi:Goal.comFédération Internationale de Football...BBC - Homepage



Strenču novada vidusskola Rīgas iela 13, Strenču novads
Šmigarevs Andrejs Šmigarevs AndrejsBrīvā cīņa, Pludmales cīņa
FTA
Reģistrēties