Arhipovs, kurš iepriekš pats bija bobslejists, jau otro gadu strādā par fiziskās sagatavotības treneri skeletonistiem - Martinam un Tomasam Dukuriem, kā arī Leldei Priedulēnai, bet šovasar treniņu grupai pievienojies arī Rubenis.
«Tieši fiziskajās īpašībās lielas atšķirības nav, jo noteicošais ir ātrums un spēks. Jā, protams, bobs ir smagāks par skeletona kamanām, tādēļ nepieciešams lielāks spēks. Taču galvenā atšķirība ir tāda, ka bobslejā skriešana startā ir vairāk pietuvināta parastajam sprintam, bet skeletonā starta ieskrējienu veikt ir ievērojami neērtāk,» stāsta Arhipovs. «Tas gan nenozīmē, ka treniņos skrienam sprintus citādāk. Skrienam tāpat kā vieglatlēti un bobslejisti, tomēr ir arī speciāli vingrinājumi, kas vajadzīgi tieši skeletonam. Tad kustības tiek veiktas saliektā pozīcijā un soļi tiek likti tā, lai būtu pietuvināti skeletona stumšanai.»
«Sprints, lēcieni (ar vienu kāju, ar abām, pāri barjerām) un spēks (dziļie pietupieni, svaru stieņa spiešana uz krūtīm un raušana). Tāpat metam arī lodi, kas ir ātruma un spēka izpausmes vingrinājums. Atšķirībā no bobslejistiem akmeņus nemetam, tā vietā izmantojam speciālas pildbumbas,» skaidro treneris. «Par bobslejistiem un skeletonistiem parasti saku - viņiem divi sporta veidi ir apvienoti vienā. Vieglatlētika plus smagatlētika ir bobslejs un skeletons. Protams, vieglatlētika dominē, bet smagatlētika ir papildus, lai pieliktu spēku.»
Arhipovs norāda, ka treniņnometnes nedēļā tiek aizvadīti desmit treniņi, bet atslodzes nedēļā - pieci treniņi. «Ja redzu, ka viņi jau ir saguruši, tad treniņš ir nedaudz vieglāks, tomēr pauzes, kad būtu ilgākas par divām, trim dienām vasaras laikā nesanāk. Treniņnometnē rīta treniņš divarpus stundu garumā ir stadionā, bet vakarā divarpus stundas strādājam svaru zālē. Vienīgi trešdienās ir aktīvās atpūtas treniņš, kad spēlējam futbolu.»
«Salīdzinājumā ar pagājušā gada augusta testu rezultātiem šogad ir vērojams neliels progress. Protams, šis solis ir ļoti minimāls, jo viņi jau tāpat ir augšā. Tāpēc tagad katra simtdaļa un katrs centimetrs jau ir progress. Bet mūsu sporta veidā tas jau ir ļoti labi,» uzsver treneris.
«Arī starp treniņnometnēm esmu kopā ar viņiem, taču trenējamies turpat, Siguldā, lai nebūtu jābraukā. Treniņnometnes aizvadām Murjāņos galvenokārt tādēļ, lai pamainītu vidi. Starp treniņnometnēm grafiks ir tāds, ka pirmdienās un ceturtdienās ir vieglatlētika, otrdienās un piektdienās - smagatlētika, bet trešdienās strādājam pludmales smiltīs - lēcieni, skrējieni utt. Volejbolu gan nespēlējam, jo lēcienu specifika ir cita - volejbolistiem jālec uz augšu, bet mums - uz priekšu,» skaidro Arhipovs.
«Ja būs normāls laiks, tad ledus starta estakādē būs jau ap 20. augustu, bet Siguldas trasē ledus būs oktobra sākumā,» piebilst treneris. «Estakādē jau varēs pilnībā koncentrēties uz starta ieskrējienu. Vairāk pa sešiem startiem gan parasti neskrienam, jo, kad esi noguris, tad nav ieteicams trenēt ātrumu. Lai to trenētu, ir jābūt svaigam un muskuļiem ir jābūt gataviem.»
Arhipovam šī ir tikai otrā vasara fiziskās sagatavotības trenera darbā un viņš atzīst, ka arī viņa arodā progress nāk ar pieredzi. «Pamanu tehniskās kļūdas. Vairāk vai mazāk cenšos lasīt papildus literatūru par fiziskajām īpašībām, likt klāt dažādus vingrinājumus. Tas viss nāk ar laiku, kā jau jebkurā jomā.»
Vai kādreiz gadās arī pateikt kādu stingrāku vārdu? «Cepuri nost džeku priekšā. Viņi ir tādi sportisti, ar kuriem jebkurš treneris justos laimīgs strādāt. Viņi mani saprot no pusvārda un nekad neko nesaka pretī. Vienmēr uzklausa un izdara. Attieksmi pret sportu un darbu no viņiem var tikai pamācīties. Tā ir bauda strādāt kopā ar viņiem.»
