No finālspēles pirmajām minūtēm Kanāda un Zviedrija rādīja mobilu hokeju. Lai gan zviedri pirmajā periodā vairāk uzbruka, kanādieši izveidoja bīstamākus pretuzbrukumus. Praktiski visa spēle balstījās uz pretuzbrukumiem, abas komandas gaidīja viena otras kļūdu, kuras varētu pārvērst vārtu guvumos. Zviedri kā viena no labākajām aizsardzības komandām pasaulē spēja neitralizēt kanādiešu uzbrukumus, lai gan pa reizei noskanēja kāds metiens pa vārtu stabu. Toties Kanādas izlase rādīja neierastu spēli, dažās epizodēs pat atkāpjoties jeb sagaidot zviedrus vidējā zonā. Abas komandas cieši spēlēja aizsardzībā, tāpēc finālā nebija baudāmi vārtu guvumi. Otrās trešdaļas noslēgumā zviedru taurenis mazākumā bija atbilstošs spēles gaitai. Mača laikā vārtu gūšanas momentu bija daudz, bet vārtos iekrita mēsliņi. Kanādas izlases vārtu guvums arī iekrita pavisam neplānoti. Iespējams, ka pēcspēles metieni nav labākais veids, kā noteikt čempionu, bet abu komandu sniegums vedināja uz tādu iznākumu.
Galarezultāts 2:1 pilnībā atspoguļoja spēles gaitu. Pēdējo divu pasaules čempionāta fināli noslēgušies ar maz gūtiem vārtiem. Pagājušajā gadā Kanādas un Somijas savstarpējā spēlē zelta medaļas maksāja tikai divus vārtus.
Pēdējo septiņu finālu galarezultāti
Zviedrijas izlasei šis bija desmitais tituls pasaules čempionātu vēsturē. Pēdējos divos pasaules čempionātos Zviedrijas valstsvienība netika pāri ceturtdaļfinālam, bet šogad ar milzīgi ieguldītu darbu izcīnīja zelta medaļas.
Liels nopelns zelta medaļas iegūšanā ir Zviedrijas izlases galvenajam trenerim Rikardam Gronborgam, kurš ar izlasi strādā jau kopš 2007. gada. Iesākumā viņam tika uzticēta skauta loma, bet gadu gaitā viņa loma komandā auga. Gronborgs bija asistents un galvenais treneris U18 un U20 izlasēm, līdz šosezon izpelnījās galvenā stūrmaņa lomu. Pasaules kauss gada ievadā galvenajam trenerim bija pirmais turnīrs ar izlasi. Zviedri ieguva trešo vietu. Trenerim izveidojās laba komunikācija ar hokejistiem, jo pirms gadiem, būdams skauts, Gronborgs regulāri veidoja verbālu kontaktu ar spēlētājiem. Pasaules kausa laikā treneris uzrunāja hokejistus, ka viņu palīdzība būtu svarīga arī pasaules čempionātā. Septiņi hokejisti no Pasaules kausa sastāva spēlēja arī šajā čempionātā. Treneris Gronborgs izveidoja labu čempionu komandu.
Zviedri ir trešā pārstāvētākā nācija NHL, tomēr sastāvā nebija tikai aizokeāna līgas pārstāvji. Komandas sastāvs tika veidots sabalansēti. Eiropas līgu hokejisti sezonu aizvada uz lielā laukuma, tāpēc viņiem nav nepieciešams adaptēties. Tomēr hokejistiem no NHL vajag laiku, lai pielāgotos plašajiem laukumiem. 18 pārstāvji bija no okeāna otras puses, bet septiņi spēlētāji no Eiropas hokeja virtuves. Starp viņiem arī kapteinis Juels Lundkvists, kurš ir Ņujorkas karaļa jeb Ņujorkas «Rangers» vārtsarga Henrika Lundkvista dvīņubrālis. Brāļi Lundkvisti pēdējo reizi vienā komandā spēlēja 2004./2005. gada sezonā, kad «Frolunda» kluba sastāvā izcīnīja Zviedrijas čempiontitulu. Henrikam šī sezona Ņujorkā [kārtējo reizi - aut.] noslēdzās ātrāk nekā plānots, motivācija čempionātam vārtsargam noteikti nebija jāmeklē, visi nosacījumi atbilda, lai Henriks palīdzētu Zviedrijai - spēlēt vienā komandā ar brāli, vēl neiegūtā zelta medaļa un sezonas noslēgums uz pozitīvākas nots. Henrika brālis Juels kļuva par ceturto spēlētāju Zviedrijas izlases vēsturē, kurš ir ieguvis trīs pasaules čempionāta zelta medaļas. Tas viņam izdevās 2006. gadā Rīgā, 2013. gadā Stokholmā un šogad Ķelnē.
«Viennozīmīgi, tas ir papildus emocionāli,» pēc finālspēles sacīja Zviedrijas izlases kapteinis Juels Lundkvists. «Uzvara ir uzvara, zelta medaļa ir viens, bet izdarīt to ar brāli Henriku... Mēs augām, skatoties Zviedrijas izlases spēles, un kopīgi izcīnītā zelta medaļa ir sapņa piepildījums. Kad Henriks izstājās no izslēgšanas spēlēm ar Ņujorkas «Rangers», viņš bija sarūgtināts, bet es sacīju: «Komandā ir labs kolektīvs un mums vajag tavu palīdzību.» Viņš parādīja sevi no labākās puses. Mums to vajadzēja. Tas ir lieliski.»
Brāļi Lundkvisti bija vieni no atslēgas spēlētājiem, piebilde «vieni» ir tāpēc, ka komandā katrs hokejists pildīja savus pienākumus, kas aizveda līdz zelta medaļām. Turnīra laikā komandai pievienojās Niklass Bekstrēms, kura pārstāvētā Vašingtonas «Capitals» izstājās no NHL izslēgšanas spēlēm. Centra uzbrucējs ir spēles veidotājs un viens no labākajiem piespēļu meistariem, tāpēc saspēlēties ar komandas biedriem nebija problēmu. Bekstrēmam izveidojās laba saspēle ar jauno zviedru talantu Viljamu Nīlanderu, kurš tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP). Uzbrucēju tandēms veica regulārus tamborēšanas reidus pretinieku zonā, savu meistarību apliecinot arī vairākumā.
Zviedrijas izlases aizsardzību veidoja NHL spēlētāji, tikai viens aizsargs bija no Zviedrijas čempionāta. Tampabejas «Lightning» vadošie aizsargi Viktors Hedmans un Antons Strolmans bija spēcīgs papildinājums, arī Dalasas «Stars» aizsargs Jons Klinbergs un Arizonas «Coyotes» pārstāvis Olivers Ekmans Larsons. Svarīgi ir tas, ka aizsargi savās pamatdarba vietās veic vadošos pienākumus. Grūti likt ko pretī tādai aizsardzībai.
Viktoram Hedmanam saplīsis ķiveres stikliņš gandrīz sagriež aci — Hokeja Blogs (@hokeja_blogs)
Zviedrijas hokeja sistēma ir sakārtota, to pierāda izlases sniegums laukumā. Ne velti no Zviedrijas čempionāta NHL tiek draftēts visvairāk Eiropas spēlētāju. Vērts pamācīties hokeja gudrības no mūsu pārjūras kaimiņiem. Zviedri veido labu materiālu, tuvākajā nākotnē vēl daudz dzirdēsim par hokejistiem no Skandināvijas.
