Olimpiskajā debijā Austrālijas izlases sastāvā bija trīs latvieši – Juris Dancis, Pēteris Bumbērs un Inga Freidenfelds, kurš bija komandas kapteinis. Nākamajām – Romas spēlēm – austrālieši kvalificēties nespēja, bet vēl pēc četriem gadiem – Tokijas spēlēs – Austrāliju pārstāvēja fotogrāfijā ar 12. numuru redzamais Verners Linde un ar 11. numuru spēlējušais Miķelis Dancis, kurš spēlēja arī Meksikas olimpiādē 1968. gadā. Ar Miķeli un viņa dēliem – Reini un Rūdi tikāmies jūlijā. Kopš Miķelis kopā ar vecākiem no Latvijas emigrēja, šī bija vien ceturtā reize, kad viesojies Latvijā.
Austrālijā basketbolu kopā ar citiem emigrējušajiem latviešiem jau spēlēja Miķeļa septiņus gadus vecākais brālis. Olimpiskajās spēlēs Miķelim ar brāli kopā uzspēlēt neizdevās, jo Juris jau bija beidzis karjeru izlasē. 76 gadus vecais Miķelis atzīst, ka daudz no abās olimpiādēs piedzīvotā jau piemirsies.
Tikmēr Brazīlijā, Rio olimpiskajās spēlēs ļoti tuvu Austrālijas basketbola vēstures pārrakstīšanai nonācis cits latviešu izcelsmes vīrs – Andrejs Lēmanis, kurš jau trešo gadu vada Austrālijas izlasi. Andreja vecāki uz Austrāliju emigrēja pusaudžu gados, kur iepazinās un izveidoja ģimeni.
Latviju Andrejs redzējis vienreiz dzīvē – un tas caur lidmašīnas un lidostas logiem, kad savienojuma lidojumā uz Viļņu, Austrālijas izlasei nācies pāris stundas pavadīt Rīgas lidostā. Taču treneris atzīst, ka kamēr vecāki vēl dzīvi, viņš ir apņemies apciemot Latviju!
Lēmanis godīgi atzīst, ka neseko līdzi notiekošajam Latvijas basketbolā. Sekojot līdzi Porziņģim, un zina, ka Latvijas izlase paliek spēcīgāka starptautiskajā elitē. Uz manu jautājumu par iespējamo pārbaudes spēli ar Latviju, treneris raugās pozitīvi.
