Lai arī pasaulē daudz populārāks ir regbija spēles klasiskais variants, ar 15 vīriem katrā laukuma pusē un klasiskajiem spēles noteikumiem, kuru pirmā redakcija tika sarakstīta Regbijas skolā 1845. gadā. Tiesa, mainoties laikiem un sportam kļūstot profesionālam, arī regbija spēlētāju vidū parādījās cilvēki, kas vēlējās uzlabot savu spēles kvalitāti, koncentrējoties tikai sportam un par to, protams, saņemot naudas kompensāciju – algu.
19. gadsimta beigās ne visi bija gatavi pieņemt šādu novatorisku pieeju, tamdēļ tas bija laiks, kad profesionālos sportistus strikti nodalīja no amatieriem. Regbijā – profesionāļiem vienkārši neļāva spēlēt. Situācija tika atrisināta ar jaunas regbija federācijas – Ziemeļu regbija savienības (NRFU) nodibināšanu, kas bija opozīcijā Anglijas Regbija savienībai (RFU).
Par profesionālisma dzimšanas dienu regbijā ir pieņemts uzskatīt 1898. gadu, kad NRFU, 13 gadus pēc tam kā līdzīgu soli bija spēruši Anglijas futbolā, izveidoja profesionālu čempionātu. Austrālijā, kas ir otra regbija līgas lielvara, norisinājās līdzīgas pārmaiņas un tur par vadošajām federācijām kļuva Jaundienvidvelsa un Kvīnslenda – tieši tās pašas, kas vēl aizvien cīnās "State of Origin" tunrīrā.
Tiesa, mainoties spēlētāju statusam, komandu vadītājiem bija jārisina cits jautājums, proti, kā nodrošināt pēc iespējas lielākus ieņēmumus un piesaistīt pēc iespējas vairāk skatītājus. Risinājums tika atrasts spēles noteikumu maiņā – tie tika vienkāršoti, samazinot standartsituāciju (koridori, grupcīņas) nozīmi, kā arī ierobežojot vienas komandas izspēļu skaitu vienā uzbrukumā, proti, ja klasiskajā spēles variācijā uzbrukumu var veidot neskaitāmās fāzēs, regbijā-13 tam tiek atvēlētas vien sešas fāzes (seši tvērieni), pēc kuriem bumba ir jāatdod pretiniekiem, viņu uzbrukumam (līdzīgi kā amerikāņu futbolā).
Tāpat tika izmainīta punktu skaitīšanas sistēma un klasisko piecu punktu vietā par piezemējumu tiek doti četri, realizācijai un soda sitienam esot divu, bet dropsitienam – viena punkta vērtībā.
Šādas izmaiņas noteikumos jau tā diezgan fizisko un agresīvo komandu sporta veidu ir paradījušas par vēl brutālāku sportu un ne bez pamata regbiju-13 sauc par ātrāko komandu sporta spēli uz zāles.
Tiesa, tā kā regbijam klasiskajos reģionos sākotnēji uzturēt profesionālās komandas bija diezgan sarežģīti, daudzās valstīs viņš tā arī neieguva būtisku atbalstu un pašlaik tikai Austrālijā regbijs-13 ir izkonkurējis klasisko spēles veidu. Eiropā spēcīgākie klubi spēlē Anglijā un Francijā.
Jāsaka, ka regbija līgas vadītāji apsteidza klasiksā regbija bosus un pirmie sarīkoja Pasaules kausa turnīru. Protams, sākotnēji tas bija neliels, laika gaitā mainīja formu un faktiski vēl aizvien atrodas īstā formāta meklējumos, taču 2017. gadā jau 15. reizi pasaules labākās izlases mērosies spēkiem savstarpējos mačos.
Šogad komandas dosies Austrālijas, Jaunzēlandes un Papuā Jaungvinejas regbija laukumos, lai no 27. oktobra līdz 2. decembrim cīnītos par Pola Barjēra kausu.
Protams, ka pirms turnīra visiem gribas zināt kuri tad būs šī turnīra galvenie favorīti. Atbilde gan te nav tālu jāmeklē, jo, visdrīzāk, titulu sadalīs trīs izlases – Austrālija, Anglija un Jaunzēlande. Vai citām izlasēm nav variantu iespraugties šajā trio? Protams, ka tas ir sports un tādos turnīros kā Pasaules kauss vis var notikt, taču ir jānotiek kam patiešām grandiozam un negaidītam, lai izjauktu šo gadu gaitā nostiprinājušos tradīciju (visi čempiontituli ir sadalīti šo komandu starpā).
