Lai arī Latvijas čempionāta virslīgā sieviešu komandām šosezon cīnās tikai četri klubi, taču no tā jau cīņas nav kļuvušas mazāk spraigas, jo «RSU» un «Rubene» turpina vairāku gadu garumā ilgstošo cīņu par valsts labākās vienības titulu, bet «Ķekavas derbijs» kļūst arvien mazāk prognozējams. Kuras komandas pavasarī spēlēs finālā? Šis jautājums vairs nav tik viegli atbildams.
22 gadus vecā Līga Vancāne ar rezultativitāti izcēlās ne tikai septembra vienīgajā spēlē, kad trīs vārti un rezultatīva piespēle palīdzēja «Ķekavas Bulldogs» ar 7:4 pārspēt «Ķekavu», bet arī nākamajos mačos. Pašreiz Vancānes rēķinā ir astoņi rezultativitātes punkti trijos mačos un «Buldogu» rezultatīvākās spēlētājas statuss.
«Tā tiešām bija mūsu līdz šim labākā sezonas spēle,» septembra notikumus atceras Līga Vancāne. «Tās spēles rezultātu noteikti pamanīja visi ieinteresētie cilvēki, jo šis bija principiāls mačs starp divām Ķekavas komandām. Uzvara apliecināja arī mūsu vienības progresu. Pirms vairākiem gadiem atdalījāmies no «Ķekavas», bet tagad esam guvušas panākumu sieviešu virslīgas savstarpējā spēlē.»
Nav šaubu, ka Ķekava vēsturiski ir viena no Latvijas florbola vēstures dižvietām, taču sieviešu virslīgas divas komandas vienuviet?!
«Konkurēšana notiek ne tikai spēlēs, bet arī cīņā par treniņu laikiem Ķekavas sporta hallē, jo mēs vēlamies trenēties arvien vairāk. Protams, «Ķekavas» komandas izveidošanās laikā lielākā daļa bija vietējās spēlētājas, bet pēc sadalīšanās palīgā tika aicinātas arī florbolistes no citām pilsētām. Taču nešaubīgi, ka «Ķekavas Bulldogs» paliks uzticīgi Ķekavai,» stāsta Līga. «Jau pagājušajā sezonā spēlējām mazajā finālā par bronzas medaļām, beigās gan nedaudz nolūstot un zaudējot «Ķekavai». Lai arī čempionāts vēl ir tikai nesen sācies, taču skaidrs, ka šajā sezonā mēs vēlamies pakāpties vēl soli augstāk un spēlēt lielajā finālā. Spēku samēri ir mainījušies, tādēļ varam arī reāli pretendēt uz panākumiem mačos ar «Rubeni».»
Ne tikai florbola, bet arī citu sporta spēļu iznākumus izšķir fiziskā un taktiskā sagatavotība. Iespējams, četru klubu turnīrā ir citādāk.
«Pašreiz virslīgā svarīgākā ir motivācija. Regulārā čempionāta daudzajos apļos tieši cīņasspars izšķirs daudzu spēļu rezultātus. Līdz ar to pusfināla pārus iepriekš ir grūti prognozēt. Iespējams, tieši «Ķekavas Bulldogs» ir vieglāk atrast motivāciju, jo mums kā pagājušās sezonas ceturtās vietas īpašniecēm ir vēlme pierādīt savu varēšanu. Iespējams, ka šobrīd pat interesantāk būtu spēlēt pirmajā līgā, taču sportiskā līmeņa atšķirība ir pārāk liela. «Ķekavas Bulldogs» pašreiz ir virslīgas komanda,» uzsver Vancāne. «Lai arī četru klubu konkurencē būtu diezgan piezemēti cīnīties vienīgi par medaļām, taču tas noteikti būtu liels panākums, uz kuru esam tik ilgi gājušas. Kas varētu būt labāks, kā kopā ar komandu no nulles izaugt līdz Latvijas čempionāta medaļām? Tas noteikti būtu foršāk, nekā pāriet uz kādu spēcīgu vienību un uzreiz tikt pie čempionu titula.»
«Ķekavas Bulldogs» uzbrukuma līderei katras dienas grafiks ir iepriekš strikti noteikts.
«Šajā mācību gadā iestājos Banku augstskolas maģistrantūrā, kur mācības notiek brīvdienās. Līdz ar to nav viegli visu apvienot, jo cieš gan darbs, gan florbols. Tas ir kā apburtais loks, taču pašreiz tomēr mēģinu visu apvienot, neatsakoties ne no vienas manas dzīves sastāvdaļas,» apņēmību pauž Līga.
Latvijas čempionāta pirmajā līgā startē astoņas komandas, sieviešu florbola ģeogrāfiju papildinot ar tādām vietām kā Liepāja, Krustpils, Inčukalns, Ādaži, Irlava.
«Arī pirmajā līgā florbola spēlēšana nav tikai tāda kā brīvā laika aizņemšanas iespēja, bet arī diezgan nopietna sportošana. Mazais virslīgas komandu skaits saistās ne tikai ar finansiālo aspektu, bet arī ar to, ka daudzas pirmās līgas pārstāves apzinās savu varēšanu, izvairoties no graujošiem zaudējumiem, piemēram, ar 0:20. Arī «Ķekavas Bulldogs» pirmajos gados nebija viegli pārdzīvot šādas neveiksmes, taču mēs nepadevāmies un turpinājām augt,» citu komandu nevēlēšanos startēt virslīgā skaidro Vancāne.
Nav šaubu, ka pat vissimpātiskākais buldogs nav nekāds klēpja sunītis, tādēļ šim dzīvniekam vairāk asociatīvi derētu skarbu veču blice.
«Buldogs noteikti ir lielisks simbols florbola klubam, kurš piecu gadu laikā ir strauji attīstījies. Buldogs vienmēr mums ir piedevis cīņassparu, aicinājis nepadoties. Šādi to uztver ne tikai kluba puiši, bet arī mūsu meitenes,» skaidro Līga. «Līdz ar to «Ķekavas Bulldogs» turpina pieņemties spēkā! Šogad esam pārstāvēti ne tikai sieviešu un vīriešu virslīgā, bet debiju piedzīvojušas arī otrās komandas – sieviešu pirmajā līgā un vīriešu otrajā līgā. Par buldogiem sevi sauc arī jauniešu treniņu grupas un pat bērnudārznieki. Ar imidžu viss ir kārtībā, bet nelabvēļiem jau vienmēr gribēsies izpausties – ja kādreiz bijām Ķekavas vistas, tad pašreiz mūs nereti sauc par suņiem…»
Nešaubīgi, ka florbolu var droši dēvēt par Vancānu ģimenes lietu, taču nu jau pašreizējais treneris Ints Vancāns nav strikti uzstājis uz sporta veida izvēli meitai.
«Noteikti nav tā, ka tēva ietekmē man jāspēlē tikai un vienīgi florbols. Ilgu laiku mans galvenais sporta veids bija basketbols, bet florbolu uzspēlēju tikai brīvajā laikā,» atceras pašreizējā florboliste. «Man ļoti patika abi sporta veidi, taču dažu apstākļu tomēr nācās atteikties no basketbola. Trenējos «Rīdzenes» sporta skolā pie Aināra Čukstes un Lilitas Bergvaldes, pabiju arī Latvijas jauniešu izlases sastāvā. Potenciāls bija…»
Reklāma Vēl vairāk nekā gadu Līga Vancāne būs arī strādājoša studente, taču arī pēc grāda iegūšanas augstskolā viņai nav šaubu par florbola vietu dzīvē.
«Florbola treniņi un spēles nodrošina iespēju vismaz uz laiku atslēgties no ikdienas dzīves rutīnas, izlādēt emocijas. Tikai florbolā, nevis teātrī to varu izdarīt tā pa īstam. Dažreiz ārpus savām divarpus darba vietām pat florbola skatīšanās nodrošina tik vajadzīgās sportiskās emocijas,» komentē Līga.
Svētdien, 28. oktobrī «Ķekavas Bulldogs» gaida ļoti nopietns pārbaudījums, jo savā laukumā tiks uzņemta Latvijas čempionvienība «RSU».
