Augšvolgas klubs septembrī aizvadīja divas treniņnometnes Latvijā un Spānijā, savukārt ceturtdien tikās ar Ņižņijnovgorodas presi. Žurnālisti tika iepazīstināti ar komandas jaunpienācējiem – Artjomu Parahovski, Vilu Danielsu, Aleksandru Stuļenkovu, Ivanu Viktorovu, Iļju Popovu, Terensu Kinsiju, Maksimu Krivošejevu un Treju Tompkinsu. Sekoja galvenā trenera iztaujāšana.
Bagatskis norādīja, ka atsaucies Ņižņijnovgorodas piedāvājumam, jo lieliski sapraties ar kluba valdes priekšsēdētāju, Eirolīgas čempionu Sergeju Panovu. “Esmu diezgan kaprīzs cilvēks. Man vienmēr bijušas izvēles iespējas, taču Ņižņijnovgorodas piedāvājumam piekritu gandrīz uzreiz. Man vajadzīgs izaicinājums! Pēc 2011. gada Eiropas čempionāta Lietuvā atteicos no laba līguma un trīs mēnešus stažējos NBA klubā “Dallas Mavericks”. Man ir iespēja sākt karjeru aiz okeāna, taču man patīk šeit. Panovs perfekti saprot basketbolu, tas ir ļoti svarīgi!”
Treneris atzīst, ka Ņižņijnovgorodā piekritis strādāt ar nosacījumu, kas ļautu savienot darbu klubā un izlasē. “Valstsvienība ir visa mana mūža darbs! Kad pirms pieciem gadiem atnācu uz izlasi, visi uzskatīja, ka esam bezcerīgi. Man tas kļuva par kārtējo izaicinājumu. Kopā ar spēlētājiem nogāju garu ceļu, mēs visi ievērojami progresējam. Nākamais Eiropas čempionāts notiks Rīgā. Ceru, ka sapulcēsies spēlētāji, kuri man nepieciešami. Ceru, ka, sekmīgi nospēlējot Eiropā, kvalificēsimies Olimpiskajām spēlēm Rio – tas ir mūsu mērķis.”
Bagatskis uzskata, ka VTB Vienotās līgas līmenis pārspēj Ukrainas Superlīgu, jo starptautiskajā turnīrā startējuši tikai bagātākie Ukrainas klubi no Doņeckas, Južnijas un Mariupoles. “Te spēlē citu valstu spēcīgākie klubi, nodrošinot skatāmu un daudzveidīgu basketbolu. Manuprāt, šosezon VTB līga būs īpaši spēcīga!”
Latvijas valstsvienības stūrmanis norāda, ka jau šobrīd izbauda darbu Ņižņijnovgorodas klubā. “Trīs nedēļu laikā esmu pārliecinājies, ka mani spēlētāji ir teicami puiši, un kopā varēsim sasniegt labus rezultātus. Viņi visi ir profesionāļi. Dažreiz treniņos pats sāku jokot, lai mazinātu spriedzi, man šķiet, ka daži izturas pārāk nopietni. Teicu viņiem, puiši, pasmaidiet, nevar strādāt ar tik nopietnām sejām, dariet to jautrāk! Tieši tā veidojas komanda. Piešķiru lielu nozīmi labam mikroklimatam komandā, maniem spēlētājiem ir vienam otru jāciena.”
Bagatskis domā, ka treneru-diktatoru laiks pagājis uz neatgriešanos. “Kad pirmo reizi satikāmies, teicu puišiem, ka viņiem būs jāievēro noteiktas prasības. Tas notiks nevis tāpēc, ka tā gribu, bet mūsu kopējā darba labā. Disciplīna ir ļoti svarīga, taču nevilkšu nevienu aiz rokas un nepiespiedīšu skūties. Ja kādam patīk izskatīties kā jetijam, lai notiek! Svarīgi, lai viņš neaizmirstu kāpēc šeit atrodas. Mans uzdevums ir pateikt viņiem, ko viņi nav izdarījuši.”
Ņižņijnovgorodai nav īpašu mērķu, jo Panovs uzskata, ka komandai jācīnās par uzvaru katrā spēlē. Bagatskis viņam piekrīt. “Svarīgi, lai mēs būtu gatavi cīnīties pret jebkuru pretinieku. Vēlos maksimālu pašatdevi katrā spēlē. Pat, ja atbrauktu “Chicago Bulls”, mums pret viņiem jānospēlē godam. Lai pēc katras spēles, neatkarīgi no rezultāta, mēs varētu ieskatīties līdzjutēju acīs un, liekot roku uz sirds, pateikt, ka izdarījām visu, ko varējām. Šajā gadījumā mums piedos zaudējumu, ar sapratni izturēsies pret daudzām lietām. Līdzjutēji nekad nepiedod vienaldzību.”
Izmantotie resursi:«Болельщики не прощают равнодушия»
