Latvijas valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis:
Par gatavību spēlei. Šodienas sagatavošanās process bija mazliet savādāks. Gan no mūsu, treneru, puses, gan spēlētāji paši palūdza iespēju aprunāties. Videosesija bija mazliet savādāka. Izdarīju to, kas jau iepriekš bija izdomāts šādai izšķirošai situācijai – ja līdz tādai nonāks. Mums vēl ir padomā metodes, kā vairāk uzvilkt spēlētājus. Šodien noskaņojums bija ļoti labs – to parādīja spēles pirmās minūtes.
Par spēles plānu. Bija svarīgas četras lietas. Agresivitāte – bez tās nekas nevarēja būt. Ātrums – vajadzēja censties nokausēt pretiniekus. Varbūt desmit reizes aizskriet pa tukšo, bet skriet. Pacietība – tas ir mānīgs priekšstats, ka spēle gāja viegli. Jā, vienubrīd mums bija 20 punktu pārsvars, taču cik viegli tas izkusa! Tiklīdz mazliet zaudējām koncentrēšanos, pretinieki uzreiz mūs sodīja. Vajadzēja pacietīgi gaidīt savas izdevības, kuras rodas katrā spēlē. Un vajadzēja spēlēt gudri, nesteidzoties. Visi šie faktori nostrādāja. Patika, ka šodien bija balanss starp divpunktu un trīspunktu metieniem. Ka neaizmirsām par lielajiem spēlētājiem.
Par sižetu. Bija kļūdas, taču ļoti palīdzēja agresīvais sākums, un veiksmīgi spēlē iesaistījās pirmie trīs spēlētāji, kuri izgāja uz maiņu. Otrajā puslaikā bija nervu spēle. Neviens spēlētājs nav robots, patērējām daudz enerģijas un desmit punktu beigās – tas nebija tik vienkārši, kā izskatījās.
Par pretiniekiem. Maķedonieši pirmajā puslaikā mūs sodīja, jo bez vajadzības ļoti rāvāmies cits citam palīdzēt. Ilijevskis un Antičs, kā pieredzējuši profesionāļi, mūs uzreiz sodīja. Viņi sajuta spēli, trāpīja četrus trīspunktniekus.
Par paveikto. Esam jau kaut ko izdarījuši – izcīnītas trīs uzvaras, esam tikuši tālā, bet ne tuvu nav padarīta darba sajūta. Man patīk spēlētāju paši runātais, ka vēl nekas nav izdarīts. Esam paveikuši to, kas bija jāpaveic – izkļuvuši no grupas. Tālāk būs otrais posms, pēc tam vēl trešais. Kā teicis Če Gevara: „Būsim reālisti – viss ir iespējams”. Patiešām – viss ir iespējams. Kāpēc ne?
Par otro posmu. Vispirms jāatjauno spēki un enerģija. Visiem, arī treneriem. Tagad mūsu mērķis ir nākamā spēle. Nav svarīgi, ar ko spēlēsim, mums jādomā tikai par savu basketbolu. Jebkura spēle, neatkarīgi no pretinieka, mums dos iespējas. Jābūt gataviem tās izmantot.
Par spēkiem. „Spēlētājiem vienmēr atkārtoju: „Nekad nesakiet sev, ka jums ir grūti. Padomājiet, ka arī pretiniekiem ir grūti.” Mēs būsim tādi, kādu info paši ieliksim sev galvās. Ja pateiksim, ka esam piekusuši – tādi arī būsim. Varbūt vairāk izmantosim spēlētājus, kuri līdz šim laukumā bijuši mazāk. Lomas komandā ir sadalītas, bet mēs nevaram ar pieciem spēlētājiem nospēlēt visu čempionātu. Varam tikai uzvarēt atsevišķā spēlē. Visiem atkal būs iespējas.
Par mērķiem. Nav svarīgi, ne formāli mērķi, ne uzdevumi – mēs paši sev esam vislielākie kritiķi. Zinām, ka varam un cenšamies sasniegt maksimumu. Ja spēlēsim labu basketbolu, būs arī labas vietas.
Seko un uzzini pirmais:
