Vilts Čemberlens, Oskars Robertsons, Karīms Abduls-Džabars, Pīts Marāvičs – minētie vīri NBA dominēja pirms trīspunktu līnijas ieviešanas. “Tālmetienu ēras” sākums 1979. gadā nemainīja tik daudz, kā varētu iedomāties – tikai Maikls Džordans spēja atkārtot Čemberlena sasniegto, septiņas sezonas pēc kārtas gūstot vidēji 30+ punktus.
Rasels Vestbruks 2017. gada 9. aprīlī pārspēja Robertsona rekordu, reģistrējot 42. “triple-double” vienā sezonā. Tas apliecina vienu – arī šķietami neaizsniedzamais var kļūt aizsniedzams. No otras puses, daudzi Čemberlena, Abdula-Džabara un Džordana sasniegumi joprojām izskatās nepārspējami.
Izcili sasniegumi ir pa spēkam neparastiem cilvēkiem. Vai arī – parastiem cilvēkiem, kuri apvienojas komandā. Ja izdodas apvienot pirmo un otro, rezultāti var pārsniegt visas cerības. Biežāk neizdodas, taču nemēģināsi – neuzzināsi. Šobrīd pasaule ir lieciniece tam, kā NBA ienāk jaunu zvaigžņu paaudze un patīkami, ka tās potenciālo flagmaņu vidū ir vairāki eiropieši.
“Jaņņa gads: vai “grieķu ērms” jau tagad ir līgas labākais spēlētājs?” (Yahoo Sports, 24. oktobris)
“Jannis Adetokunbo izskatās kā neticams MVP” (FiveThirtyEight, 26. oktobris)
“Basketbola glābējs ir gatavs lielākajai auditorijai” (The Atlantic, 29. oktobris)
“Jannis ir mūsdienu Šaks” (Deadspin, 31. oktobris)
Tādi un līdzīgi virsraksti oktobra otrajā pusē grezno medijus, raksturojot “Milwaukee Bucks” superzvaigzni Janni Adetokunbo. Amerikāņi pievērš milzīgu uzmanību statistikai, amerikāņi pārspīlē. To ir grūti izturēt. Adetokunbo cenšas atbrīvoties no spiediena, samazinot klātbūtni sociālajos tīklos.
“Es vienkārši izdzēšu aplikācijas. Cenšos neskatīties televizoru, cenšos neskatīties nevienu šovu, kurā tiek runāts par mani. Es vienkārši cenšos pavadīt laiku kopā ar ģimeni,” pēc 29. oktobra spēles pret “Hawks” žurnālistiem atklāja spēlētājs.
Pirms 10 gadiem no uzmanības nebija ne vēsts. Adetokunbo – Nigērijas imigrantu dēls – uzauga Atēnu apkaimē Sepolijā dažus kilometrus uz ziemeļiem no Akropoles. Tolaik viņš neinteresējās par basketbolu, tā vietā kopā ar brāli dzenājot futbola bumbu. Baidījās no policijas un deportācijas.
Adetokunbo 13 gadu vecumā atklāja Spiross Velliniatis – treneri iespaidoja tīneidžera raksturs, apņēmība un sīkstums. “Viņš nevarēja iemest no groza apakšas un viņš nemācēja driblēt, taču pirms kļūšanas par basketbola spēlētāju viņā mājoja čempiona gars.”
Velliniatim radās plāns, kā pierunāt jaunieti. “Apvaicājos par viņa vecākiem un jautāju – ja atradīšu darbu taviem vecākiem, vai pievienosies manam klubam? Viņš piekrita.”
Nākamais izaicinājums bija noturēt Janni sportā. “Filathlitikos” klubs atradās citā pilsētas apkaimē, bet Adetokunbo ģimenei trūka naudas savu bērnu pabarošanai. Talkā nāca kafejnīcas īpašnieks Jannis Cikas (Tzikas), kurš dažreiz pagatavoja sviestmaizes Jannim un viņa brāļiem, lai viņi nedotos uz treniņu, būdami izsalkuši.
“Daži cilvēki man jautāja “kāpēc tu baro melnos bērnus?”, teica Cikas, piebilstot, ka apkārtējo reakcija tikai vairoja viņa apņēmību palīdzēt.
“Viņš mums daudz palīdzēja,” atcerējās Adetokunbo. “Satiku viņu katru dienu. Viņš bija liels (Grieķijas) valstsvienības atbalstītājs un daudz palīdzēja arī maniem braļiem.”
“Filathlitikos” treneris Panajotis Civas (Panagiotis Zivas) piepildīja Velliniaša dotos solījumus – kopā ar kluba ģenerālmenedžeri atrada darbu Adetokunbo vecākiem un palīdzēja viņiem ar naudu. Ģimene pārcēlās uz labāku apkaimi tuvāk kluba mītnei. Sākās Jaņņa uzplaukums – piecu gadu laikā pēc basketbola bumbas paņemšanas rokā viņš nokļuva līdz NBA.
“Viņš bija jaunatnes komandas līderis un ātri nokļuva pie pieaugušajiem,” atcerējās Civas. “Viņš bija komandas darbarūķis. Visi gaidīja, ka viņš izcīnīs atlēkušās bumbas un bloķēs metienus. Punktu gūšana viņu neinteresēja.”
Vienā no pēdējām spēlēm junioru komandā Jannis iemeta 50 punktus, piesaistot vairāku pieaugušo klubu uzmanību. “Filathlitikos” pārstāvji parūpējās, lai video ieraksts tiktu izplatīts visur. Interese strauji auga. Viens no cilvēkiem, kurš ceļoja uz Grieķiju, lai klātienē apskatītos Janni, bija “Boston Celtics” prezidents Denijs Eindžs (Danny Ainge).
“Es atceros to spēli. Tā notika Volosas pilsētā. Eindžs apsēdās mūsu soliņa galā. Pretinieku komandas fani nodomāja, ka viņš ir “Filathlitikos” amatpersona un sāka viņu apsaukāt. Iespējams, iemeta ar kādu priekšmetu,” teica Zivas.
Jannis nebija pirmais zemāko līgu spēlētājs, kurš piesaistīja neparastu interesi. Nākamais Slavas zāles dalībnieks Dirks Novickis ceļā uz ASV tika pamanīts Vācijas otrajā divīzijā. Jannim pirmo līgumu piedāvāja Jāņa Blūma pašreizējais klubs “Zaragoza Basket”.
Cikas atceras, cik sajūsmināts Jannis bija par iespēju doties uz Spāniju. “Viņš atnāca pie manis un teica, “Jaņņa kungs, es parakstīju līgumu ar Saragosu, viņi dod man 400 tūkstošus eiro gadā. Paņemšu līdzi ģimeni un nopirkšu automašīnu.”
Adetokunbo "Zaragoza" rindās neaizvadīja nevienu spēli, jo 2013. gada drafta pirmajā kārtā viņu izvēlējās "Bucks", bet spēlētāja līgums ar Saragosu paredzēja iespēju pāriet uz NBA. Viņš kopā ar ģimeni tajā pašā gadā pārcēlās uz Milvoki.
Jaņņa vecākais brālis Tanasis divas sezonas spēlēja Ņujorkas “Knicks” un Attīstības līgas komandā “Westchester Knicks” (2014-2016). Pērn viņš pārstāvēja ACB līgas klubu “Andorra”, bet šogad aizstāv Atēnu “Panathinaikos” krāsas. “Filathlitikos” treneris uzskata, ka jaunākajiem brāļiem Konstantīnam un Aleksam arī piemīt NBA potenciāls.
Jannis ieguva Grieķijas pilsonību un katru vasaru atgriežas Atēnās, lai trenētos un apmeklētu svaru zāli. Piemēram, 2016. gada maijā Jannis un Tanasis kopā ar Kristapu Porziņģi atbrauca uz Atēnām, lai 5000 skatītāju priekšā aizvadītu draudzības spēli ar izmeklētiem grieķu spēlētājiem un veterāniem.
Spēle beidzās neizšķirti – 123:123. Tanasis aizēnoja abas NBA zvaigznes, gūstot 69 punktus. Jannis sameta 64 punktus, Kristaps – 21. “Ja viņš vēl nezināja, cik nozīmīgs ir Grieķijai, tajā dienā viņš to uzzināja,” par Janni teica Civas.
Milvoki par Adetokunbo aizgādni kļuva desmitkārtējais NBA zvaigžņu spēles dalībnieks Džeisons Kids (Jason Kidd). “Bucks” galvenais treneris 2016. gada februārī sāka izmēģināt 211 centimetrus garo puisi saspēles vadītāja pozīcijā. Jannis jaunās iemaņas apguva ātrāk nekā citi.
“Basketbola pasaule vienmēr ir bijusi sajūsmā par lieliem cilvēkiem, kuri spēj graciozi pārvietoties,” rakstīja “Sports Illustrated” apskatnieks Lī Dženkinss (Lee Jenkins). “Un tagad lielie cilvēki patiešām pārvietojas elegantāk nekā jebkad agrāk – un viņš izskatās pēc spilgtākā piemēra.”
Dženkinsam prātā bija Porziņģis no “Knicks”, Entonijs Deiviss no Ņūorleānas “Pelicans”, Karls Entonijs Taunss no Mineapoles “Timberwolves” un savainotais Filadelfijas “76ers” centrs Džoels Embīds. Viņi visi tiek saukti par “vienradžiem”, taču Adetokunbo ir vienīgais, kurš regulāri veic saspēles vadītāja pienākumus un rada metiena iespējas partneriem.
“Jūs dzirdat par 10 000 stundām (izcilības sasniegšanai), taču šis puisis apsteidz visas tendences,” teica Dženkinss. “Tādi puiši drīzāk piedzimst, nekā tiek izaudzināti.” Cits “Bucks” saspēles vadītājs Džeisons Terijs (Jason Terry) piebilda: “Tāds kā viņš ir Dieva dots, atsūtīts no debesīm.”
Milvoki komandas iesauka ir “Fear the deer”. Baidies no brieža!
Izmantotie resursi:https://www.newyorker.com/news/spor...Giannis Antetokounmpo is Deleting His Apps to...Takes a village: ‘Greek Freak’ got many assists...
